Divi prostitūtu kantori – valsts uzturētā televīzija un valsts uzturētā informācijas aģentūra – un to manipulatīvā kampaņa
Lato Lapsa07.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skatos, ka neviens nevar saņemties un pateikt acīmredzamo. Lūdzu, te būs – tas, ko mēs pēdējās pāris nedēļās redzam valsts tieši uzturētās Latvijas Televīzijas un valsts nedaudz slēptākā veidā uzturētās informācijas aģentūras LETA izpildījumā, ir primitīva prostitūcija. Ar nodokļu maksātāju naudu to vadībai un konkrētiem to darbiniekiem tiek samaksāts par kampaņu, lai šos pašus nodokļu maksātājus apkrāptu.
Kurš gan nebūs pamanījis „ekskluzīvo” informāciju, ar kuru pēdējās dienās ir nākuši klajā šie divi prostitūtu kantori. Pirmais „pētnieciski” un „analītiski” noskaidrojis, kādus tūkstošus mēnesī onkoloģijas jomā saņemot labāk apmaksātie ārsti, bet otrā „rīcībā esošie dati” rādot, ka kāds ārsts mēnesī saņēmis pat 39 tūkstošus eiro.
Es zinu, kur un kādus datus var un nevar dabūt. Līdz ar to es ar pilnu atbildību varu teikt, ka vai nu šie dati ir vienkārši izzīsti no pirksta, vai arī tie ir sagatavoti „Vienotības” pārstāvja un premjera Krišjāņa Kariņa labās rokas Jāņa Reira un viņa padomnieka, astoņkāja taustekļa Kaspara Čerņecka „pārraudzītajā” Valsts ieņēmumu dienestā. Citas vietas, kur šādi dati būtu pieejami, vienkārši nav.
Tas, ka šīs mediju jomas prostitūtas nenosauc konkrēto ārstu vārdus un uzvārdus, precīzi atbilst šim secinājumam. Pašas mediju prostitūtas var izmeloties visādi, bet patiesība ir viena – visi šie kariņi,reiri, čerņecki un jaunzemes ir līdz pēdējam gļēvi: viņi labi zina gan to, ka par vārdu un uzvārdu nopludināšanu iestāsies kriminālatbildība, gan to, ka viss var iegriezties tā, ka viņu padotie, kuriem ir likts šos datus gatavot, par viņiem ar lielu prieku noziņos izmeklētājiem.
Tālāk. Šie „dati” ir nodoti konkrētajiem prostitūtu kantoriem – Latvijas Televīzijai un informācijas aģentūrai LETA – lai valsts varas pārstāvju interesēs ar tiem mēģinātu sabiedrību apkrāpt un novērst tās uzmanību no šīs valsts varas meliem, nekaunības un izšķērdības.Tieši šī mērķa vārdā sabiedrība tiek barota ar šādu manipulatīvu kampaņu, kas tiek uzdota par atbildīgu pētniecisko žurnālistiku un par rūpēm par vēža slimniekiem.
Tā nav nekāda pētnieciskā, analītiskā un atbildīgā žurnālistika. Tā ir nekas cits kā daļēji apmaksāta, daļēji piespiedu kārtā veikta manipulatīva kampaņa konkrētu valsts varas pārstāvju interesēs un pasūtījumā.
Latvijas Televīzija, kas to dara, nav sabiedriskā televīzija. Tā nav pat valsts televīzija. Tā ir valsts varas televīzija, kura dara to, ko tai liek manipulatori, lai tiktu pie tai vajadzīgās valsts naudas, ko manipulatori var iedot, bet var arī neiedot.
Protams, tā, kas to dara, nav arī nekāda nacionālā informācijas aģentūra. Patiesībā tas ir manipulatīvs privātkantoris, kas uz ūdens turas, pateicoties valsts iestāžu pasūtījumiem, un ir spiests vajadzības gadījumā „palīdzēt” manipulēt ar nodokļu maksātājiem, jo pretējā gadījumā paliks bez nodokļu maksātāju naudas, ko manipulatori valsts varā var tam iedot un var arī neiedot.
Varu tikai izteikt līdzjūtību tiem, kas nesaskata šos acīmredzamos faktus, un riebumu pret tiem, kas šo kampaņu pasūtījuši, kas to organizē un kas to piesedz vai noklusē.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
