Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV
Egons Rusanovs, advokāts07.04.2025.
Komentāri (70)
Iesaki rakstu: 
Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”, kad šī kara laikā vienlaikus dzīvības zaudējuši tik daudz bērnu.
Tikpat gājuši bojā pieaugušo. Tas gan vairs nav rekords… Vēl cietuši 75 cilvēki. Arī tas vairs sen nav rekords…
Krievijas propagandas kanāli bija pārlaimīgi. Esot trāpīts NATO emisāru satikšanās vietai. Tiesa, neviens NATO “ģenerālis” vārdā pēc tam netika nosaukts. Un nekur par ģenerāļiem it kā nesēroja.
Ukraiņi gan nosauca šos “generāļus” – bojā gājušo bērnu vārdus. Un par šiem bērniem sēroja visur. Vismaz tur, kur vēl sastopams veselais saprāts.
Vienlaikus otrs “rekords” notika ASV. Padomājiet tikai! Ovečkins sasniedzis Grecka iemesto ripu rekordu NHL - 894 goli! Ārprāts! Kāds cilvēces sasniegums! Kāds atvieglojums visiem mums. Cik tas tagad nu uzlabos mūsu dzīves!
Sportam ar politiku taču nav nekāda sakara. Taču nez kāpēc atkal Krievijas propaganda līksmo – to taču varēja paveikt tikai “mūsu krievu spēkavīri”!
Bet labi. Tas jau propagandistu darbs – ciniski un pretīgi melot, no ziloņa taisot mušu, bet no mušas - ziloni. Pēc pasūtījuma un vajadzības.
Zīmīgāk gan ir tas, kā tika atzīmēts šis otrs “rekords”ASV.
“Daudzinternacionālie” komandas biedri (no valstīm, kuras pašas bažīgi raugās savā nākotnē un tādēļ visādos veidos palīdz Ukrainai) sirsnīgi un vētraini sveica savu komandas biedru - Putina uzticamības personu, kuru izgaismoja arēnas prožektori, kuram sajūsmināti uzgavilēja tūkstošiem alu sadzērušies un cīsiņus sarijušies kompleksu mākti fani. Pats Greckis (par ātru viņš aizgāja no hokeja!), gan ar paskābu ģīmi, nonāca ģērbtuvēs sveikt gaviļnieku.
Politkorektums. Jābūt prasmei atzīt “sakāvi”. Apsveikumi. Preses konference. Kņada. Uzbudinājums. Jubilāra ego triumfs.
Bizness. Tikai bizness. Pārdoti krekli ar 8. numuru, izpārdotas biļetes, kur “spēkavīrs” skaisti mēdz gūt vārtus. Un tā tālāk… Kā lai tādu padzen? Kā lai tādam nespiež roku? Kā lai tādam nesmaida un neuzgavilē? Zelta vistiņai. Tas nekas, ka sirdī “viņa prezidents” ir tas, ko no visas sirds ienīst visa civilizētā pasaule.
Bet kaut kur okeāna otrā malā morgā guļ 10 mazi “NATO ģenerāļi”. Un kāpēc gan ne? Viņi tādi arī ir. Viņi šobrīd iedvesmo turpināt cīņu, vairo spēku un nepiekāpību. Arī naidu. Ne bez tā. Un ne tikai to. Viņi atgādina arī to, ka moralitāte nozīmē nerokoties ar ikkatru, kas tevi izklaidēs vai nes materiālo labumu. Arī nesmaidīt nozīmē parādīt attieksmi un stāju.
Moralitāte nozīmē arī pienācīgas vietas ierādīšanu tiem, kuriem morāle ir sveša.
Divas pasaules. Divas plaknes, kurām nav lemts krustoties. Divi spēki, kuriem nav lemts vienoties. Nekad.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
