Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Divi vienā

Leonards Inkins
16.02.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.

Ja ir cerība, ka varu vismaz vienu cilvēku laikus brīdināt, vismaz vienu nelaimi novērst, vismaz vienu muļķību nepieļaut, tad rakstu cerībā, ka tā arī būs. Un gadās, ka manas cerības piepildās. Arī aklai vistai gadās kāds grauds, ja tā neatlaidīgi knābā.

Es neesmu profesionāls žurnālists, nekad šo arodu neesmu mācījies, neesmu arī profesionāls teātra kritiķis vai politiskais aplūkotājs. Esmu tikai cilvēks, kurš nav spējis un pratis izmantot tās iespējas, kuras man nejaušība vai liktenis ir devis.

Manas personiskās neveiksmes un neizdarības ir devušas nepieciešamās atziņas un pieredzi, lai ar tām dalītos, lai ar to palīdzību brīdinātu, novērstu vai nepieļautu.

Šai rakstā paustais var daudziem likt domāt, ka tas uz viņiem neattiecas, ka minētais jūs neskar. Jums ir tiesības uz tādu attieksmi, bet tas neliedz man par to rakstīt.

Pamācības

Nav laikam neviena vīriešu dzimtes un bieži arī sieviešu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā, lai krīt, un dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā tīmeklī ir gana daudz dažādu video pamācību par to.

Neskatiet tos, pirmkārt, tā jūs saīsināt savu dzīvi, jo izniekojat tai atvēlēto laiku, otrkārt, tāpēc, ka tie nevis palīdz, nevis iemāca, bet labākajā gadījumā maldina. Šie video ar ļoti retiem izņēmumiem ir būvēti pēc principa, ka skatītājs ir nejēga, nekad nav kāvies un nekad nav sists.

Kāpēc uzdrošinos to apgalvot? Neesmu liels cīņas veidu speciālists, bet pat ar manām niecīgajām zināšanām un nelielo pieredzi pietiek, lai apgalvotu, ka visi cīņas paņēmieni, kurus apgūsiet no TV ekrāniem, jums nepalīdzēs.

Līdzīgi kā jūs nepaslēpsieties un jūs izsekos, ja tas kādiem būs nepieciešams. Jūs varat atteikties no visiem modernajiem sakaru līdzekļiem, aizlīmēt logus un noblīvēt durvis, jūs vienalga noklausīsies, ja kādam būs nepieciešams zināt, ko runājat. Varat aprīkot savu dzīvesvietu ar vislabākajiem seifiem, ja kādam būs ļoti nepieciešams tajā ielūkoties, jums palūgs atslēgu vai ļaus atslēgt pašam. No šāda lūguma jūs nespēsiet atteikties vai to nepildīt.

Paņēmieni

Ja jums uzbrūk ar nazi vai kādu citu auksto ieroci, par šaujamieročiem šoreiz ne, kaut šeit rakstītais pilnībā attiecas arī uz šādiem ieročiem, ir tikai divi paņēmieni, kā aizsargāties.

Daži riskanti paņēmieni ir profesionāļiem, bet visiem pārējiem ir tikai viens slepenais paņēmiens – bēgt, cik spēka, neatskatoties un skaļi kliedzot...

Neskaitāmās filmās un pamācībās jums iestāsta, ka uzbrucējs ar nazi spēj veikt tikai noteiktas kustības ar roku un ka tam plaukstas locītava ir stīva. Ka varat satvert aiz rokas uzbrucēju un tam atņemt nazi. Tas ir vairāk nekā naivi.

Jūs nekad nespēsiet pretoties tam, kurš uzbrukumam ir gatavojies, trenējies un kurš to mērķtiecīgi dara. Viņš uzbrūk negaidīti, pat no slēpņa. Viņš nestāv un negaida, kamēr pielietosiet paņēmienu, viņš ieroci slēpj. Dūrienu uztraukuma dēļ jūs pat varat nepamanīt. Tikai, kad noasiņosiet, pamanīsiet, ka esat sadurts.

Ja uzbrucējs jums draud ar nazi, tā ir pazīme, ka savainošana nav galvenais. Viņš grib jūs nobiedēt, lai jūs pakļautos viņa gribai. Bet, ja nolūks ir nogalināt vai savainot, viņš to izdarīs nemanāmi, un pret to nepalīdz pat bēgšana. Jūs nevarat visu dzīvi bēgt. Kādreiz ir jāapstājas, kādreiz ir jāiekāpj transportā, kādreiz ir jāatver durvis. Un šais minētajos un ļoti daudzos neminētos brīžos jūs esat pilnībā neaizsargāts.

Pret uzbrucēju ar nazi nav paņēmienu. Visi, kuri jums īpaši internetā vai publikācijās tādas lietas māca, patiesībā pietuvina jūs nāvei.

No teiktā jāsecina, ka šādam draudam esam pakļauti visi, un pret to nav zāļu. Ap mums ir daudz lietu un norišu, kuras mēs nespējam ietekmēt un kuras nespējam novērst. Varam censties dzīvot tā, lai būtu pēc iespējas mazāk jāpārvietojas vientuļās ielās, tumšās stundās, un tādejādi mazināt apdraudējumu, bet izvairīties pilnībā no tā mēs nespējam. Neviens. Jo noziedzniekam ir vienalga, kas jūs esat, uzbrukuma brīdī ir tikai viņš un jūs. Un, vai jums ir ģenerāļa uzpleči vai atslēdznieka ietērps, tas viņam ir vienaldzīgi. Esat tikai laupījums vai upuris, kurš iekļuvis uzbrucēja nagos.

Ietekme

Vai jūs bieži nonākat pie atziņas, ka būtībā mēs ļoti niecīgi varam ietekmēt savu dzīvi? Vai atzīstat, ka no mums mūsu dzīvē ir ļoti maz kas atkarīgs. Pat, vai laikus nokļūsim darbā, ir atkarīgs ne tik no tā, cikos piecelsimies, bet arī no tā, vai sabiedriskais transports atnāks un būs laikā.

Dzirdu jau sašutušas balsis par to, ka arī viens ir karotājs, ka cilvēks var ļoti daudz, ir tikai jādomā labas domas...

Pirmkārt, šie gudrinieki nemaz tik gudri nav ir no tās kompānijas, kuri māca pretoties uzbrucējam ar nazi, pielietojot kādus internetā demonstrētus paņēmienus, no tās kompānijas, kuri apzināti vai neapzināti maldina.

Jūs varat domāt kādas domas gribat un varat pat nedomāt, jūs nevarat ietekmēt ne satiksmes noteikumus, ne nodokļu apmērus, ne apturēt karus. Jūs varat tikai ievērot satiksmes noteikumus vai maksāt sodus par pārkāpumiem, maksāt nodokļus vai izvairīties un būt sodītiem. Jūsu pienākums ir piedalīties karos, bet ne lemt - karot vai ne. Šo profesionāls žurnālists pateiks inteliģentāk, dziļdomīgāk un, neaizvainojot vārgo cilvēciņu, bet es mauju, kā protu. Jums ir tiesības to nelasīt.

Šo rakstu varētu sadalīt divos, bet, tā kā tajos ir par vienu un to pašu būtību, tad šoreiz divi vienā. No vieglāk saprotamā pie sarežģītākā.

Ja nažu pielietošanu un daža ļaundara uzvedību vismaz teorētiski mēs varam kaut nedaudz ietekmēt, tad kodolieroču esību un pielietojumu mēs nespējam ietekmēt nekā. Neesmu pārskaitījis auksto ieroču skaitu, bet, ja malkas skaldīšanai paredzētais rīks bez īpašas pārbūves un pielāgošanas ir izmantojams arī kā slepkavības ierocis, tad kodolgalviņa nav izmantojama nekam citam, kā tikai iznīcināšanai. Viņai nav cita pielietojuma. Tikai nestāstiet, ka ar kodolenerģiju var ražot arī elektrību, pārvietot kuģus... Var, bet kurš saprātīgs cilvēks ražos kodolgalviņu un tad to pārveidos par elektroģeneratoru?

Rīki

Lai tiktu pie šādiem rīkiem, ir jābūt izglītotam, zinošam un ar ietekmi valstī. Muļķis un nejēga ar šādām spējām nav apveltīts. Pat slikti vadoņi nemēdz būt muļķi.

Vai zināt, kāpēc vēl nav sācies kodolkarš? Tāpēc, ka tas nav karš, bet kolektīva pašnāvība, kurā uzvarētāju nebūs. Šo ieroču ir saražots tik daudz, ka tie no ieročiem bija pārtapuši par mieru uzturošiem un savaldošiem rīkiem.

Tikko rakstīju, ka tie, no kuriem ir atkarīgs, vai šādus ieročus izmantos, nav muļķi. Viņi zina, ar ko tas beigsies viņiem pašiem. Atceramies, ko nodarīja pasaulei viena kļūme Černobiļā! Iespējams, ka viņi ir nelieši, bet ne muļķi. Tāpēc kodolkara nebija? Viņi rūpējās par to, lai tas nesāktos arī kļūmes vai nejaušības dēļ.

Cik tad šo cilvēces eksistenci apdraudošo ieroču bija un ir, kā arī kādas vienošanās to skaitu regulē?

Pavisam nesen Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV vienpusēji izstājas no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Pēc dažām dienām nāca klajā Kremlī filmēta īsfilma, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu it kā sprieda, ko tagad darīt, ja ASV tā izrīkojas. Īsfilmas varoņu vājās aktiera dotības kompensēja lemtā svarīgums, un tāpēc skatītāji vairāk centās saprast, kas ir noticis un notiek, nevis to, kāda līmeņa aktieri īsteno režisora ieceri.

Šai filmiņā, kuru noskatījās daudzi miljoni skatītāju, filmas varoņi bija spiesti izstāties no līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju, jo, ja jau Donalds tā, tad mēs arī. Kas - mēs sliktāki, vai? Filma beidzas ar draudiem cilvēcei, ka Krievija turpmāk izgudros un ražos jaunas raķetes, ar to rēķinieties un sāciet jau baidīties! Paši vainīgi!

Ko no tā var secināt, atmetot daiļrunību. Iespēja, ka notiks kodolkarš, ir kļuvusi reāla, un kodolieroči vairs nav stabilizējošs faktors. Ja līdz šim ražoja, lai atturētu pretinieku no uzbrukuma (tāpēc kodolieročus cenšas iegūt arī daudzas valstis, piemēram, Irāna, Ziemeļkoreja un citas), tad tagad, pat ja tām ir izdevies uzbūvēt kādas kodolgalviņas un pieskrūvēt dažām raķetēm, tas vairs negarantē, ka viņām neuzbruks. Laiki ir mainījušies.

Ar šiem lēmumiem ASV un Krievija mūs ir atmetusi vēsturē gandrīz par gadsimtu. Es nepārspīlēju, tas ir bīstami un nopietni. Ne tikai man, bet arī Latvijas prezidentam nejautās atļauju izšaut pirmo kodolraķeti. Mēs nelemsim, mēs izbaudīsim sekas.

Līdz šim pasaulē divas naidīgi noskaņotas valstis četrdesmit gadus vairoja kodolieročus un tad trīsdesmit gadus tos iznīcināja. Nu loks ir noslēdzies un sācies jauns. Cerība ir, ka kādai no pusēm pietrūks resursu šai sacensībā un tā būs spiesta sākt «pārbūvi», kā tas jau reiz bija, un mums būs iespēja atkal atmosties un pasludināt «atmodu».

Cik

Karību krīzes laikā pasaulē bija aptuveni trīsdesmit tūkstošu kodolieroču. Ar to pietiktu neskaitāmas reizes iznīcināt skaisto zemi, uz kuras dzīvojam. Leonīda Brežņeva norieta laikā jau bija piecdesmit tūkstoši kodolgalviņu. 1986. gadā vairāk nekā sešdesmit tūkstoši kodollādiņu!

Minētajos laikos dzīvoja ne tikai tie, kuri izgudroja, ražoja un ieviesa kodolieročus, bet arī tādi, kuri apzinājās, ka pat plinte, kura karājas uz sienas, var izšaut. Ņikitas Hruščova valdīšanas laikā kodolvalstis vienojās pārtraukt kodolizmēģinājumus ūdenī un gaisā. 1968. gadā, kad Padomju Savienībā jau valdīja Leonīds Brežņevs, vienojās neizplatīt kodolieročus, un 1972. gadā ieviesa ierobežojumus kodolbruņojuma skaitam. Piemēram, ja kāda no pusēm būvēja zemūdeni vai karakuģi ar desmit kodolraķetēm, tad tai bija pienākums likvidēt desmit raķetes, kas izvietotas uz zemes.

Šai pašā gadā tika parakstīts līgums par pretraķešu aizsardzības sistēmu izveidi. Tā sauktais pretraķešu līgums. Līgums noteica, ka līgumslēdzējpuses, kuras bija saražojušas desmitos tūkstošu kodolieroču, apņēmās turpmāk atteikties no pretraķešu aizsardzības. Puses apņēmās neaizsargāties pret iespējamiem raķešu uzbrukumiem! Kāpēc? Tāpēc, ka tikai tad, kad pusēm nav līdzekļu, ar ko aizsargāties, tās ir spiestas iznīcināt jau esošos kodolieročus un nodrošināt, lai cita līgumslēdzējpuse varētu to kontrolēt, iegūstot tādas pašas tiesības.

Šādas vienošanās, kuras rezultātā pusēm nav pretraķešu aizsardzības, samazina iespēju, ka kāda no pusēm varētu pirmā pielietot kodolieročus, jo šāds līgums garantē, ka kodolkara gadījumā abas puses ies bojā, un tas attur no uzbrukuma.

No bojāejas un kodolkara sākuma izdevās izvairīties. Bet pasaule bija mainījusies. Kodolieroči nu bija ne tikai Padomju Savienībai un Amerikas Savienotām valstīm, bet arī citām. Tas mainīja stratēģiju.

Septiņdesmito gadu beigās PadomjuSsavienības raķetes bija notēmētas ne tikai pa ASV, bet arī pret citām NATO valstīm, līdzīgi rīkojās arī ASV. ASV izvietoja kodolraķetes Eiropā un notēmēja uz padomju sadraudzības valstīm. Šai bruņošanās drudzī Padomju Savienība gadā izvietoja ārpus Padomju Savienības ap divsimt kodolraķešu.

1987. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs noslēdza vienošanos, ka tiks iznīcinātas visas ar kodolgalviņām aprīkotās raķetes, kuru darbības attālumi ir no pieciem simtiem līdz pieciem tūkstošiem kilometru. Tās, kuras tika izvietotas Eiropā.

Līdz 1991. gadam šā līguma ietvaros Padomju Savienība iznīcināja ap 1800 šādu raķešu, bet ASV ap astoņsimt piecdesmit. Šai bruņošanās sacensībā tobrīd ASV bija atpalikušas no Padomju Savienības.

Tās bija būtiskas izmaiņas. Līdz 1987. gadam kodolieroču skaits pasaulē strauji auga, bet pēc R. Reigana un M. Gorbačova līguma parakstīšanas, tā skaits būtiski samazinājās.

Neilgi pirms PSRS sabrukuma, 1991. gadā M. Gorbačovs ar ASV paspēja parakstīt vēl vienu vērienīgu līgumu par starpkontinentālo stratēģisko kodolraķešu skaita samazināšanu. Saskaņā ar šo līgumu katrai no pusēm drīkstēja būt ne vairāk par sešiem tūkstošiem kodolgalviņu. Viss pārējais bija jāiznīcina. Ja 1986. gadā pusēm kopā bija sešdesmit tūkstoši kodolgalviņu, tad pēc jaunā līguma bija jāpaliek divpadsmit tūkstošiem kodolieroču.

Līdz 2001. gadam šis līgums tika izpildīts. Tad Boriss Jeļcins parakstīja nākamo līgumu par kodolieroču samazināšanu, un pēdējo līgumu parakstīja Dmitrijs Medvedjevs. Ja šis D. Medvedjeva līgums tiks izpildīts tad 2020. gadā ASV būs tikpat kodolieroču, cik bija 1953. gadā, bet Krievijai to būs tikpat, cik bija Padomju Savienībai 1960. gadā. Tas ir - katrai pusei 1650 kodolgalviņas.

Kontrole

Runa jau nav tikai par kodolgalviņu skaitu, bet arī par kontroles sistēmu. Atbruņošanās rezultātā valstis vienojas par ticamu un pārbaudāmu kontroli, no kuras izriet konsultācijas, novērošanas, inspicēšanas, novērošanas no satelīta un cits. Starp valstīm tiek izveidoti tieši šim nolūkam paredzēti sakari starp valstu vadītājiem un speciālistiem. Tiek izveidota stabila sistēma, kura pasargā no kodolieroču izmantošanas pat tad, ja kādam prātā jukušam ģenerālim šāda vēlme rodas. Ģenerālis spēj pavēlēt, bet, lai pavēles īstenojas, ir nepieciešami arī prātā jukuši izpildītāji, un šāda kontroles un sakaru sistēma samazina šo risku.

Un nu?

Kas ir noticis ar panākto? Vairāk nav nekādas vienošanās, nekādas kontroles, nekādas uzraudzības un ar laiku mazināsies arī izpildītāju saziņa. Pie kā tas var novest? Pie situācijas, kuras aprakstīju raksta sākumā. Mums var uzbrukt ar nazim līdzīgu priekšmetu raķetes izskatā, no kura neizdosies izvairīties nevienam. Tas ir tikai laika jautājums, dažu stundu vai minūšu, kad vairs nebūs, kam apdraudēt citus ar nazi. Mūsu vairs nebūs...

Es neapgalvoju, ka tā būs, bet uzsveru, ka tāda varbūtība pastāv gan.

Mēs tam pretoties nevaram un nespējam notikumus ietekmēt. Šai ziņā mēs esam nolemti nevis liktenim, bet nejaušības varai. Var, protams, organizēt manifestācijas, piketus, drukāt skaidrojošus un kauninošus bukletus, bet pret neliešiem tas nedarbojas. Nelieši jau tāpēc arī ir nelieši, ka viņi nebija mājās brīdī, kad dalīja kaunu...

Novērtē šo rakstu:

25
45

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...