Divlitrenes par 16 santīmiem, "sanitārās naktis" un ziņotāju ieviešana - "Maxima" ir "atguvusies"
PIETIEK27.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alus divlitrenes par 16 santīmiem, „sanitārās naktis” reģionālo veikalu darbiniekiem un īpašu „ziņotāju” amatu izveidošana, - uzņēmums Maxima Latvija, kurš pēc 2013. gada rudenī notikušās traģēdijas solīja „pilnīgu restartu”, pārorientēšanos uz sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību un rūpes par darbiniekiem, acīmredzami ir „atguvies” un solījumus paspējis „piemirst”.
Pēc Zolitūdē 2013. gada novembrī notikušās traģēdijas daudz tika runāts par uzņēmuma Maxima Latvija vienaldzīgo, uz ekspluatāciju vērsto attieksmi pret saviem darbiniekiem un orientēšanos tikai un vienīgi uz peļņu, ignorējot jebkādas sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības vērtības.
Tad pēc ilgāka klusēšanas perioda un patērētāju organizētas „blokādes” Maxima Latvija vadība 2014. gada pavasarī nāca klajā ar paziņojumiem par savu gatavību nozīmīgiem pārkārtojumiem, lai uzlabotu darbinieku stāvokli, mazinātu viņu slodzi, kā arī demonstrētu plašāku sociālo atbildību.
Tagad, trīs gadus vēlāk, vien pēc otras klajā nāk ziņas, kas apliecina – savus kādreizējos solījumus Maxima vadība ir aizmirsusi, un uzņēmuma galveno nostādņu vidū jau atkal ir orientēšanās uz peļņu par katru cenu un maksimālu darbinieku ekspluatāciju.
„Divi Ikšķiles Maxima noklausīti stāsti par koncernu, kas ekspluatē cilvēku izmisumu. Pirmais - šī nakts arī strādāta līdz septiņiem, jo bijusi "sanitārā nakts". Otrais – ir ieviesta jauna štata vienība: šim darbiniekam ik pa divām stundām jāvēro, kā kolēģi strādā, vai nestāv, nepļāpā, un par to operatīvi jāraksta ziņojums, citādi pašu atlaidīs,” – šādu vēstījumu Pietiek saņēmis no kāda lasītāja.
Savukārt sociālajā tīklā Twitter parādījusies fotogrāfija, kurā redzams, kā ievērojamam daudzuma lētā alus „divlitreņu” Maxima veikalā noteikta „īpaša” cena – tikai 16 centu par divu litru pudeli. Šī cena ir zemāka pat par oficiālo akcīzi, kas būtu jāmaksā par šādu alus daudzumu.
No Maxima oficiālās pārstāves Zanes Udrases skaidrojuma izriet, ka uzņēmums tiešām atkal ir „piemirsis” savus paziņojumus par sociāli atbildīgo uzņēmējdarbību un pāri visam orientējas tikai uz peļņas gūšanu vai vismaz zaudējumu neciešanu par katru cenu.
„Tā bija situācija tikai vienā veikalā, kur šādā veidā tika izpārdot alus, kuram nākamajā dienā beidzās derīguma termiņš. Mums bija izvēle - vai nu izmest ārā vai arī pārdot kaut pa kapeikām,” Maxima vadības nostāju skaidro uzņēmuma pārstāve.
Savukārt viss pārējais esot Maxima vadības neafišēta „efektivizācijas projekta” pasākumi. „Notiek efektivizācijas projekta ietvaros dažādi pasākumi, kuros vēro un raksta ieteikumus, kā pilnveidot darbu, raksta dažādas atskaites. Bet tas ir pārprasts. Tas ir efektivizācijas projekts,” skaidro uzņēmums
Ja ticēt Maxima vadības apgalvojumam, pēdējā „sanitārā nakts” konkrētajā veikalā esot bijusi 19. aprīlī, bet par citiem veikaliem un citām „sanitārajām naktīm” informācija netiek sniegta.
„Darbinieki, kas iesaistīti sanitārajā naktī, tajā dienā nestrādā, kā arī nestrādā nākamās divas dienas. Tātad strādāja pirmdien, otrdien, tad trešdiena brīva, tālāk sanitāro nakti no trešdienas uz ceturtdienu un tad ceturtdiena, piektdiena brīva,” skaidro Maxima.
Foto no Twitter (Linda Kalniņa)
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
