Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīdī, kad atkal aktualizējusies Latvijas pilsones, divu bērnu mātes izdošana Dienvidāfrikai apsūdzībā par „bērna nolaupīšanu”, Pietiek atkārtoti publicē divas pagājušā gada sākuma publikācijas, no kurām skaidri izriet – šī izdošana ir LR Ģenerālprokuratūras un personiski ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera nolaidības un vienaldzības rezultāts.

26. februāris: Ģenerālprokuratūra nobruģē ceļu Latvijas pilsones izdošanai Dienvidāfrikai

LR Ģenerālprokuratūra nav izmantojusi izdevību pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret sievieti, kura apsūdzēta „bērna nolaupīšanā” un pašlaik atrodas Dānijas cietumā. Līdz ar to tiesībsargāšanas iestāde ir faktiski nobruģējusi ceļu Latvijas pilsones izdošanai tiesāšanai Dienvidāfrikā.

Jau divi mēneši Dānijas cietumā

Latvijas pilsone Katrīna M. vairākus gadus dzīvojusi un strādājusi Mozambikā un Dienvidāfrikas Republikā, un attiecībās ar kādu Dienvidāfrikas pilsoni viņai piedzimusi meita. Taču kopdzīve nav bijusi laimīga, un meitas tēvs kļuvis vardarbīgs.

Katrīna M. gan saņēmusi policijas aizsardzību, meitas tēvam liedzot tuvoties viņai, taču tas nav līdzējis. Beigu beigās viņa ar bērnu no Dienvidāfrikas aizbēgusi atpakaļ uz Latviju, savukārt bērna tēvs darījis visu iespējamo, lai meitu atgūtu.

Rezultātā, kad Katrīna M. pagājušā gada decembrī caur Dāniju mēģinājusi doties uz Mozambiku, kur viņai pieder viesnīca, izrādījies, ka uz viņas vārda izdots Eiropas apcietinājuma orderis, un sieviete Kopenhāgenā apcietināta.

Līdz ar to jau ilgāk nekā divus mēnešus Katrīna M. atrodas Dānijas cietumā, gaidot lēmumu par savu tālāko likteni – tiesāšanu Dānijā vai izdošanu kādai citai valstij.

Dānijai jāizlemj par atbilstošāko risinājumu

Šādi notikumi, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu attiecībās vai oficiālā laulībā ar ārvalstu pilsoņiem dzimušu bērnu „dalīšanu”, ir pietiekami bieži, taču šo gadījumu par sabiedrības ievērības cienīgu ir padarījusi Latvijas varas iestāžu reakcija un „rūpes” par savas valsts pilsoni.

Kā rāda Dienas rīcībā esošā oficiālā sarakste, LR Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Dānijas Karalistes kompetentās iestādes lūgums Latvijas tiesībsargāšanas iestādei „izteikt viedokli par iespēju pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Katrīnu M., kuras izdošanu Dānijas Karalistei lūdz Dienvidāfrikas Republika”.

Saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem Dānijai bija tiesības aizturēt Katrīnu M. arī pēc citas valsts, ne tikai Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma, ja ar šo valsti ir noslēgts izdošanas līgums vai tā ir Eiropas Padomes Izdošanas konvencijas dalībvalsts. Dienvidāfrikas Republika kopā ar Izraēlu un Dienvidkoreju ir valstis, kas neatrodas Eiropā, bet ir šīs konvencijas dalībvalstis.

Līdz ar to Dānijai – ja tā atzīs Dienvidāfrikas izdošanas lūgumu par pamatotu – bija divas iespējas. Viena no tām būtu – apmierināt Dienvidāfrikas izdošanas lūgumu un izdot Latvijas pilsoni tiesāšanai šīs valsts tiesā.

Latvijai jautā – varbūt vēlaties, lai nodod jums?

Taču teorētiski pastāvēja otra iespēja, ko Dānijas varas iestādes arī izmantoja – piedāvāt Latvijai iespēju, ka tās pilsone tiek nodota tai „ar nosacījumu, ka šai dalībvalstij atbilstoši tās valsts tiesībām ir kompetence veikt kriminālvajāšanu attiecībā uz šo personu par ārpus tās valsts teritorijas izdarītajiem nodarījumiem”.

Tas nozīmē – Dānija piedāvāja Latvijai atgūt Latvijas pilsoni, taču tad jau Latvijā vajadzētu izmeklēt Dienvidāfrikā sākto kriminālprocesu par „bērna nolaupīšanu” un „nelikumīgu aizvešanu”.

Diena ir aptaujājusi vairākus advokātus, kuriem ir gadījies risināt šāda rakstura lietas, un viņi apliecina – Eiropas Savienības dalībvalstis iespēju robežās dara visu, lai neizdotu savu un partnervalstu pilsoņus ārpus ES robežām, īpaši jau gadījumos, ja apsūdzības nav smagas un ir dažādi vērtējamas.

Atbilstoši šai praksei rīkojušās arī Dānijas varas iestādes, piedāvājot Latvijai – pārņemiet no mūsu cietuma savu pilsoni un tālāk paši lemiet viņas likteni atbilstoši savai situācijas izpratnei un normatīvajiem aktiem.

Ģenerālprokuratūra norāda uz likuma burtu

Tomēr pilnīgi pretēji ierastajai Eiropas praksei Dānijas varas iestādes nav saņēmušas LR Ģenerālprokuratūras piekrišanu. Faktiski Latvijas tiesībsargāšanas iestādes reakcija bijusi pilnīgi pretēja – aizbildinoties ar formāliem argumentiem, faktiski nobruģēts ceļš Latvijas pilsones izdošanai tiesāšanai Dienvidāfrikā.

Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra norādījusi uz to, ka saskaņā ar 2002. gada 13. jūnija Padomes pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm pantu Eiropas apcietināšanas orderi var izsniegt tikai par darbībām, par kurām izsniegšanas dalībvalsts tiesībās paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši.

Katrīna M. Dienvidāfrikā tiek apsūdzēta par „nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšanu”, savukārt Latvijas Krimināllikumā par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu nav paredzēts šāds – Eiropas apcietināšanas ordera izdošanai pietiekami ilgs sods.

LR Krimināllikuma 168. pantā noteikts, ka par izvairīšanos no tiesas vai bāriņtiesas nolēmuma, kas izriet no aizgādības, aprūpes vai saskarsmes tiesībām ar bērnu, kā arī tiesas nolēmuma, kas paredz bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes vai ļaunprātīgu šāda nolēmuma nepildīšanu, vai ļaunprātīgu šāda nolēmuma izpildes kavēšanu soda tikai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Nederīgs pants un nepareizs „pierādīšanas slieksnis”

Tiesa, Katrīnai M. šajā lietā ir inkriminēti arī citi nodarījumi, taču attiecībā uz tiem Ē. Kalnmiera vadītā tiesībsargāšanas iestāde norādījusi, ka nevarot „garantēt Katrīnas M. saukšanu pie kriminālatbildības gadījumā, ja Latvijas Republikā tiktu pārņemts Dienvidāfrikas Republikā ierosinātais kriminālprocess”, jo esot jāņem vērā „Katrīnas M. izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturs un ar to saistītais pierādīšanas slieksnis”.

Pamatojoties uz šiem argumentiem, LR Ģenerālprokuratūra norādījusi – šajā apsūdzībā tā nevar pieņemt Eiropas apcietināšanas orderi. Tas nozīmē, ka faktiski LR Ģenerālprokuratūra ir atteikusies no Dānijas piedāvājuma – nodot Latvijas Republikas pilsoni atpakaļ Latvijai un tādējādi nepieļaut, ka viņa tiek izdota tiesāšanai Dienvidāfrikas Republikā.

Katrīnas M. māsa, Latvijā pastāvīgi dzīvojošā Ieva B. Dienai stāsta, ka vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar diviem iesniegumiem, cita starpā aprakstot arī krimināltiesisko situāciju Dienvidāfrikā, uz kurieni tagad Latvijas tiesībsargāšanas iestādes dēļ var tikt izdota viņas māsa.

Taču uz aprakstītajiem faktiem Ģenerālprokuratūra atbildējusi, ka „Jūsu rīcībā esošā informācija par Dienvidāfrikas Republikā pastāvošo korupciju ir sniedzama Dānijas Karalistes kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par Katrīnas M. iespējamo izdošanu Dienvidāfrikas Republikai”.

Par pilsoņu tiesību aizstāvību vērsieties citur!

Neko nav līdzējusi arī norāde, ka bērna tēvs – Dienvidāfrikas pilsonis Johans G. mēģinājis jau Latvijā dažādos veidos vajāt Ievu B., kā rezultātā saistībā ar viņa darbībām Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 132.1 panta „par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību”.

„Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras kompetencē nav Latvijas Republikas pilsoņu tiesību aizstāvība ārpus Latvijas Republikas teritorijas,” vēl īpaši pieminēts prokuratūras atbildē, un pat šo skaidrojumu, kuru parakstījis Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors K. Kalniņš, viņai nācies gaidīt ilgi un tā saņemta tikai pēc vairākkārtējas intereses.

Ieva B. arī mēģinājusi pieteikties uz pieņemšanu pie LR ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera, lai klātienē mēģinātu argumentēt nepieciešamību pieprasīt savas māsas nodošanu Latvijas varas iestādēm, taču šāda iespēja viņai tikusi atteikta.

Ē. Kalnmeiers aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu, vai tiešām šīs lietas ietvaros Katrīnas M. māsai ir atteikta pieņemšana pie viņa.

Ģenerālprokurors nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai viņa vadītā iestāde apzinās, ka tā pavērusi praktisku iespēju Latvijas pilsones izdošanai Dienvidāfrikas Republikai, un kādi bijuši argumenti šādam lēmumam.

Ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo lietu nevēlējās atbildēt arī Ģenerālprokuratūras preses pārstāves Laura Majevska un Una Rēķe.

Advokāts: iespēja bija, ieinteresētākas valstis to izmanto

Vai Latvijas varas iestādēm un pirmām kārtām LR Ģenerālprokuratūrai vispār bija likumīgas iespējas paglābt Katrīnu M. no tiesas Dienvidāfrikā un pieprasīt Dānijai viņas nodošanu Latvijai.

Zvērināts advokāts Valērijs Ickevičs Dienai skaidro, ka šāda iespēja pastāv un to bieži izmanto citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībsargāšanas iestādes, kuras ir ieinteresētākas savu pilsoņu aizstāvībā.

„Nekas netraucēja LR Ģenerālprokuratūrai nevis apšaubīt aizdomas, kas izvirzītas Katrīnai M., bet gan izpildīt savu pienākumu uzsākt kriminālprocesu, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, prokuratūrai ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, savukārt kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir nevis absolūta pārliecība par to, ka noziegums ir izdarīts, bet pietiek ar to, ka prokuratūras saņemtās ziņas norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,” saka V. Ickevičs.

Dienvidāfrikas izdošanas lūgumā tika norādīts, ka Katrīna M. tiek turēta aizdomās par bērna nolaupīšanu, par ko arī Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību un iespējamais sods par mazgadīgas personas nolaupīšanu saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 153.panta trešo daļu brīvības atņemšanas veidā ir no trim līdz pat divpadsmit gadiem.

Ja šāds kriminālprocess Latvijā tiktu sākts pēc šī panta, kā arī, ja tiktu izpildīti citi procesuālie nosacījumi, jau būtu arī pilnīgi likumīgs pamats pieprasīt nodot Latvijas pilsoni Latvijai, tad veikt izmeklēšanu un pēc tam secināt – ir Dienvidāfrikas varas iestāžu minētajiem apsvērumiem pamats vai nav.

„Tā vietā, lai izrādītu elementāras un likumīgas rūpes par Latvijas Republikas pilsoni, Ģenerālprokuratūra ir rīkojusies absolūti neieinteresēti, neizmantojot iespēju pārņemt savu pilsoni, ko tai deva Dānija, tādējādi pieļaujot, ka Latvijas pilsone, maza bērna māte, tiek nodota tiesāšanai Dienvidāfrikā,” teic advokāts.

3. marts: Norāda uz prokuratūras neizdarībām un nepatiesībām Dienvidāfrikai „atdotās” Latvijas pilsones lietā

Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra, kura mēģina izvairīties no jebkuras atbildības par savu rīcību, bruģējot ceļu Latvijas pilsones izdošanai Dienvidāfrikai, ir pieļāvusi vairākas konkrētas neizdarības un savu nolaidību mēģinājusi slēpt, publiski izplatot paziņojumu ar nepatiesiem apgalvojumiem, - Pietiek šodien publicē zvērināta advokāta Valērija Ickeviča skaidrojumu par šo jau iepriekš aprakstīto lietu:

„Nekas netraucēja LR Ģenerālprokuratūrai nevis apšaubīt aizdomas, kas izvirzītas Kristīnei M., bet gan izpildīt savu pienākumu uzsākt kriminālprocesu, jo:

1) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6.pantu ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, prokuratūrai ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam,

2) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu, kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir nevis absolūta pārliecība par to, ka noziegums ir izdarīts, bet pietiek ar to, ka prokuratūras saņemtās ziņas norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

3) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.panta otrās daļas noteikumiem kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir ne tikai reālas iespējas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, pastāvēšana, bet arī informācijas esamība par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, ko ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Pretēji prokuratūras mājas lapā ievietotajā skaidrojumā norādītajam, Dienvidāfrikas izdošanas lūgumā tika norādīts, ka Kristīne M. tiek turēta aizdomās par bērna nolaupīšanu, par ko arī Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību un iespējamais sods par mazgadīgas personas nolaupīšanu saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 153.panta trešo daļu brīvības atņemšanas veidā ir no trim līdz pat divpadsmit gadiem.

Pārbaudīt šādas ziņas var tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, tai skaitā nopratinot lieciniekus, cietušo un Kristīni Misāni, pārbaudot Dienvidāfrikā savāktos pierādījumus, veicot citas izmeklēšanas darbības.

Ja šāds kriminālprocess Latvijā tiktu sākts pēc šī panta, kā arī ja tiktu izpildīti citi procesuālie nosacījumi, jau būtu arī pilnīgi likumīgs pamats pieprasīt nodot Latvijas pilsoni Latvijai, izdodot Eiropas apcietinājuma orderi, un tad veikt izmeklēšanu, un pēc tam secināt – ir Dienvidāfrikas varas iestāžu minētajiem apsvērumiem pamats vai nav.

Dānija atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-182/15 Petruhin pret Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru piedāvāja Latvijai tieši šādu iespēju, kuru, pēc Dānijas advokātu paustā, līdzīgos gadījumos citas Eiropas Savienības dalībvalstis izmanto, lai atgrieztu savu pilsoni uz mītnes ES dalībvalsti.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ne reizi nav izmantojusi šādu iespēju.”

Novērtē šo rakstu:

202
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...