Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Konkursā par cilvēku konstatēšanai transportlīdzeklī paredzētas iekārtas piegādi un uzstādīšanu Normunda Garbara (attēlā) vadītā Valsts robežsardze izvēlējusies dārgāko piedāvājumu, kas divas reizes pārsniedz lētākā piedāvājuma cenu, - un tikai tādēļ, ka lētākā piedāvājuma iesniedzējam izziņā par nodokļu parādu neesamību norādīts neprecīzs datums un netika atzīts par pietiekošu paša pretendenta apliecinājums, ka tam nav jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem, tādējādi tam arī nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu.

Lētākā piedāvājuma iesniedzējs ir sašutis, kā tiek nelietderīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda, un ir pārliecināts, ka, ja valsti tiešām interesētu efektīva un saprātīga līdzekļu izmantošana, iepirkuma veicēji būtu bijuši ieinteresēti dot iespēju lētākā piedāvājuma iesniedzējiem novērst nepilnības dokumentos.

Pērn oktobrī Valsts robežsardze saistībā ar bēgļu un nelegālo robežšķērsotāju skaita palielināšanos izsludināja konkursu par cilvēku konstatēšanai transportlīdzeklī domātas iekārtas piegādi un uzstādīšanu, lai ar šādu iekārtu aprīkotu Vientuļu robežkontroles punktu.

Interesi piegādāt šādu iekārtu izteica trīs pretendenti – piegādātāju apvienība SIA Hidrolab kopā ar Beļģijas kompāniju Science For Humanity BVBA, piegādātāju apvienība, kuras dalībnieki ir SIA Komerccentrs Dati grupa un UAB “Mokslinis-Techninis Susivienijimas “NOVATEX”, un piegādātāju apvienība, kuras dalībnieki ir AS STA Grupa un Estate s.r.o., kas tika atzīta par uzvarētāju, lai gan piedāvāja visaugstāko cenu.

Zemāko cenu šajā iepirkumā piedāvāja Hidrolab ar Beļģijas uzņēmumu, taču šī pretendenta piedāvājums konkursā vispār netika vērtēts, jo iepirkuma komisija konstatēja, ka izziņās par nodokļu parādu neesamību Beļģijas uzņēmums pieļāvis neprecizitātes.

Lai gan konkursā tiek prasīta izziņa, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu tieši konkursa izsludināšanas dienā, Beļģijas uzņēmums no savas valsts nodokļu dienesta šādu izziņu, ka tam nav nodokļu parādu, saņēma ar vēlāku datumu, kad izziņa šī gada februārī tika pieprasīta pēc Valsts robežsardzes lūguma.

Attiecībā uz Beļģijas uzņēmumu tika iesniegts paskaidrojums, ka tam nav jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem, tādējādi tam arī nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu. Šāds paskaidrojums netika atzīts par pietiekamu.

Lai gan pēc dokumentu iesniegšanas Hidrolab pārstāvis vairākkārt taujājis robežsardzei, vai visi dokumenti ir kārtībā, robežsardze uz to neesot atbildējusi, tikai vēstījusi, ka notiek konkursa procedūra. Visbeidzot 2,5 mēnešus pēc prasīto dokumentu iesniegšanas, šī gada maija beigās Hidrolab saņēmis no Valsts robežsardzes vēstuli, ka piedāvājums noraidīts kļūdaino Beļģijas uzņēmuma izziņu dēļ.

“Mēs taču varējām iesniegt izziņas ar precīziem datumiem, kā arī sarūpēt, lai Beļģijas nodokļu pārvalde, neskatoties uz to, ka uzņēmumam šāds nodoklis nav jāmaksā, formāli uzraksta, ka šāda parāda nav. Ja konkursa komisiju interesētu izvēlēties lētāko piedāvājumu, tad noteikti mūs palūgtu šīs sīkās neprecizitātes novērst, nevis vienkārši nopirktu šo iekārtu par cenu, kas divas reizes pārsniedz tā tirgus cenu,” Pietiek sacīja Hidrolab pārstāvis Romāns Kačkāns.

Hidrolab šo iekārtu piedāvājis piegādāt un uzstādīt par 103 tūkstošiem eiro, savukārt konkursa uzvarētājs – par 206 tūkstošiem eiro. Kačkāns arī ir neizpratnē par iepirkumā norādīto paredzamo līgumcenu, kas bijusi noteikta 227 660 eiro apmērā.

“Mēs, Hidrolab, uzskatām, ka likums netika pārkāpts formāli, bet tajā pašā laikā - vai robežsardze ir ieinteresēta nodokļu maksātāju naudu tērēt saprātīgi? Kāpēc ir jāpārmaksā 103 tūkstoši divu nepilnīgu izziņu dēļ? Kādā veidā robežsardze noteica 227 tūkstošu eiro budžetu risinājumam, ja Eiropā līdzīgas sistēmas tiek uzstādītas par krietni zemākām izmaksām? Ja Valsts robežsardze ir piegājusi konkursa vērtēšanā tik formāli, iespējams šis nav vienīgais iepirkums, kurā vērtēšanas procesā tā vadījusies pēc likuma burta, ne gara, un kurā finanšu līdzekļi tiek tērēti “ar brīvu roku”? Vai tiešām divas izziņas ir 103 tūkstošu vērtas?” neizpratnē par robežsardzes izšķērdību ir Hidrolab pārstāvis.

Uzņēmums par konkursa rezultātiem sūdzējies Iepirkumu uzraudzības birojā, kurā līdz lietas izskatīšanai iesniedza arī trūkstošās izziņas ar attiecīgajiem datumiem, no kurām izriet, ka Beļģijas uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas dienā nebija nodokļu parādu.

Uzņēmums pamatojās uz Publisko iepirkumu likuma 45.panta pirmo daļu, kas noteic, ka, ja pasūtītājs konstatē, ka atbilstoši šā likuma 39.1 panta  noteikumiem iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir neskaidra vai nepilnīga, tas pieprasa, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina šajos dokumentos ietverto informāciju.

Uzņēmums iesniegumā norādīja, ka Iepirkumu uzraudzības praksē ir noteikts, ka Publisko iepirkumu likuma 39.1pantā paredzēto pretendentu izslēgšanas nosacījumu pārbaudes mērķis ir pēc būtības pārliecināties par izslēgšanas nosacījumu neattiecināmību uz pretendentu vai kandidātu, nevis formāli minimāli iespējamajā termiņā iegūt pieprasītos dokumentus.

Tāpat uzņēmums norādīja, ka judikatūrā ir sen nostiprināts publisko iepirkumu tiesību princips, ka pretendenta automātiska izslēgšana no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ pretendenta iesniegtajā informācijā neatbilst samērīguma principam.

Iepirkumu uzraudzības birojs tomēr formāli lēmis, ka pretendents nav iesniedzis precīzi tieši tādus dokumentus, kādi prasīti nolikumā, ka pasūtītājam nav pienākums atkārtoti lūgt iesniegt dokumentus, ja pēc pirmā pieprasījuma tie vispār nav iesniegti, līdz ar to nav pamata konstatēt Valsts robežsardzes pieļautu pārkāpumu, un nav pamata aizliegt slēgt līgumu ar dārgākā piedāvājuma pretendentu.

Hidrolab apsver iespēju sniegt prasību tiesā, lai gan uzskata, ka gadījumā, ja robežsardzei tiešām interesētu nevis vienkārši tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet darīt to efektīvi un saprātīgi, tad tā būtu palūgusi, lai lētākā piedāvājuma iesniedzējs novērš formālās neprecizitātes, nevis vēl Iepirkumu uzraudzības birojā cīnījies par iespēju slēgt līgumu ar dārgāko piegādātāju.

Nekādus komentārus no Valsts robežsardzes Pietiek nav izdevies saņemt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...