Divu NVA filiāļu vadītājs Aigars Rublis darba laikā sēž un reklamējas nākamajām vēlēšanām „Facebook”
Galants Kavalieris20.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā runā, ka Facebook varot arī pelnīt. Valsts ierēdnis un pašvaldības deputāts ir acīmredzams piemērs, kā, čakli veidojot ierakstus Facebook, var gadā tikt pie padsmit tūkstošiem eiro.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājs un Dobeles filiāles vadītāja pienākumu izpildītājs Aigars Rublis, kurš ir arī Jelgavas domes deputāts (Jaunā vienotība), darba laikā nevis nodarbojas ar palīdzēšanu bez darba palikušajiem un darba meklētājiem, bet Facebook aktīvi kritizē Jelgavas domes vadību, gatavojoties nākamajām Saeimas un pašvaldību vēlēšanām https://www.facebook.com/aigars.rublis.deputats.
Par Facebook skrullēšanu un piespamošanu NVA filiāļu vadītājs no valsts saņem vairāk nekā 16 tūkstošus eiro gadā (2020.gada ienākumu deklarācija), droši vien pērn, kad viņam bija jāvada veselas divas filiāles, ienākumi ir krietni lielāki, bet deklarācija par pagājušo gadu vēl nav iesniegta.
Tomēr laikā, kad viņam vajadzētu risināt jautājumus, kas saistīti ar nodarbinātības veicināšanu un palīdzību darba atrašanā, kā arī kvalifikācijas un jaunu prasmju iegūšanas jautājumu risināšanu, viņš sēž Facebook un veido dažādus ierakstus, kritizējot Jelgavas domes rīcību.
Ieraksti seko viens otram biežāk nekā reizi nedēļā, viņš pamanās arī dalīties ar citu Jaunās vienotības pārstāvju ierakstiem, tai skaitā premjera Krišjāņa Kariņa publicēto.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
