Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijas laikraksts “Die Welt” publicējis sākotnējo “miera līguma plānu”, kuru jau mēnesi pēc pilnmēroga iebrukuma Krievija mēģināja uzspiest Ukrainai. Tas atsedz Krievijas plānus visā to šausminošajā būtībā.

Pēc pilnmēroga iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī drīz vien sākās nesekmīgi mēģinājumi slēgt pamieru — vispirms ukraiņu un krievu delegācijas satikās kādā Baltkrievijas mazpilsētā robežas tuvumā, tam sekoja sarunas Stambulā (attēlā) Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana aizgādībā.

Kā visiem zināms, šīs sarunas nedeva neko — ātri kļuva skaidrs, ka Krievija izsaka neīstenojamas prasības Ukrainai, savukārt ukraiņu delegācijas (tajā citu starpā ietilpa ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, lielākās parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Dāvids Arahamija, toreizējais prezidenta ofisa padomnieks Aleksejs Arestovičs u.c.) pārrunu pozīciju arvien vairāk nostiprināja ziņas par Krievijas zaudējumiem frontē.

Pretstatā citiem šādiem gadījumiem pārrunu laikā nenotika uguns pārtraukšana, tāpēc Krievija pēc sākotnējiem panākumiem sāka ciest zaudējumus, līdz tika izdzīta no Kijivas, Sumu, Čerņihivas un Harkivas apgabaliem.

Tagad “Die Welt” atreferē 17 lappušu garo “miera līguma” projektu, kas ticis sastādīts krievu valodā un kuru puses skaņojušas līdz 2022. gada 15. aprīlim. Galvenie punkti, ko Krievija gribējusi panākt:

— Ukrainas pilnīga un pastāvīga militāra neitralitāte: neiesaistīšanās ne NATO, ne jebkādās citās militārās aliansēs un savstarpēju aizsardzības līgumu neslēgšana ne ar jebkādu trešo valsti.

— Nepieļaut nevienas citas valsts kareivju ierašanos savā teritorijā un nedot pieeju Ukrainas militārajai infrastruktūrai (ieskaitot lidostas un jūras ostas) nevienas valsts armijai, gaisa spēkiem un flotei. Ukraina nemēģina atjaunot savu kodolpotenciālu, nepērk kodolieroču tehnoloģijas un tās neizstrādā pati.

— Ukraina nepiedalās nekādās kopīgās militārās mācībās ne ar vienu valsti, tāpat nepiedalās nekādos citu valstu militāros konfliktos nekādā statusā (nav skaidrs, vai tas vienlaikus nebija plāns aizliegt ukraiņiem pat tikdaudz kā piedalīties miera uzturēšanas misijās citās valstīs).

— Tajā pašā laikā Krima un Sevastopole tiek izslēgta no paredzētā neitrālā režīma (tas ir, teritorijas neitralitāte nav spēkā, kad tas ir izdevīgi Maskavai, izvietojot savus Melnās jūras flotes spēkus Ukrainas teritorijā).

— Krievija pieprasa samazināt visus Ukrainas Bruņotos spēkus līdz 85 tūkstošiem personālsastāva (Ukrainā tobrīd jau karoja ceturtdaļmiljons), kam atstāt tikai 342 tankus, 1029 citas bruņutehnikas vienības, tikai 519 lielgabalus, 102 kara lidmašīnas un 35 helikopterus, kā arī 2 karakuģus pa visu Melno un Azovas jūru.

— Maskava pieprasījusi aizliegt “fašismu un nacismu Ukrainā”, neskatoties uz to, tie vienmēr Ukrainā bijuši ārpus likuma kopš 1944. gada.

— Ieviest divvalodību un piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu.

Protams, Krievija nav grasījusies atstāt okupētos apgabalus un uzstājusi, ka okupācijas līnija jāapspriež Putinam ar Zelenski personīgi vienam pret vienu. Pats par sevi saprotams, ka šajā “miera līgumā no elles” Krievija nebija paredzējusi sev nekādus pienākumus vai saistības.

Par garantiem šim līgumam bija plānots piesaistīt ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles (ASV, Apvienoto Karalisti, Franciju, Ķīnu un — lai cik absurdi neizklausītos — pašu Krieviju), kā arī Baltkrieviju un Turciju.

Ja ukraiņu delegācija bija tirgojusies par savas valsts iespējamu neitrālo statusu un drošības garantijām, apspriežot armijas, flotes un Gaisa spēku nākotni, tad — kā komentē “Die Welt” — tieši prasība par valsts valodas statusu krievu valodai bijusi tas pēdējais piliens, kurš izbeidzis iespējamo vienošanos.

“Ar visu savu interesi par vēsturi un armijas dienesta pieredzi es nezinu nevienu gadījumu, kad uzbrucēju puse faktiski jau pirmās uzbrukuma dienas vakarā lūdzas upuriem uzsākt pamiera sarunas,” 2022. gada vasarā, noritot sekmīgajam Ukrainas pretuzbrukumam, ironizēja A. Arestovičs. Taču tagad krievu “piedāvātie miera nosacījumi” saskatāmi citā gaismā.

Līdz šim mēs pieņēmām, ka krievu izteikumi par “fašisma atdzimšanu” un “neonacistiem Ukrainā” ir mēģinājumi publiskajā retorikā piedēvēt Ukrainai jēdzienus, kas Rietumos ir ar viennozīmīgi negatīvu jēgu, tādā veidā nomelnojot pretiniekus. Taču tas, ka 17 lappušu vienošanās projektā Krievija pilnā nopietnībā prasa ukraiņiem “aizliegt fašismu”, parāda — Krievija pati tiešām tic, ka kaimiņvalstī notiekot “neonacisms un fašisma atdzimšana”, un balsta iebrukumu uz šādas premisas.

Tāpat mēģinājumi uzspiest Ukrainai armijas, flotes un Gaisa spēku katastrofālu samazināšanu rāda — Krievija pati ņem nopietni savus “Ukrainas demilitarizācijas” saukļus un rīkojas saskaņā ar tiem burtiskā nozīmē. Tāpat Krievijas politika pilnā nopietnībā uzskata, ka ukraiņi varētu gribēt atkal savā zemē izvietot kodolieročus un būtu gatavi to izstrādes tehnoloģijas iepirkt no ārzemēm, ko vajagot ar steigu novērst — un šī varbūtība (Kremļaprāt) ir tik liela, ka tā attaisno militāru invāziju.

Redzot propagandistu ārdīšanos publiskajā telpā jau kuro gadu, cenšoties Krievijas vēlētājiem un nodokļu maksātājiem “pārdot” šos izdomājumus par “neonacismu un Ukrainas demilitarizāciju”, ir novērtējama milzīgā kognitīvā disonanse starp propagandu un realitāti. Tomēr izrādās — nepareiza ir versija, ka Kremlis tautai iebaro kara kurināšanas propagandu, bet paši Krievijas līderi adekvāti izprot situāciju un rīkojas slēpti racionāli.

Ir tieši pretēji — Kremlis rīkojas uz savu iracionālo izdomājumu un realitātē nebalstīto saukļu pamata, cenšoties savus izdomājumus īstenot burtiskā veidā un noraidot dabā novērojamos faktus. Kamēr 2022. gada gaitā pārtvertās krievu karavīru telefonsarunas demonstrēja, ka krievu zaldāti zvana no Donbasa uz mājām un saka — “mēs izrādījāmies tie fašisti, nevis ukraiņi”, tikmēr Kremlis centās uzspiest ukraiņiem “demilitarizāciju un denacifikāciju”, izejot no saviem agresīvajiem, ar realitāti nesaistītajiem uzskatiem.

Tās ir ļoti sliktas ziņas Latvijai. Ja Kremlis attiecībā uz 40 miljonu iedzīvotāju Ukrainu balstās uz absolūti kropliem uzskatiem, tad Maskavai par 2 miljonu apdzīvoto Latviju būs vēl nepatiesāks priekšstats. Un fakts, ka Krievija cenšas savus izdomātos, ar realitāti nesaistītos mērķus burtiskā veidā uzspiest Ukrainai, dod pamatu pieņemt, ka tieši tāpat notiktu ar Latviju.

Līdz ar to Kremļa izteiktie apvainojumi, ka “Latvijā apspiežot krievvalodīgos”, ir jāuztver burtiski. Kremlis tiešām tā domā un uzskata, ka prasība Latvijā dzīvojošajiem prast valsts valodu ir “apspiešana”, kas varētu attaisnot militāru iebrukumu. Apvainojot latviešus “agresīvā nacionālismā” un “NATO ekspansijā”, Kremlis — tāpat kā Ukrainas gadījumā — pilnā nopietnībā uzskata, ka tas ir pamats iebrukumam kaimiņvalstī. Ik pa laikam atkārtojot absurdos izteikumus, ka “NATO izpletusies uz austrumiem, kaut arī savulaik solīja Gorbačovam to nedarīt” (tas ir pilnīgs izdomājums — šādu tēzi nevar atrast nevienā PSRS sabrukuma laika dokumentā, līgumā, konferences protokolā, kopīgā komunikē vai kaut šo notikumu dalībnieku privātajās atmiņās) un pieprasot NATO “atgriezties 1997. gada robežās”, Putins šos saukļus uztver burtiski, nevis kā publiskas retorikas daļu.

Tāpat iekrampēšanās jebkurā okupētas teritorijas gabalā ir sliktas ziņas Latvijai — ja Krievija izlems iebrukt Baltijas valstīs un ieņems kaut dažus hektārus, tā neatstās šo teritoriju, lai tur vai kas. Nekādas pārrunas Stambulā, protokoli Minskā vai nosodījums no ANO tribīnes te nepalīdz, kā to pierāda Ukrainas skarbā pieredze jau desmit gadu garumā.

Novērtē šo rakstu:

60
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...