Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau divus gadus Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces amatu ieņem toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izraudzītā Ilona Spure (attēlā), un, neraugoties uz to, ka ši divu gadu laikā Latvijas cietumos ieslodzīto skaits ir būtiski sarucis un ir aptuveni 4500 cilvēku, ar katru mēnesi aizvien jūtamāk ieslodzījuma vietas pārņem noklusēts vardarbības vilnis.

Lai gan Spure Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādā sen - kopš 1994. gada, viņa faktiski visu šo laiku ir specializējusies nevis cietuma dzīves administrēšanā, bet gan sociālajā rehabilitācijā: līdz 1999.gadam viņa bija pārvaldes Mācību metodiskā centra vecākā pasniedzēja, pēc tam - Sociālās rehabilitācijas daļas vecākā inspektore, Sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece un Resocializācijas dienesta vadītāja.

Tieši ar šo specifiku Pietiek informācijas avoti saista Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības nespēju tikt galā ar vardarbības vilni, kas Latvijas ieslodzījuma vietās pieaug mēnesi pēc mēneša un ir sasniedzis biedējošus apmērus. Turklāt runa ir ne tikai par savstarpēju vardarbību, bet arī par ieslodzīto vēršanos pašiem pret sevi - pašsakropļošanos, pašsavainošanos, pašnāvības mēģinājumiem un pašnāvībām.

Pati Spure pašlaik nav vēlējusies atbildēt ne uz vienu Pietiek jautājumu par šo tēmu, sarunās ar medijiem izvēloties citus tematus - piemēram, par Latvijas ieslodzījuma vietu vēsturi utml. Tikmēr Pietiek informācijas avoti Ieslodzījuma vietu pārvaldē situāciju raksturo īsi - situācijas nekontrolēšana vai nezināšana.

Kāds Pietiek informācijas avots zīmē šādu pašreizējo ainu ieslodzījuma vietās: "Kas šobrīd notiek Ieslodzījuma vietu pārvaldē? Kāpēc ieslodzījuma vietās ieslodzītie katru dienu veic suicīdu (pašsakropļošanos)?

Latvijas cietumos gandrīz katru dienu ieslodzītie veic pašsakropļošanos, tādā veidā izrādot savu neapmierinātību par Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcību. Sūdzību neizskatīšana un  neobjektīva izskatīšana (atrakstīšanās no pārvaldes, standarta atbildes), sadzīves pakalpojumu nenodrošināšana, vienkārši neveicot pārrunas ar ieslodzītajiem, noved ieslodzītos pie tādas rīcības.

I.Spure, sākot savu vadīšanu, lielu akcentu vērsa uz ieslodzīto resocializāciju, jo pārzina tikai šo jomu un faktiski nepārvalda cietumu iekšējo drošību. Šodien gandrīz katrā kamerā ir mobilais telefons, narkotiskās vielas un citi aizliegtie priekšmeti. Ieslodzītie faktiski nosaka savu dienas kārtību un narkotisko vielu ietekmē veic savstarpējo izrēķināšanos.

Nepārtrauktie aizliegto priekšmetu pārmetieni pāri cietumu nožogojumiem ir cīņa tikai ar sekām, bet nevis noskaidrojot organizatorus un izpildītājus. Atrunas, ka vecā cietumu infrastruktūrā nav iespējams veikt drošības pasākumus, ir neprofesionālisms. Kā rāda piemēri, bez drošības cietumu sistēmā resocializācija nevar eksistēt un pastāvēt.

Savukārt pieredzes trūkuma dēļ nepietiekoša drošības dienesta pārraudzība (informācijas analīze un saņemšana) noved pie ieslodzīto nāves gadījumiem. Vai ieslodzījuma vietu iekšējā drošība nav apdraudēta?"

Pietiek šodien publicē mūsu rīcībā nonākušo informāciju par pašsavainošanās, vardarbības un pašnāvību gadījumiem Latvijas ieslodzījuma vietās pēdējā pusotra mēneša laikā. Ieslodzījuma vietu pārvalde šīs ziņas komentēt pagaidām nav vēlējusies.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 6.augustā plkst.19:10 Daugavgrīvas cietumā (Daugavpils nodaļa) tika konstatēts, ka notiesātais S.Benuševičs, dz.1987.g., kam.Nr.224, izdarīja tīšu veselības bojājumu, sagrieza kreisās rokas apakšdelmu un kategoriski atteicās uzturēties dzīvojamā kam.Nr.224.

Olaines cietums

2015.gada 6.augustā plkst. 08:15 soda izolatora pieņemšanas laikā notiesātais Igors Alikins dz.1983.g.kratīšanas laikā tīši kaitēja savai veselībai, sitās ar galvu pret sienu, uz likumīgajām prasībām pārtraukt savas prettiesiskās darbības notiesātais nereaģēja. Kā rezultātā plkst.08:15 pret notiesāto tika pielietots speclīdzeklis - roku dzelži, un tika izsaukts dežurējošais ārsts, kurš veica medicīnisko apskati.

Liepājas cietums

2015.gada 6.augustā plkst.12:20 veicot apskati 2/115.kamerā apcietinātajam Edmundam Laureckim, dz.1990.g., viņš uzbruka Uzraudzības daļas inspektoram, lai novērstu prettiesiskās darbības, pret apcietināto pielietoti fizisks spēks un roku dzelži.

Centrālcietums

2015.gada 7.augustā plkst.08:33 dežūrmaiņas pieņemšanas/nodošanas laikā tika konstatēts, ka Rīgas Centrālcietuma ceturtā korpusa kamerā Nr.482. notiesātais Māris Dzenītis izdarīja suicīda mēģinājumu pakaroties.

Centrālcietums

2015.gada 12.augustā plkst.10:00 cietuma ārsts paziņoja, ka 11.08.2015. plkst.10:20 4.korpusa 461.kamerā ārsta apskates laikā tika konstatēts, ka ieslodzītajam Andrejam Tkačevam, dz.1981.g., ir daudzas ķermeņa hematomas. Ieslodzītais kamerā tika fiziski iespaidots.

Jēkabpils cietums

2015.gada 16. augustā plkst.23.05, veicot notiesāto vakara skaitlisko pārbaudi, notiesātais Aivars Mainieks, dz. 1988.g., tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza sev labās rokas apakšdelmu. Tika izsaukta ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ekipāža ieradās plkst.23.25, un pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas un ārsta norādījumiem plkst. 23.40. ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība aizveda notiesāto uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.

Liepājas cietums

2015.gada 17.augustā plkst.14:20 apcietinātais Seņka Čīča, dz.1974.g., atrodoties kamerā Nr.2/115, tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza kreisās rokas apakšdelmu. Palīdzība sniegta uz vietas.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 18.augustā plkst. 15:45 Grīvas nodaļā konstatēts, ka notiesātais Vasilijs Lazarevs, dz. 1976. g., kamera Nr.94, tīši kaitēja savai veselībai: kreisā apakšdelma griezta brūce.

Iļģuciema cietums

2015.gada 21.augustā plkst. 12:50 notiesātā nepilngadīgā Anastasija G. ielauzās uzrauga posteņa telpā, kā rezultātā izraisīja konflikta situāciju ar fiziska spēka pielietošanu pret uzraudzi. Medicīniskās apskates laikā tika konstatēti abām miesas bojājumi.

Centrālcietums

2015.gada 22.augustā plkst.19:00 ieslodzītajam Aivaram Rozenovskim, dz. 1978.g., kam. Nr.276, un ieslodzītajam Raivim Staņevičam, 1988.g., kam. Nr. 276, konstatēti miesas bojājumi. Ieslodzītie kamerā tika fiziski ietekmēti.

Centrālcietums

2015.gada 23.augustā plkst.15:40, veicot kameras apskati, tika konstatēts, ka Rīgas Centrālcietuma trešā korpusa kamerā Nr.334. apcietinātais Pjotrs Š., dz.1955.g. izdarīja suicīdu pakaroties.

Liepājas cietums

2015.gada 24.augustā plkst.14:50 apcietinātais Seņka Čīča, dz. 1974.g., atrodoties kamerā Nr.2/115, tīši kaitēja savai veselībai- sagrieza kreisās rokas apakšdelmu (apmēram 9cm gara griezta brūce). Palīdzība sniegta uz vietas.

Centrālcietums

2015.gada 26.augustā plkst. 01:05, veicot 4. korpusa 22. posteņa apgaitu, notiesātais Sergejs S., dz.1979.g., sēž uz grīdas bez dzīvības pazīmes. Plkst. 1:15 tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kura ieradās cietumā plkst.1:30 un turpināja reanimācijas pasākumus. Plkst.1:35 neatliekamās medicīnas palīdzības darbinieki konstatēja notiesātā Sergeja S. bioloģisko nāvi.

Liepājas cietums

2015.gada 27.augustā plkst. 16:25 apcietinātais Ēriks Gindra p.k.1977.g. veica suicīdu, tika konstatētas divas grieztas brūces kreisajā elkoņa locītavā.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 27.augustā plkst.11:00 Daugavgrīvas cietuma ieslodzītajam Viktoram Diklabu, dz.1962.g., konstatēti miesas bojājumi. Ieslodzītajam veikta medicīniskā apskate.

Centrālcietums

2015.gada 31.augustā plkst.13:00 apcietinātais Ruslans Simanovičs, dz.1982.g., no kam. Nr.85 izvilka no kabatas asmeni no bārdas skuvekļa un sāka griezt sev kreiso roku, un uz prasībām pārtraukt tīši kaitēt savai veselībai, nereaģēja, pēc kā pret R.Simanoviču tika pielietots fizisks spēks, lai uzliktu roku dzelžus.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 31augustā, plkst. 15:15 Daugavpils nodaļā apcietinātais Nikolajs Jeršovs, dz. 1989.g. pastaigas laikā pastaigas pagalmā pārgrieza sev kreiso apakšdelmu.

Centrālcietums

2015.gada 1.septembrī plkst.12:45, 3.korpusa 364.kamerā tika konstatēts, ka ieslodzītais Raims Anijazovs, dz.1995.g., tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza sev labās rokas apakšdelmu. Medicīniskā palīdzība tika sniegta uz vietas.

Brasas cietums

2015. gada 1.septembrī plkst. 10.50 notiesātais Oļegs Majorovs, dz.1988.g., atrodoties kamerā Nr. 8, tīši kaitēja savai veselībai – izdarīja sitienus ar galvu pret sienu, kā rezultātā tika pielietoti roku dzelži.

Valmieras cietums

2015.gada 6.septembrī plkst. 2:30 kameru režīmā kam. Nr.301 apcietinātais Mārtiņš Ozols, dz. 1980.g., ar paštaisītu šņori mēģināja pakārties.

Centrālcietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 13:10 3.korpusā ieslodzītais Andrejs Kukainis, dz. 1988.g., kam. Nr.307, tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza kreisās rokas apakšdelmu, lai ieslodzītais nomierinātos un neturpinātu kaitēt savai veselībai, tika pieņemts lēmums pielietot speclīdzekli - roku dzelžus.

Centrālcietums

2015.gada 8.septembrī plkst.19:30, veicot ieslodzīta Riharda Jovoiša, dz.1983.g., kam.244., apskati, tika konstatēti miesas bojājumi krūšu rajonā. Veikta medicīniskā apskate. Konstatēts, ka ir fiziski ietekmēts.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 08:45 Daugavpils nodaļā rīta pārbaudes laikā not. Stanislavs Kursītis-Šķilters, dz.1958.g., kamerā Nr.219, tīši kaitēja veselībai - sagrieza sev kreiso apakšdelmu.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 16:05 Daugavpils nodaļā not. Pavels Markovs, dz. 1962.g., kamerā Nr.219 tīši kaitēja veselībai - sagrieza sev kreiso apakšdelmu.

Liepājas cietums

2015.gada 9.septembrī plkst.10:19 apcietinātais Seņka Čīča, dz.1974.g., tīši kaitēja savai veselībai, sagriežot kreisās rokas apakšdelmu (med. palīdzība sniegta uz vietas), lai nepieļautu turpmāku tīšu kaitējumu veselībai, pret notiesāto pielietoti roku dzelži.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 9.septembrī plkst. 08:30 Daugavpils nodaļā ieslodzītais P.Markovs, dzim.1962.dz.g. savā kamerā Nr.219 tīši kaitēja savai veselībai, sagrieza sev labās rokas apakšdelmu.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 10.septembrī plkst. 16:54 Daugavpils nodaļā ieslodzītais Staņislavs Kursītis-Šķilters, dz.1958. g., kamera Nr.219, tīši kaitēja savai veselībai, sagrieza sev labās rokas apakšdelmu.

Valmieras cietums

2015.gada 11.septembrī plkst. 20:30 kamerā. Nr.104 apcietinātais Edgars Liekniņš, dzim. 1995.g., tīši kaitēja savai veselībai. Notiesātais nogādāts uz med. daļu, kur tika sniegta med. palīdzība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...