„Diženi, raženi shēēēēmojoti!" – daudzbalsīgi apsveikumi Velmeram un Krastiņam dzimšanas dienās!
Pietiek lasītājs20.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Oktobris ir jubilāru mēnesis. Ne tikai sirdsjaukiem cilvēkiem, bet arī izmanīgiem shēmu zīmētājiem, daudzsolītājiem un mazdarītājiem, uz kuriem likums neattiecas, vai arī tie sevi nostāda augstāk par likumu. Šoreiz uzmanības centrā Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.
Mēs, pateicīgie Latvijas iedzīvotāji, sirsnīgi sveicam Haraldu Velmeru, Kārli Krastiņu un viņu sabiedrotos jubilejās — lai cik daudz nebūtu paveikts, jūsu godalgotais darbs nebeidz pārsteigt! Turpiniet peldēties naudā un uzspļaujiet noteikumiem un ierobežojumiem!
Mēs, bijušie „Liepājas metalurga” darbinieki, no malas vien nopūtāmies, kā mūsu darbavietas tiek slēgtas, kamēr maksātnespējas administrators Haralds Velmers iekļūst miljonāru sarakstā, izpārdodams uzņēmuma mantu zem tirgus un bilances vērtības!
Piemēram, par vienu no „Liepājas metalurga” vērtībām — meitasuzņēmumu ostā — Kirovs Lipmans dāvāja 555 tūkstošus, bet Haralds Velmers to pamanījās notirgot “pretendentam Konstanķin Goncharov” par 155 tūkstošiem. Gadsimta darījums!
Jautājums, vai un cik bija cipars maksājumam zem galda, bet Velmera oficiālā atlīdzība kā šī uzņēmuma maksātnespējas administratoram deva bagātu kumosu uz kārā zoba. Apsveicam Fortūnas džentlmeņus!
Šajā administratora godā un politiķu atzinības saulītē H. Velmers nonāca pēc tam, kad sekmīgi “noadministrēja” Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa kravu pārvadājumu firmiņu „KAME”, kas tika likvidēta, lai nebūtu jāmaksā iepriekšējās krīzes laikā firmas uzkrātie parādi.
„No J. Āboltiņa pleciem novēlās virkne saistību pret kreditoriem, savukārt H. Velmers dažas nedēļas pēc šī veikuma tika iecelts par „Metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa administratoru,” toreiz konstatēja „Diena”. „Aizdomas rada tas, ka SIA „KAME” 2010. gadā trīs dienas pirms maksātnespējas ierosināšanas mainīja juridisko adresi no Rīgas uz Aizkraukli, kur tās lieta iekrita tieši Haraldam Velmeram.” Apsveicam!
Jubilejas reizē var pāršķirstīt atmiņu albūmus par citām izmanīgajām darbībām, kas ļāvušas lavierēt pa vērtīgu uzņēmumu un valsts institūciju koridoriem – kā reiz komunisma laikos teiktu – eju pār robežām (pār uzņēmumu līķiem) paceltu galvu!
Iespējams, H. Velmera karjeras uzrāviens sākās kā ar uzvaru loterijā, kas saucās “Kurš grib kļūt par miljonāru, administrējot „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesu?”.
2013.gadā, H. Velmers nāca klajā ar paziņojumu, ka „Liepājas metalurga” maksātnespējas pasludināšana pavēršot jaunas iespējas gan pašam uzņēmumam, gan ilgtermiņā lielākajai daļai darbinieku. Bet, iespējams, vislielākās iespējas tā pavēra tieši Haraldam un „Prudentia”.
Toties liela daļa liepājnieku rezultātā palika bez darba un izmisušām ģimenēm, kurām pēkšņi pārtrūka ienākumu plūsma līdz ar „Metalurga” darba pārtraukšanu. Tāpēc daudziem nācās pirkt „Ryanair” biļeti un doties darba meklējumos uz ārzemēm, – jaunas iespējas, tieši kā H. Velmers solīja!
https://nra.lv/latvija/105280-H. Velmers-iesniedzis-liepajas-metalurga-maksatnespejas-pieteikumu.htm
Administrators metalurģijas pamatražotnes un ostas uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanu tika salīdzinājis ar komplekso pusdienu piedāvājumu – pircējs varot nopirkt trīs ēdienus par vienu cenu, bet var pirkt katru ēdienu atsevišķi, tikai tad kopējā summa būšot lielāka. H. Velmeram gan nenāca prātā, ka „Metalurga” darbinieku ģimenēm viņa izdarību dēļ trīs ēdieni pusdienās pat sapņos tobrīd nerādās.
2015.gadā mediji vēstīja, ka H. Velmers par darbu, administrējot „Liepājas metalurgu”, 2014.gadā bija saņēmis miljonu eiro. Taču, rūpējoties par ģimenes labklājību, Haralds mēģināja nodrošināt arī savai sievai Annai labu rūpalu, jo 2016.gadā parādījās ziņa, ka tieši viņa vadīšot „Liepājas ostas LM” maksātnespējas procesu. Tieslietu ministrija gan ziņoja, ka tā vērtēs šo gadījumu, un Tiesu administrācija atbilstoši savai kompetencei esot pieprasījusi informāciju no atbildīgajiem Liepājas tiesas darbiniekiem. Taču, kā sākās vērtēšana, tā arī beidzās. Manevrs gan neizdevās.
https://irliepaja.lv/bizness/H. Velmers-pern-par-liepajas-metalurgu-sanemis-miljonu-eiro/
https://irliepaja.lv/bizness/liepajas-ostas-lm-maksatnespejas-procesu-vadis-H. Velmera-sieva/
Haralda darbībā bija novērojama ne tikai visatļautība, bet arī kļūdas. Piemēram, „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesa gaitā H. Velmers veicis izmaksas bijušajiem darbiniekiem pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu apmierināšanai. Taču tādas kā “sistēmas kļūdas” dēļ daļai no saņēmēju tika pārskaitīti lielāki naudas līdzekļi.
https://irliepaja.lv/bizness/haralds-H. Velmers-aicina-atmaksat-kludaini-parskaitito-naudu/
H. Velmera profesionālās darbības gaitā pārkāpumus konstatējusi Notāru padome, Advokātu padome, Ekonomisko lietu tiesa, bet, neraugoties uz visu, šķiet, savu profesionālo rokrakstu Haralds nav mainījis. Neaizmirsīsim, ka Haralds Velmers joprojām ir valsts amatpersona, uz kuru attiecas virkne ierobežojumu – bet vai tad kāds tos kontrolē?
Piemēram, pērnā gada oktobrī Haralds izpelnījies rājienu no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas. Atkārtots rājiens viņam varot draudēt pat ar izslēgšanu no advokatūras rindām (it kā par klienta iegūtās informācijas nodošanu pretējai pusei).
Gūstot “grādu” shēmošanā un palicis tā īsti nesodīts par to izpildi saistībā ar „Liepājas metalurga” maksātnespēju, Haralds kopā ar savu idejisko brāli Kārli Krastiņu “piesūcās” "Olainfarm”, kas pavēra daudzpusīgas peļņas iespējas, abiem kļūstot par padomes locekļiem un gadā katram nopelnot vismaz ceturtdaļmiljonu. Bet vai tad tā ir nauda pēc „Metalurga” laiku mērauklas?
Tad mantinieču sanaidošanās pavēra iespējas manipulācijām un savas kara frontes formēšanai, piesaistot Milanu Beļeviču, ar kuras manikirētajiem nagiem tika mēģināts panākt „Olainfarm” pārņemšanu. Tā bija iespēja no konsultanta kļūt par īpašnieku, nemaksājot ne centa un apmānot muļķa mantinieces – jo kas tad mums par to būs?
Tika piesaistīti čehu investori ar neskaidru reputāciju (un pavisam dīvainu nosaukumu – „Black Duck”) un radīts vesels publiskais iestudējums, iespējams, lai aizmiglotu acis gan sabiedrībai, gan institūcijām un tie nespētu saskatīt, ka notiekošais iet pāri saprāta robežām un pārkāpj likuma normas.
Ar tiesu izpildītāju un notāru palīdzību arī ticis mēģināts izdabūt no uzņēmuma prāvas kompensācijas atlaišanas gadījumā – tā bijusi viltīga nodrošināšanās gadījumā, ja plānotas shēmas ar akcijām neizdosies. Savukārt pati „Olainfarm” vērsusies ar prasībām Ekonomisko lietu tiesā, apstrīdot H. Velmera un Krastiņa tiesības prasīt kompensācijas piedziņu, galu galā panākot H. Velmera bankas kontu apķīlāšanu, kas gan pāris dienu laikā tikuši iztukšoti pēc tam, kad tiesu izpildītājs Ainārs Šusts „kļūdījās” un aizskaitīja naudu nejauši dažas dienas agrāk, nekā likumā noteikts, pie reizes ignorējot arī Ekonomisko lietu tiesas noteikto aizliegumu veikt maksājumu. Tā ir dzimšanas dienas dāvana Tev, Harald, no draudzīgās tiesu izpildītāju saimes!
Toties Kārlis Krastiņš dzimis pat zem vairākām laimīgām zvaigznēm reizē. Viņa firmu “Prudentia” varētu apskaust jebkura blakts vai lentenis.
Pietiek.com iepriekš rakstīja, ka vēl pirms H. Velmera kļūšanas par „Metalurga” maksātnespējas administratoru valdība no valsts budžeta „Prudentijai” 2013. gadā pārskaitīja 384 tūkstošus — it kā par „konsultācijām” un „palīdzību” jautājumos, kas saistīti ar „Liepājas metalurga” spējām atmaksāt valsts galvotos kredītus.
Atskatoties uz notikušo, izskatās, ka pēc teju gada konsultēšanas „Liepājas metalurgs” kļuva maksātnespējīgs. Liepājas uzņēmuma vietā tā bija Valsts kase, kas samaksāja Itālijas „UniCredit” bankai 67,5 miljonus eiro, un tā visa bija nodokļu maksātāju nauda.
Lai arī uzticētais mājasdarbs tikai izpildīts pavirši, „Prudentia” turpmāk tika iecelta par oficiālo valdības pārstāvi sarunās ar „Metalurga” kreditoriem. Tās valdes priekšsēdētājam Kārlim Krastiņam, kurš valdības slēgtajās sēdēs piedalījies kā eksperts, piederējušas kapitāldaļas 2000 latu apmērā nesekmīgā nekustamā īpašuma firmā SIA „Arka Investīcijas”, kuru jau no 2012. gada augusta sekmīgi esot administrējis Haralds Velmers — un “pilnīgi nejauši” kļuvis par K. Krastiņa līdz kliņķim nokonsultētā “Metalurga” administratoru. Priekā!
Par Krastiņa shēmošanu tiešām jau runāts un rakstīts gana daudz. Taču viena no tēmām, ko jubilejas reizē pie mājsēdes jubilejas čarkiņas K. Krastiņš var pacelt tostu, ir prasme piedalīties respektablos pasākumos, piemēram, kopā ar godājamu biržas galvu Daigu Auziņu-Melalksni. Piemēram, 2019.gada K. Krastiņš kopā ar NASDAQ vadītāju piedalījās debatēs "Kā valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicina ekonomisko izaugsmi".
Iespējams, šī tēma tika cilāta, lai tādi uzņēmumi kā „Prudentia” un tādi konsultanti kā K. Krastiņš varētu pelnīt prāvas summas, konsultējot šos procesus. Turklāt konsultanta un biržas vadītājas tuvība, ko novērojuši arī atsevišķi mediji, liek domāt par īpaši labvēlīgiem apstākļiem šādu procesu norisei. Jo ne pirmo reizi K. Krastiņš stāvējis publiski pie Melalksnes labās rokas, tam NRA pat veltīja parakstu "Bilde, kas nemainās".
Varbūt tiešām – uzņēmumu nosaukumi mainās, bet kopīgā bilde ir un paliek tāda pati – mazgājot rokas nevainībā, kārtējam uzņēmumam tiek solīta saulaina nākotne, bet kad atnāk Krastiņvelmerpāra investors – labie nodomi aiziet pa skuju taku.
Var jau būt, ka tā ir tikai tukša plātīšanās, kas dzirdēta Centrāltirgus paviljonā, bet Kārlis Krastiņš savu tuvāko līdzgaitnieku lokā jau sen esot deklarējis, ka viņa īpašās attiecības ar Ģenerālprokuratūras vadošajiem kadriem nodrošina to, ka jebkuri procesi, ko ved izmeklēšanas iestādes par K. Krastiņa darbībām, noslāpst Ģenerālprokuratūrā gluži kā mazi asarīši aizsalušajā piemājas dīķī.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
