„Diženi, raženi shēēēēmojoti!" – daudzbalsīgi apsveikumi Velmeram un Krastiņam dzimšanas dienās!
Pietiek lasītājs20.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Oktobris ir jubilāru mēnesis. Ne tikai sirdsjaukiem cilvēkiem, bet arī izmanīgiem shēmu zīmētājiem, daudzsolītājiem un mazdarītājiem, uz kuriem likums neattiecas, vai arī tie sevi nostāda augstāk par likumu. Šoreiz uzmanības centrā Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.
Mēs, pateicīgie Latvijas iedzīvotāji, sirsnīgi sveicam Haraldu Velmeru, Kārli Krastiņu un viņu sabiedrotos jubilejās — lai cik daudz nebūtu paveikts, jūsu godalgotais darbs nebeidz pārsteigt! Turpiniet peldēties naudā un uzspļaujiet noteikumiem un ierobežojumiem!
Mēs, bijušie „Liepājas metalurga” darbinieki, no malas vien nopūtāmies, kā mūsu darbavietas tiek slēgtas, kamēr maksātnespējas administrators Haralds Velmers iekļūst miljonāru sarakstā, izpārdodams uzņēmuma mantu zem tirgus un bilances vērtības!
Piemēram, par vienu no „Liepājas metalurga” vērtībām — meitasuzņēmumu ostā — Kirovs Lipmans dāvāja 555 tūkstošus, bet Haralds Velmers to pamanījās notirgot “pretendentam Konstanķin Goncharov” par 155 tūkstošiem. Gadsimta darījums!
Jautājums, vai un cik bija cipars maksājumam zem galda, bet Velmera oficiālā atlīdzība kā šī uzņēmuma maksātnespējas administratoram deva bagātu kumosu uz kārā zoba. Apsveicam Fortūnas džentlmeņus!
Šajā administratora godā un politiķu atzinības saulītē H. Velmers nonāca pēc tam, kad sekmīgi “noadministrēja” Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa kravu pārvadājumu firmiņu „KAME”, kas tika likvidēta, lai nebūtu jāmaksā iepriekšējās krīzes laikā firmas uzkrātie parādi.
„No J. Āboltiņa pleciem novēlās virkne saistību pret kreditoriem, savukārt H. Velmers dažas nedēļas pēc šī veikuma tika iecelts par „Metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa administratoru,” toreiz konstatēja „Diena”. „Aizdomas rada tas, ka SIA „KAME” 2010. gadā trīs dienas pirms maksātnespējas ierosināšanas mainīja juridisko adresi no Rīgas uz Aizkraukli, kur tās lieta iekrita tieši Haraldam Velmeram.” Apsveicam!
Jubilejas reizē var pāršķirstīt atmiņu albūmus par citām izmanīgajām darbībām, kas ļāvušas lavierēt pa vērtīgu uzņēmumu un valsts institūciju koridoriem – kā reiz komunisma laikos teiktu – eju pār robežām (pār uzņēmumu līķiem) paceltu galvu!
Iespējams, H. Velmera karjeras uzrāviens sākās kā ar uzvaru loterijā, kas saucās “Kurš grib kļūt par miljonāru, administrējot „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesu?”.
2013.gadā, H. Velmers nāca klajā ar paziņojumu, ka „Liepājas metalurga” maksātnespējas pasludināšana pavēršot jaunas iespējas gan pašam uzņēmumam, gan ilgtermiņā lielākajai daļai darbinieku. Bet, iespējams, vislielākās iespējas tā pavēra tieši Haraldam un „Prudentia”.
Toties liela daļa liepājnieku rezultātā palika bez darba un izmisušām ģimenēm, kurām pēkšņi pārtrūka ienākumu plūsma līdz ar „Metalurga” darba pārtraukšanu. Tāpēc daudziem nācās pirkt „Ryanair” biļeti un doties darba meklējumos uz ārzemēm, – jaunas iespējas, tieši kā H. Velmers solīja!
https://nra.lv/latvija/105280-H. Velmers-iesniedzis-liepajas-metalurga-maksatnespejas-pieteikumu.htm
Administrators metalurģijas pamatražotnes un ostas uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanu tika salīdzinājis ar komplekso pusdienu piedāvājumu – pircējs varot nopirkt trīs ēdienus par vienu cenu, bet var pirkt katru ēdienu atsevišķi, tikai tad kopējā summa būšot lielāka. H. Velmeram gan nenāca prātā, ka „Metalurga” darbinieku ģimenēm viņa izdarību dēļ trīs ēdieni pusdienās pat sapņos tobrīd nerādās.
2015.gadā mediji vēstīja, ka H. Velmers par darbu, administrējot „Liepājas metalurgu”, 2014.gadā bija saņēmis miljonu eiro. Taču, rūpējoties par ģimenes labklājību, Haralds mēģināja nodrošināt arī savai sievai Annai labu rūpalu, jo 2016.gadā parādījās ziņa, ka tieši viņa vadīšot „Liepājas ostas LM” maksātnespējas procesu. Tieslietu ministrija gan ziņoja, ka tā vērtēs šo gadījumu, un Tiesu administrācija atbilstoši savai kompetencei esot pieprasījusi informāciju no atbildīgajiem Liepājas tiesas darbiniekiem. Taču, kā sākās vērtēšana, tā arī beidzās. Manevrs gan neizdevās.
https://irliepaja.lv/bizness/H. Velmers-pern-par-liepajas-metalurgu-sanemis-miljonu-eiro/
https://irliepaja.lv/bizness/liepajas-ostas-lm-maksatnespejas-procesu-vadis-H. Velmera-sieva/
Haralda darbībā bija novērojama ne tikai visatļautība, bet arī kļūdas. Piemēram, „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesa gaitā H. Velmers veicis izmaksas bijušajiem darbiniekiem pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu apmierināšanai. Taču tādas kā “sistēmas kļūdas” dēļ daļai no saņēmēju tika pārskaitīti lielāki naudas līdzekļi.
https://irliepaja.lv/bizness/haralds-H. Velmers-aicina-atmaksat-kludaini-parskaitito-naudu/
H. Velmera profesionālās darbības gaitā pārkāpumus konstatējusi Notāru padome, Advokātu padome, Ekonomisko lietu tiesa, bet, neraugoties uz visu, šķiet, savu profesionālo rokrakstu Haralds nav mainījis. Neaizmirsīsim, ka Haralds Velmers joprojām ir valsts amatpersona, uz kuru attiecas virkne ierobežojumu – bet vai tad kāds tos kontrolē?
Piemēram, pērnā gada oktobrī Haralds izpelnījies rājienu no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas. Atkārtots rājiens viņam varot draudēt pat ar izslēgšanu no advokatūras rindām (it kā par klienta iegūtās informācijas nodošanu pretējai pusei).
Gūstot “grādu” shēmošanā un palicis tā īsti nesodīts par to izpildi saistībā ar „Liepājas metalurga” maksātnespēju, Haralds kopā ar savu idejisko brāli Kārli Krastiņu “piesūcās” "Olainfarm”, kas pavēra daudzpusīgas peļņas iespējas, abiem kļūstot par padomes locekļiem un gadā katram nopelnot vismaz ceturtdaļmiljonu. Bet vai tad tā ir nauda pēc „Metalurga” laiku mērauklas?
Tad mantinieču sanaidošanās pavēra iespējas manipulācijām un savas kara frontes formēšanai, piesaistot Milanu Beļeviču, ar kuras manikirētajiem nagiem tika mēģināts panākt „Olainfarm” pārņemšanu. Tā bija iespēja no konsultanta kļūt par īpašnieku, nemaksājot ne centa un apmānot muļķa mantinieces – jo kas tad mums par to būs?
Tika piesaistīti čehu investori ar neskaidru reputāciju (un pavisam dīvainu nosaukumu – „Black Duck”) un radīts vesels publiskais iestudējums, iespējams, lai aizmiglotu acis gan sabiedrībai, gan institūcijām un tie nespētu saskatīt, ka notiekošais iet pāri saprāta robežām un pārkāpj likuma normas.
Ar tiesu izpildītāju un notāru palīdzību arī ticis mēģināts izdabūt no uzņēmuma prāvas kompensācijas atlaišanas gadījumā – tā bijusi viltīga nodrošināšanās gadījumā, ja plānotas shēmas ar akcijām neizdosies. Savukārt pati „Olainfarm” vērsusies ar prasībām Ekonomisko lietu tiesā, apstrīdot H. Velmera un Krastiņa tiesības prasīt kompensācijas piedziņu, galu galā panākot H. Velmera bankas kontu apķīlāšanu, kas gan pāris dienu laikā tikuši iztukšoti pēc tam, kad tiesu izpildītājs Ainārs Šusts „kļūdījās” un aizskaitīja naudu nejauši dažas dienas agrāk, nekā likumā noteikts, pie reizes ignorējot arī Ekonomisko lietu tiesas noteikto aizliegumu veikt maksājumu. Tā ir dzimšanas dienas dāvana Tev, Harald, no draudzīgās tiesu izpildītāju saimes!
Toties Kārlis Krastiņš dzimis pat zem vairākām laimīgām zvaigznēm reizē. Viņa firmu “Prudentia” varētu apskaust jebkura blakts vai lentenis.
Pietiek.com iepriekš rakstīja, ka vēl pirms H. Velmera kļūšanas par „Metalurga” maksātnespējas administratoru valdība no valsts budžeta „Prudentijai” 2013. gadā pārskaitīja 384 tūkstošus — it kā par „konsultācijām” un „palīdzību” jautājumos, kas saistīti ar „Liepājas metalurga” spējām atmaksāt valsts galvotos kredītus.
Atskatoties uz notikušo, izskatās, ka pēc teju gada konsultēšanas „Liepājas metalurgs” kļuva maksātnespējīgs. Liepājas uzņēmuma vietā tā bija Valsts kase, kas samaksāja Itālijas „UniCredit” bankai 67,5 miljonus eiro, un tā visa bija nodokļu maksātāju nauda.
Lai arī uzticētais mājasdarbs tikai izpildīts pavirši, „Prudentia” turpmāk tika iecelta par oficiālo valdības pārstāvi sarunās ar „Metalurga” kreditoriem. Tās valdes priekšsēdētājam Kārlim Krastiņam, kurš valdības slēgtajās sēdēs piedalījies kā eksperts, piederējušas kapitāldaļas 2000 latu apmērā nesekmīgā nekustamā īpašuma firmā SIA „Arka Investīcijas”, kuru jau no 2012. gada augusta sekmīgi esot administrējis Haralds Velmers — un “pilnīgi nejauši” kļuvis par K. Krastiņa līdz kliņķim nokonsultētā “Metalurga” administratoru. Priekā!
Par Krastiņa shēmošanu tiešām jau runāts un rakstīts gana daudz. Taču viena no tēmām, ko jubilejas reizē pie mājsēdes jubilejas čarkiņas K. Krastiņš var pacelt tostu, ir prasme piedalīties respektablos pasākumos, piemēram, kopā ar godājamu biržas galvu Daigu Auziņu-Melalksni. Piemēram, 2019.gada K. Krastiņš kopā ar NASDAQ vadītāju piedalījās debatēs "Kā valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicina ekonomisko izaugsmi".
Iespējams, šī tēma tika cilāta, lai tādi uzņēmumi kā „Prudentia” un tādi konsultanti kā K. Krastiņš varētu pelnīt prāvas summas, konsultējot šos procesus. Turklāt konsultanta un biržas vadītājas tuvība, ko novērojuši arī atsevišķi mediji, liek domāt par īpaši labvēlīgiem apstākļiem šādu procesu norisei. Jo ne pirmo reizi K. Krastiņš stāvējis publiski pie Melalksnes labās rokas, tam NRA pat veltīja parakstu "Bilde, kas nemainās".
Varbūt tiešām – uzņēmumu nosaukumi mainās, bet kopīgā bilde ir un paliek tāda pati – mazgājot rokas nevainībā, kārtējam uzņēmumam tiek solīta saulaina nākotne, bet kad atnāk Krastiņvelmerpāra investors – labie nodomi aiziet pa skuju taku.
Var jau būt, ka tā ir tikai tukša plātīšanās, kas dzirdēta Centrāltirgus paviljonā, bet Kārlis Krastiņš savu tuvāko līdzgaitnieku lokā jau sen esot deklarējis, ka viņa īpašās attiecības ar Ģenerālprokuratūras vadošajiem kadriem nodrošina to, ka jebkuri procesi, ko ved izmeklēšanas iestādes par K. Krastiņa darbībām, noslāpst Ģenerālprokuratūrā gluži kā mazi asarīši aizsalušajā piemājas dīķī.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
