Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par „neaizmirstamu brīdi” Vienotības Judins Facebookā dēvē manu pārteikšanos Saeimas sēdē.  Redziet, es smalkā kundziņa akadēmisko amatu nodēvēju par izglītību. Ha! Ha! Ak, kādas šausmas! Doktora grāds sajaukts ar viņa Policijas akadēmijas docenta amatu. 

Vienotībai draudzīgie sabiedriskie mediji, kas pēdējos gadus tiek dāsni atalgoti no tās pašas Vienotības, šo notikumu jestri multiplicēja. Kāpēc tā? 

Nu gluži vienkārši tāpēc, ka vieglāk ir runāt par nebūtisko (par niekiem), nevis būtisko. Vienotība kopā ar pīlēnistiem un klusi smīkņājošiem naciķiem visu priekšā nevis glābj valsti un tautu, bet veido jaunas „barotnes” – veselu jaunu ministriju, kā arī ministru prezidenta biedru amatus.

Mīlīši, tas viss notiek visas Latvijas acu priekšā un, pārkāpjot likumu! Pareizāk sakot, visu samudžinot. Nu kā te nerunāsi par Lindas Liepiņas pārteikšanos sakarā ar Andreja Judina izglītību!

Ņemot vērā šo situāciju, uzskatu par savu pilsonisko un Saeimas deputāta pienākumu runāt tiešu valodu, paužot publiski savu viedokli par tikko Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas un Valsts pārvaldes likumā.

Pirmkārt, par likumu saturu. 

Es nedomāju, ka šai brīdī, kad visiem mums ir jāsavelk jostas, galvenais būtu nodarboties ar birokrātisku amatu veidošanu „savējiem”. 

Ir skaidrs, ka mūsu mazajai valstij ierēdņu tāpat ir par daudz! Zīmīgi, ka Kariņa pirmajā valdībā vismaz mēģināja izlikties, ka ierēdņu štatus cenšas samazināt. Vēl nesen Valsts kontroles revīzijā tika norādīts, ka Valsts kancelejai galīgi nesokas ar štatu samazināšanu. Valsts kanceleja ziņo, ka mazina štatu vietas, bet realitātē citas atkal izveido no jauna. 

Bet, kas notiek tagad, vēl tikai veidojoties Kariņa otrajai valdībai?! Tagad nekautrējoties sāk nevis mazināt, bet „uzpūst valsts aparātu”.  Kā rauga mīkla tas tikai briest un briest. 

Mīļie cilvēki! Ir nevis jārada jaunas ministrijas un ministru biedru amati, bet tieši pretēji – ir jāatlaiž lieki ierēdņi, jāatsakās no liekām funkcijām un jāapvieno iestādes un ministrijas. 

“Latvija Pirmajā Vietā” priekšlikums ir nevis kaut ko no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ”paņemt”, bet abas ministrijas apvienot vienā. Lai arī šis priekšlikums neguva atbalstu, tas ir vienīgais loģiskais ceļš, jo, lai ko domāja Saeimas vairākums, tauta vairs nevar pavilkt uz tās kakla sēdošo ierēdņu armiju.

Otrkārt, par abu pieņemto likuma procedūru. 

Lai ko tur jaunais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svētku brīžos arī nesastāstītu par deputāta darba rūpīgumu, godaprātu un labu rezultātu, par to, ka jāstrādā ne tikai televīzijas kameru priekšā, ne tikai plenārsēdēs, bet arī komisijās utt., tā visa ir muldēšana. Tās ir tukšas frāzes bez seguma, ko Smiltēns saka svētku brīdī.

Realitātē Saeima ar Smiltēnu vadībā ar koalīcijas balsīm „izstūma cauri” Ministru kabineta iekārtas un Valsts pārvaldes likumu grozījumus. Tas notika, ignorējot veselo saprātu un pastāvošo kārtību. 

Beidz, Smiltēn, stāstīt pasakas! Pasaki godīgi - nu es daru visu, lai kopā ar Judinu brutāli pieņemtu likumus, kas valsti ved uz bankrotu!

Minētie likuma grozījumi tika  apzināti virzīti steidzamības režīmā, lai samazinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Apvienotā saraksta deputāti nespēja Saeimā paskaidrot, kāpēc vajadzīgi jaunie amati?! Vieni saka, ka tie paredzēti ekspertiem, citi atzīst, ka politiķiem. Pakļautības un kompetences jautājums ir miglā tīts!

Kas tas ir!? Par jaunas ministrijas izveidi Vienotības skaidrojums ir vienkārši murgains fantāziju kokteilis. Es teikšu, ka tā ir 13.Saeimā Bordāna uzsāktā sliktā likumdošanas prakse, ko pārņēmusi Vienotība un nu jau Apvienotais saraksts. Kauns Pīlēnam! Bet varbūt viņš vispār neko par to nezina, jo Saeimā jau nav ievēlēts!?

Vispār, par procedūru runājot, likums neizprotamā kārtā netika uzticēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuras pārziņā šie likumi tradicionāli atrodas, bet gan Juridiskajai komisijai. 

Manuprāt, te kāds „sapinās meistarībā”. Vai tikai ne pats Docents? Tas man tiešām ļoti, ļoti atgādina iepriekšējo 13.Saeimu, kur šāda prakse bija ierasta. Mārtiņam Bondaram uz Budžeta komisiju sūtīja visus štruntus, un viņš, kas „karājās ar savu Krājbankas laika krimināllietu”, visu bija spiests ņemt pretī. 

Jā, un pats graujošākais, ka Judina komisijā, kur opozīcijai ir par vienu balsi vairāk, opozīcija saliedējās un Juridiskā komisija nolēma nevirzīt likumprojektus uz Saeimas sēdi. 

Protams, varēja likumprojektus nodot vēl citai komisijai un tad kaut kā izstumt, bet ne jau ignorēt komisijas viedokli otrajā lasījumā! 

Visbeidzot kauns docenta Judina partijas biedrenei Inesei Lībiņai-Egnerei par to, ka viņa komisijas ignorēšanu pamatoja ar parlamentāru negadījumu 13.Saeimā. 

Sak, tas jau ir bijis, un tātad viss OK. 

Runa ir par kādu likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kuru komisija neatbalstīja, bet kuru aizsūtīja uz Prezidiju un par kuru nobalsoja Saeima. Tā bija pretlikumīga rīcība, kas notika tāpēc, ka toreiz komisiju vadīja opozīcijas partijas Saskaņa deputāte Inga Goldberga. 

Viņai  Saeimas Prezidijs, kur toreiz pati Lībiņa darbojās, piedraudējis, ka, ja neatsūtīs likumprojektu no komisijas, tad Goldberga pazaudēs savu komisijas vadītājas krēslu. Attiecīgi viņa dokumentus arī parakstīja, un konsultante tos aizsūtīja Prezidijam.

Nu skaists tiesisks precedents! Neko pielikt, neko atņemt!

Tagad notiek līdzīga lieta, un tiek pamatots ar to, ka tas reiz bijis Smiltēns + Judins & Co. Tas bija pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli un Saeimas līdzšinējo praksi. 

Docents Judins par likumprojektiem ziņoja komisijas vārdā?! Bet viņu nebija pilnvarojuši?!

Saeimas Kārtības rullī konkrēti ir tāds 177. pants, kas nosaka, ka „pēc lietas izskatīšanas komisija ievēlē vienu no komisijas locekļiem par referentu Saeimas sēdē apspriežamajā lietā”. 

Tas netika darīts, un tātad pārkāpta ir likuma pieņemšanas procedūra, jo divreiz tika ignorēta komisija. Pirmo reizi, kad tomēr no komisijas likumprojekts tika virzīts uz Saeimas sēdi, un otrreiz, kad par to ziņoja docents Judins.

Treškārt, par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja docenta Judina personīgo atbildību. 

Vispār esmu dziļās pārdomās, vai Judinu nevajadzētu sūdzēt Mandātu komisijā, lai vismaz kaut kādu nopēlumu viņš saņemtu. Galu galā Saeimas deputātu ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam divtik! 

Ko viņš pārkāpis? 

Pirmkārt, kodeksa 4.punktu, kas nosaka, ka deputāts „ciena un vienmēr ievēro Saeimas Kārtības rulli”.

Otrkārt, 6.punktu, kas paredz, ka deputāts  ”ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.)”.

Visbeidzot, 11.punktu, kas paredz, ka „deputāts neizmanto savu dienesta stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus”. 

Var jau piemeklēt vēl kādu, bet manis uzskaitītie trīs ir docentam Judinam visatbilstošākie.

Judins Saeimas sēdē pretēji komisijas lēmumam un balsojumam ziņoja par likumprojektiem komisijas vārdā! 

Ar to viņš lepojas un uzskata to par „neaizmirstamu brīdi”, kas liecina par viņa kā cilvēka un deputāta degradāciju. 

To pašu var attiecināt arī uz viņa mēģinājumu visu šo parlamentāro šmuci piesegt ar manu pārteikšanos. 

Judins ir viens no Saeimas ilgsēdētājiem, kas deldējis Saeimas beņķus jau vairāk nekā 10 gadus. Tas, ka Judins tikai tagad dabū kādas komisijas vadītāja amatu, arī liecina par kaut ko. 

Jā, viņš ilgi un grūti bija pelnījis savu komisijas priekšsēdētāja amatu, kuram līdzi nāk sekretāre, melns Saeimas Audi ar šoferi, liels darba kabinets un piemaksa pie plānās deputāta aldziņas. Judinam pašam tas viss, protams, var likties skaisti un neaizmirstami. Acīmredzot viņam pašam liekas, ka jaunais amats viņu paceļ virs pārējiem deputātiem, ļaujot darīt visu, kas vien ienāk prātā, – muhļīties ar komisijas balsojumiem un uzspļaut Saeimas Kārtības rullim. 

Es, protams, saprotu arī to, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amats viņu - docentu Judinu padara par ietekmīgu tiesu varas jomā, jo ļauj docēt ne tikai likumus, bet arī tiesnešus. Jo ar savu amatu viņš automātiski, kā juristi saka, ex officio kļūst par Tieslietu padomes locekli. Tātad viņam kopā ar jauno tieslietu ministri Inesi Lībiņu – Egneri būs ļoti liela ietekme uz tiesnešu amatu iecelšanu. Tas nekas, ka Judins savulaik pats ticis izbrāķēts kā Augstākās tiesas tiesneša kandidāts, tagad viņš vērtēs citus tiesnešu kandidātus. 

Galu galā ilgais darbs uz Sorosu, darbojoties Providus, ir iemācījis viņam atbalstīt tādus tiesneša kandidātus, kuri spriedīs pareizo tiesu.

Nobeigumā es un arī ikviens Latvijas iedzīvotājs no jaunievēlētā Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja DOCENTA Judina gaida ne jau šādu publisku cimperlēšanos ar savu augsto izglītību, bet gan reālu darbu atbilstoši Latvijas likumiem un Satversmei. Gluži kā docents Judins zvērēja 1. novembrī. 

Novērtē šo rakstu:

187
44

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...