Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!
Partija „Progresīvie”10.11.2024.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Lai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī.
Progresīvo vadītā Satiksmes ministrija ir iesniegusi vēsturē pirmo publiski pieejamo informatīvo ziņojumu, kas paredz projekta pakāpenisku ieviešanu un izmaksu samazinājumu par 4.1 miljardiem eiro.
Līdzīgi ministrija ir veikusi vairākus pasākumus, uzlabojot projekta pārvaldību – ar reorganizācijām, vadības izmaiņām un Tehniskās un Finanšu darba grupas izveidēm. Satiksmes ministrija turpina darbus pie vēl 400 miljonu eiro ietaupījumiem, tai skaitā samazinot par projekta atbildīgo uzņēmumu algu fondu.
Progresīvie akcentē, ka gada laikā projektā būtiski pieaudzis atklātības līmenis, uzlabota pārvaldība un ir viesta skaidrība par Rail Baltica īstenošanas tālākajiem soļiem. Tāpēc Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt informatīvā ziņojuma izskatīšanu Ministru kabinetā jau novembrī.
Rail Baltica Rīgas savienojums ir ekonomiski un stratēģiski pamatots!
Tāpat steidzami jāpieņem izšķirīgais lēmums par Rīgas savienošanu ar Eiropas platuma sliedēm pirmajā projekta kārtā. Ņemot vērā, ka lielākā daļa no projekta pievienotās vērtības rada pasažieru pārvadājumi, Progresīvie uzskata, ka Rīgas savienojums ir ekonomiski un stratēģiski pamatots.
Progresīvie aicina koalīcijas partnerus uz konstruktīvu un izlēmīgu pieeju, lai kopā vienotos par projekta finansēšanas modeli un turpmākajiem soļiem. Gaidāmajām Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunām būs izšķiroša nozīme Latvijai, un spēja demonstrēt izlēmīgu rīcību palielinās iespējamību pretendēt uz lielāku finansējumu.
Plašāk ar Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par Rail Baltica var iepzīties šeit.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
