Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apgalvotajam, ka pārskaitījumi no Krājbankas kontiem pēc ierobežojumu noteikšanas un bankas apturēšanas pērnajā novembrī bijuši iespējami tikai attiecībā uz bankas sistēmā jau ievadītiem un novēlotiem maksājumiem, Pietiek rīcībā esošie dokumenti rāda pretējo. Pat nedēļu un divas pēc tam ar FKTK priekšsēža vietnieka Jāņa Brazovska (attēlā pa kreisi no finanšu ministra Vilka) parakstu no bankas uz privātpersonu kontiem pārskaitītas summas, kas daudzkārt pārsniegušas ierobežojumus. Tāpat intensitāte, ar kādu tikuši tukšoti Krājbankas konti 17. novembrī, kad jau bija publiski zināms par tās lielākā akcionāra Snoras bankas nedienām, liek uzdot jautājumus par FKTK, iespējams, novēloto darbību. Uz dažādu pārsvarā grūti izsekojamu ofšoru kontiem ārvalstīs 17. novembrī no Krājbankas aizskaitīti vairāk nekā 20 miljoni latu, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti.

Pietiek rīcībā esošajos Krājbankas maksājuma rīkojumos valutēšanas datums (datums, kurā nauda jau pēc iepriekšējas apstrādes bankas sistēmā, kas Krājbankā pēc avotu stāstītā vidēji aizņēmusi vienu dievas dienas, reāli tiek pārskaitīta uz saņēmējkontu) sakrīt ar norādīto ievadīšanas datumu.

Ne tikai tas apliecina, ka šie darījumi atšķirībā no FKTK apgalvotā nav sistēmā jau pirms ierobežojumu noteikšanas ievadītu, bet novēlotu rīkojumu izpilde. Uz vairākiem Pietiek rīcībā esošajiem maksājuma rīkojumiem ailītē "Maksājuma mērķis", ko parasti aizpilda klients, minēta atsauce uz konkrētiem FKTK rīkojumiem, kas datēti ar dienu pirms konkrēto maksājumu rīkojumu ievadīšanas un valutēšanas. Visi šie FKTK rīkojumi, ar kuriem pamatots maksājuma mērķis, datēti ar laiku jau krietni pēc ierobežojumu noteikšanas un pēc bankas darbības apturēšanas.

Piemēram, 30. novembrī ievadīts un valutēts maksājums 801 164 eiro apmērā uz kādas Latvijā reģistrētas firmas kontu citā Latvijas bankā. Kā maksājuma mērķis norādīts "rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011.". Ar citu tajā pašā dienā ievadīta un valutēta maksājuma rīkojumu uz tās pašas firmas kontu citā bankā pārskaitīti 308 873 ASV dolāri. Kā maksājuma mērķis norādīts: "Rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011."

Tas pats attiecas arī uz LTV Panorāmas pirmdien ziņoto par 152 249 eiro pārskaitījumu uz uzņēmējas Irēnas Pulkinenas kontu Nordea bankā. Uzņēmēja raidījumam apgalvoja, ka runa ir par maksājuma uzdevumu, kas bankā iesniegts "piektdienā" (pēc visa spriežot, 18. novembrī) pirms tās darbības apturēšanas, uzreiz pēc ziņām par problēmām Lietuvā ar Krājbankas "mātesbanku" Snoras. Turpretī uz Pietiek rīcībā esošā maksājuma rīkojuma par Pulkinenas līdzekļu pārskaitīšanu kā ievadīšanas un arī valutēšanas datums minēts 30. novembris.

Tas liek apšaubīt FKTK apgalvoto, ka runa varētu būt vienīgi par bankas sistēmā līdz ierobežojumu noteikšanai un bankas darbības apturēšanai jau ievadītiem maksājuma rīkojumiem, jo "pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.) bija nepieciešams izpildīt".

Tas nozīmē arī to, ka FKTK gandrīz divas nedēļas pēc tam, kad ar savu rīkojumu bija 17. novembrī noteikusi ierobežojumus Krājbankas darījumiem virs 100 000 eiro, ar citu rīkojumu izdarījusi izņēmumu par labu konkrētai privātfirmai vai ar komisijas vadītāja vietnieka Brazovska akceptu ļāvusi izdarīt izņēmumu par labu atsevišķām juridiskām un fiziskām personām. Uz visiem šiem maksājuma rīkojumiem redzams Brazovska paraksts, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Piemēram, Pulkinenai 152 249 eiro pārskaitīti jau pēc 17. novembrī FKTK noteiktā 100 000 eiro ierobežojuma noteikšanas. Līdzīgi abi pārējie minētie piemēri ar kādu privātfirmu rāda, ka pārskaitītās summas kopumā (1,3 miljoni eiro) vairāk nekā desmitkārt pārsniedz pašas FKTK noteiktos ierobežojumus.

FKTK 17. novembra rīkojums par darījumu virs 100 000 eiro ierobežošanu nav saturējis atrunas par kādiem izņēmumiem, Pietiek apliecinājuši informēti avoti, kas Krājbankas krīzes laikā ar to darbojušies. Sākot jau no 17. novembra, Krājbankas telpās fiziski atradies FKTK galvenais uzraudzības eksperts Gints Vītiņš, un bez viņa paraksta nav ticis veikts neviens darījums. Jau trīs dienas vēlāk, 21. novembrī, kad FKTK pārņēma Krājbankas vadību, darījumi notikuši tikai ar ieceltās pilnvarnieku grupas vadītāja Brazovska parakstu, kurš arī fiziski uzturējies bankas telpās.

Intensitāte, ar kādu tikuši tukšoti Krājbankas konti 17. novembrī, kad jau bija publiski zināms par tās lielākā akcionāra Snoras bankas nedienām (jo dienu iepriekš, 16. novembrī Lietuvā bija apturēta tās darbība un valdība lēma par bankas pārņemšanu), liek uzdot jautājumus par FKTK, iespējams, novēloto darbību. Uz dažādu pārsvarā grūti izsekojamu ofšoru kontiem ārvalstīs 17. novembrī no Krājbankas aizskaitīti vairāk nekā 20 miljoni latu, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Kā šo pārskaitījumu valutēšanas datums jeb datums, kad nauda reāli pārskaitīta uz citiem kontiem, norādīts tieši 17. novembris – diena, kad FKTK beidzot lēma par ierobežojumu noteikšanu Krājbankas darījumiem virs 100 000 eiro. Šāda novēlota FKTK darbība sakrita ar valdības oficiālo, nogaidošo pozīciju, jo finanšu ministrs Andris Vilks vēl 17. novembrī, dienu pēc Krājbankas "mātesbankas" slēgšanas Lietuvā, ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka "Lietuvas bankas Snoras problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā".

Pietiek jau rakstīja, ka šajā laikā no bankas tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu, bet vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu. Ja var ticēt FKTK apgalvotajam par to, ka maksājumi ar valutēšanas datumu no 17. līdz 21. novembrim Krājbankai bija jāizpilda, pēc Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem 17. novembrī no Krājbankas pārskaitīti aptuveni 2,8 miljoni latu uz kontiem Latvijā un 24 miljoni latu uz kontiem ārvalstīs, 18. novembrī pārskaitīti aptuveni 622 000 latu uz kontiem ārvalstīs, 20. novembrī uz kontiem ārvalstīs pārskaitīti aptuveni 4 miljoni latu, bet 21. novembrī aptuveni 586 000 latu pārskaitīti uz kontiem Latvijā.

Juridiski Krājbankas maksātnespējas procedūra tikusi uzsākta jau 17. novembrī, kad FKTK izdeva rīkojumu, kas ierobežoja darījumus virs 100 000 eiro, nevis 1. decembrī, kad FKTK tiesā iesniedza bankas maksātnespējas pieteikumu, 16. decembriī kad ar tiesas rīkojumu tika iecelts bankas maksātnespējas administrators, vai 23. decembrī, kad tiesa pasludināja Krājbankas maksātnespēju.

Likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", kas regulē bankas maksātnespējas procedūras apstākļus un uzsākšanu, tiešām noteic: ja vien pārveduma rīkojumi bankas sistēmā ievadīti pirms maksātnespējas procedūras sākšanas, tie ir saistoši arī tad, ja attiecībā uz banku sākta maksātnespējas procedūra.

Bankas maksātnespējas procedūra saskaņā ar šo likumu sākas vēl ilgi, pirms tiesā iesniegts maksātnespējas pieteikums un tiesa atzinusi bankas maksātnespēju. Likuma 1. pants cita starpā noteic, ka maksātnespējas procedūra ir jebkurš pasākums, kas sākts bankas likvidēšanai vai tās darbības ierobežošanai, vai sanācijai, "ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu". Maksātnespējas process šī likuma izpratnē sākas ar to brīdi, kad attiecīgā administratīvā iestāde (šajā gadījumā FKTK) pieņēmusi lēmumu sākt maksātnespējas procedūru. 

Lai gan Kredītiestāžu likums maksātnespējas procesu noteic ar dienu, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā (Krājbankas gadījumā – 1. decembris) vienlaikus šī likuma 2. panta 3. daļa noteic, ka attiecībā uz banku, kuras finanšu pakalpojumu sniegšanu pilnībā vai daļēji apturējusi FKTK, norēķinu galīguma nodrošināšanu regulē likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...