Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti vēl skaidrāk apliecina – kādreizējais Ventspils tranzītbiznesa centrālais uzņēmums AS Ventbunkers patiešām ir nonācis faktiskā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolē un daļējā īpašumā, turklāt tā akciju „pirkuma” shēma īstenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu līdzekļus.

Dokuments, kas datēts ar 2015. gada septembri, rāda, ka jau šajā brīdī Lielbritānijā reģistrētais R. Meroni uzņēmums London Industry Ltd. ir vienojies ar Ventbunkera akciju īpašniekiem par to iegādi, parakstot īpašu „vienošanās memorandu”.

Saskaņā ar šo dokumentu R. Meroni uzņēmums ar SIA Kement, SIA Swaninvest un SIA RFC Holdings (abas pēdējās – AS Investment Activity akcionāres) vienojies, ka London Industry Ltd. apņēmies atpirkt tām piederošās Ventbunkera akcijas par kopumā 75 miljoniem eiro.

Zīmīgi, ka šajā dokumentā arī skaidri norādīts – darījums iekļaus arī „atpirkšanos” no akcionāru iepriekšējo strīdu kriminālajām sekām, - dokumenta parakstītāji vienojušies, ka „virknē lietu, kur iesniegtas kriminālsūdzības, varas iestādēm tiks ziņots, ka cietušās puses vairs nav ieinteresētas izmeklēšanas turpināšanā”.

Savukārt cits dokuments skaidri apliecina, ka par Ventbunkera akcijām maksājamās summas pamatā ir Latvijas Naftas tranzīta saņemtā samaksa par Ventspils naftas akciju paketes pārdošanu.

Taču, kā rāda dokumenti, bijis jāatrisina jautājums, kādu shēmu izmantot, lai pašam Ventbunkeram pienākošos līdzekļus būtu iespējams izmantot tā akciju nopirkšanai. Tas varēja radīt sarežģījumus, ņemot vērā, ka līdzekļus sava nodoma īstenošanai Šveices advokātam bija iespējams ņemt tikai no Latvijas Naftas tranzīta, kas ir Ventbunkera meitasuzņēmums.

Šodien Pietiek publisko arī ar 2016. gada janvāri – tātad laiku dažus mēnešus pēc Ventspils naftas akciju paketes darījuma – datētu vēstuli, ko Lihtenšteinā reģistrētais Valartis Fund Management nosūtījis R. Meroni birojam Šveicē.

Šajā vēstulē divi Valartis pārstāvji advokātam R. Meroni detalizēti apraksta viņa paša „atskaites punktu” veidā izklāstītu projektu Portinvest Fund – faktiski plānu, kā izveidot „regulētu ieguldījumu fondu biržā neiekļautiem vērtspapīriem” un ar tā starpniecību iegādāties Ventbunkera akciju kontrolpaketi no „piecām dažādām interešu grupām”.

Saskaņā ar šīs shēmas detaļām fonda ieguldītāji būtu pats Ventbunkers un tā meitas uzņēmums Latvijas Naftas tranzīts, un darījuma summa būtu 100 miljoni eiro. Valartis pārstāvji vēl piebilst – ja gadījumā starptautiskā auditorkompānija Ernst&Young „kā vēlamā audita iestāde nespēs izpildīt saspringto laika grafiku vai cita iemesla dēļ atteiks sadarbību”, esot padomā arī alternatīvs auditors.

Šī piebilde ir labi saprotama, - kā Dienai apliecina kāds Ventbunkeram tuvs avots, „fonds acīmredzami bija vajadzīgs tikai ar mērķi, lai Latvijas Naftas tranzīta grāmatvedībā izskatītos, ka nauda ir ieguldīta fondā, kas to pēc saviem ieskatiem ieguldījis kaut kādos vērtspapīros, kas būtu OK”.

Taču ar Valartis pārstāvju viedokli nav bijis pietiekami, lai radītu pārliecību, ka shēma neradīs juridiskus sarežģījumus. Pietiek šodien publisko arī ar 2016. gada 16. martu datētu biroja Loze un partneri juridiskā viedokļa melnrakstu, kurā iecerētā shēma un tās perspektīvas aprakstītas jau detalizētāk.

Dokumentā aprakstīts, kā Ventbunkera meitas uzņēmums Latvijas Naftas tranzīts ieguldīs nule Lihtenšteinas Valartis bankas dibinātā investīciju fondā līdzekļus, kas iegūti, pārdodot Ventspils naftas akcijas. Šis fonds līdzekļus tālāk investēs Nīderlandē reģistrētā uzņēmumā, kurš savukārt izsniegs aizdevumu R. Meroni uzņēmumam London Industry, lai tas varētu iegādāties Ventbunkera akcijas.

„Tiesa, uzņēmums nepārskaitīs šo aizdevumu London Industry, bet veiks tiešu maksājumu par Ventbunkera akciju iegādi uzņēmumam Kement un par Investment Activity akcijām RFC Holdingam un Swaninvest London Industry vietā,” shēmas „odziņa” aprakstīta no „digitālās TV lietā” labi zināmā jurista Jāņa Lozes biroja dokumentā.

Kā var noprast, R. Meroni satraucis jautājums, vai šāda iecerēta shēma nepārkāps Komerclikuma 241. pantu, kas nosaka, ka sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi tieši vai netieši finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

Uz šo jautājumu Lozes un partneru atbilde bijusi: nē, nepārkāps, ja vien tiks ievērota virkne nosacījumu, tostarp – ja tomēr pretēji sākotnēji iecerētajam R. Meroni uzņēmums pats veiks samaksu par Ventbunkera akcijām, jo „tā būs labāk grāmatvedības nolūkos un, lai apliecinātu, ja nepieciešams, ka [Nīderlandē reģistrētais] uzņēmums tiešām ir izsniedzis aizdevumu London Industry”.

Valsts interešu pārstāvjiem – ne tiesai, ne prokuratūrai – nekādu iebildumu pret šo shēmu nav bijis. Izrādās, ka līdz šim vienīgais, kas izteicis neizpratni par notikušo, ir bijis... uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess), kam A. Lemberga krimināllietā ir cietušā statuss.

„Rezultāts uz 2017. gadu ir tāds, ka Ventspils nafta vispār nepieder nevienai no kriminālprocesā iesaistītajām personām, savukārt Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticējuši arestētās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorējuši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzītājai reaģēt uz ziņām par arestētās mantas izšķērdēšanu,” teikts dokumentā, ko uzņēmuma pārstāvis tiesai bija iesniedzis pagājušā gada oktobra beigās un kurā R. Meroni rīcība bija nodēvēta par „ļaunprātīgu”.

 „R. Meroni par pašu arestēto uzņēmumu finanšu līdzekļiem ir iegādājies savā kontrolē 5/7 daļas Ventbunkera,” iesniegumā secināja uzņēmums, aprakstot, kā „mantas glabātājs” vispirms Latvijas Naftas tranzītu atbrīvojis „no vienīgās tam piederošās mantas - no Ventspils naftas akcijām”, bet pēc tam piespiedis saņemto samaksu „pārskaitīt uz no viņa atkarīgu fondu ārvalstīs un no tā - izmaksāt naudu iepriekšējiem Ventbunkera akcionāriem”.

Šīs shēmas rezultātā valstij potenciāli nodarītais zaudējums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmērā, ko Pars Termināls aprēķinājis šādi: „Vēl 2015. gadā Ventbunkeram piederošās mantas vērtība bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. Tādējādi tās likvidācijas gadījumā labumu guvējs, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. Līdz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadījumā arī valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”

Taču nu šī nauda ir „aizpeldējusi”, un, lai gan ir Valsts policijā arī saistībā ar aprakstītajiem faktiem ir sākts kriminālprocess, tā iznākums pagaidām nav prognozējams.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

43
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....