Dokumenti apstiprina FKTK apgalvojumus par veikto darījumu likumību!
Laima Auza, FKTK Komunikācijas daļas vadītāja17.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visiem normatīvajos aktos atļautajiem darījumiem, kuri jāaizpilda Latvijas Krājbankas Bankas operāciju pārvaldei, jau pēc bankas darbības apturēšanas bija nepieciešams saņemt rīkojumu par iesāktā darījuma pabeigšanu. Tāpēc uz maksājuma uzdevumiem ir redzami datumi pēc bankas darbības apturēšanas, kad faktiski tika veikts pārskaitījums. Maksājumus nevar izpildīt ar atpakaļejošo datumu.
Visiem Latvijas Krājbankas klientu veiktajiem darījumiem (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011), kurus bankai bija jāizpilda līdz darbības apturēšanai, bet ko tā nepaspēja izpildīt lielā darījumu skaita dēļ, kā arī bankas mantā neietilpstošo līdzekļu pārskaitīšanai, piemēram, pensiju ieguldījumu plāni un trešo personu līdzekļi un citiem likumā atļautajiem darījumiem, bija nepieciešams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieku apstiprinājums.
„Šajā gadījumā runa par tehnisku niansi, jo atļautos darījumus, kurus bija jāizpilda, nevar veikt ar atpakaļejošu datumu. Tāpēc ir darījumi ar 30. novembra un pat decembra datumu, kas bija faktiskais darījumu izpildes datums,” saka Jānis Brazovskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Kādos gadījumos varēja tikt veikti maksājumi?
- Ņemot vērā, ka no 2011. gada 17. līdz 21. novembrim pieauga klientu veikto maksājumu apjoms un Latvijas Krājbanka nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus, pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.) bija nepieciešams izpildīt.
- Laika periodā no 23.11.2011. līdz 26.11.2011. maksājumi Latvijas Krājbankas klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem (50 latu apmērā dienā).
- Bankas turējumā esošo un Latvijas Krājbankas mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm.
- Maksājumi Latvijas Krājbankas nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (algu izmaksa, telpu noma un apsaimniekošana, fiziskās drošības nodrošināšana, sakaru nodrošināšana, juridiskie pakalpojumi u.c.).
- 22. novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi tika pārsūtīti atpakaļ sūtītājam.
Laika posmā no 2011. gada 22.novembra līdz 23. decembrim veikti ~1,000 darījumi par kopējo summu ~55 miljoni latu. No kuriem:
- ~18 miljoni latu ir bankas veiktie darījumi – naudas pārskaitīšana no vairākiem korespondentkontiem uz vienu, skaidras naudas līdzekļu izņemšana no Latvijas Bankas Latvijas Krājbankas bankomātu tīkla un filiāļu nodrošināšanai ar skaidro naudu līdz 50 latiem dienā, pirms ierobežojumu noteikšanas uzsākto, bet nepabeigto norēķinu karšu darījumu pabeigšana, pēc bankas licences apturēšanas saņemto maksājumu atgriešana sūtītājiem, kā arī maksājumi bankas nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
- ~37 miljoni latu klientu veiktie darījumi (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011), kuri bankai bija jāizpilda līdz darbības apturēšanai, bet ko tā nepaspēja izpildīt lielā darījumu skaita dēļ, kā arī bankas turējumā esošo un tās mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešajām personām piederošo līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
