Dokumenti dod norādes, kur varētu būt palikuši auditoru neatrastie “Meroni miljoni”
Imants Liepiņš30.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienlaikus ar auditoriem neizsekojamām naudas plūsmām prom no AS Latvijas Naftas tranzīts ir aktivizējušies nekustamā īpašuma iegādes plāni Šveicē — tā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti un to sagataves, kuru datumi sakrīt ar auditējamo periodu.
Pietiek jau rakstīja: t.s. „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Latvijas Naftas tranzīts, kas savulaik bija lielākais akcionārs Ventspils naftā (un caur to arī Latvijas Kuģniecībā, naftas vadā, Ventspils Naftas terminālā utt.), ir nodevusi kādai vārdā nenosauktajai “trešajai personai” vairāk nekā 24 miljonus eiro un tos vairs pilnībā nekontrolē — šāds ir revidentu atzinums par uzņēmuma 2017. gada pārskatu, kas iesniegts ar vairāk nekā gada nokavēšanos un tikai pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests apķīlājis neiesniedzēja naudas līdzekļus vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.
“Kā izklāstīts [gada pārskata] finanšu pielikuma 13. piezīmē, kompānijas pašreizējā vadība pilnībā nekontrolē šos naudas līdzekļus,” atzinuši auditori no SIA Grant Thornton Baltic Audit.
Pārcilājot dažādus ar Latvijas Naftas tranzīta desmitmiljoniem saistītus dokumentus, acīs duras vairāki milzīgi nekustamā īpašuma darījumi, kas gatavoti ap to laiku, kad diezgan līdzīgas summas sāka kļūt “nepieejamas”. Šajos gadījumos redzams, ka nekustamo īpašumu darījumos ieinteresēts bijis... pats arestētās mantas glabātājs Meroni.
2016. gada 8. janvārī valdes loceklis Deivids Anstiss sagatavojis dokumentu ar nosaukumu “Finansējuma apstiprinājums” Latvijas Naftas tranzīta vārdā, kurā teikts (tulkojumā saglabāta oriģinālā interpunkcija): “Ar šo apstiprinu, ka mūsu Kompānija A/S Latvijas Naftas Tranzīts ir vienojusies ar Dr. Rūdolfu Meroni, mūsu Uzraudzības Padomes Priekšsēdētāju, ka LNT finansēs Investīcijas Nekustamajā Īpašumā caur Kompāniju, kuru kontrolē Dr. Meroni, līdz EUR 10 miljoniem. Mūsu Kompānija uztur naudas depozītu Valartis Bankā, FL-9487 Gamprin-Benderne, Lihtenšteinas Hercogiste, vairāk nekā 20 miljonu apmērā” (paraksts).
Citā gadījumā R. Meroni plānoja pirkt dzīvojamo māju savā pilsētā — Bergštrāsē 34, Cīrihes kantona Collikonā. Attiecīgi R. Meroni apgādājies ar Lihtenšteinas Valartis Bank direktoru Pētera Bādera un Aleksandra Rinderera izdotu garantijas vēstuli, ka šajā bankā atrodoties 20 miljoni eiro no Latvijas Naftas tranzīta naudas.
Pagaidām nav zināms, vai tieši šie konkrētie nekustamā īpašuma darījumi vainagojušies ar sekmēm un vai tie īstenojušies tikpat netraucēti, kā noritēja nekustamo īpašumu iegāde Krētā.
Pietiek jau pirms gada detalizēti ziņoja par naudas izshēmošanu no arestiem un apķīlājumiem apliktajiem Ventspils uzņēmumiem, lai par neskaitāmiem miljoniem pirktu pili un kalpu mājas Aggelianā, olīveļļas spiestuvi Milopotamosā, zemesgabalus Skepasti, helikopteru nosēšanās laukumu un pat luksusviesnīcu jūras krastā.
Visa šī nauda ir izņemta no Ventspils un Latvijas ekonomikas, tā tiek izvesta no mūsu valsts, lai ārzemēs (nevis Latvijā) radītu jaunas darbavietas un materiālās vērtības, maksātu nodokļus.
Publikācija par pirkumiem Krētā:
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
