Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiek šodien publicē vairākus interesantus dokumentus saistībā ar 300 eiro piespiedu naudu, kuru par tiesas sprieduma nepildīšanu no savas kabatas tika piespriests samaksāt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam un lidostas Rīga vadībai ar valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci priekšgalā. Šie dokumenti ir tiesas lēmumi, ar kuriem tika noraidīts "trūcīgo" amatpersonu lūgumi piespiedu naudu samazināt vai atcelt, kā arī lidostas vadības diezgan primitīvo viltību apstiprinošā "taksometru noteikumu" iepriekšējā un jaunā versija, ar kuras "ieviešanu" lidosta centās tiesas spriedumu "apiet ar līkumu".

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu nolemts uzlikt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam piespiedu naudu 300 euro apmērā par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tādējādi tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.

[2] 2017.gada 11.septembrī apgabaltiesā saņemts Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas.

Lūgumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā neietilpst publisku personu kapitālsabiedrības – tās ir privātpersonas (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A., Administratīvās tiesības, 2016, 45.lpp.).

Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija uzskata, ka šajā gadījumā netiek īstenota uzraudzība vispārpieņemtajā valsts pārvaldes izpratnē, kad augstāka iestāde uzrauga zemāku iestādi un augstāka amatpersona uzrauga zemāku amatpersonu. Konkrēto amatpersonu starpā nepastāv hierarhiskas attiecības.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums bija jāizpilda VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (nevis Satiksmes ministrijai) kā līdzatbildētājai lietā un kā personai, kura ir tiesīga rīkoties ar konkrēto publisko lietu, kas vienlaikus ir tās īpašums.

Satiksmes ministrija, valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības ir patstāvīgi tiesību subjekti.

Ar Komerclikuma 137.pantu noteikts princips, ka kapitālsabiedrības dalībnieks (šajā gadījumā – publiska persona) neatbild par sabiedrības saistībām.

Nav atšķirības ar privātu akcionāru, jo arī VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” kā patstāvīga privāto tiesību juridiskā persona ir reģistrēta komercreģistrā.

Jebkuras kapitālsabiedrības pārvaldības institūciju kompetence ir nošķirta gan Komerclikumā, gan Valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likumā.

Satiksmes ministrija ir iepazinusies un ir pildījusi spriedumā noteikto, lai gan ministrijai nebija jāveic nekādas darbības saistībā ar sprieduma izpildi, taču tādas varētu rasties nākotnē, piemēram, noformējot administratīvos aktus un ņemot vērā spriedumā noteikto.

Satiksmes ministrija ar 2017.gada 30.jūnija vēstuli ir vērsusies pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ar aicinājumu izpildīt spriedumu.

Satiksmes ministrijas kompetencē nav tiesisku sviru, lai liktu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izpildīt spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo bija jārīkojas ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” mantu un resursiem.

Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs (kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis) attiecībā uz VAS „Starptautiskā lidostā „Rīga”” saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.pantu var pieņemt tikai likumā paredzētos lēmumus.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda savus pienākumus atbilstoši amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amata aprakstā (apstiprināts 2014.gada 10.novembrī) noteiktajos amata pienākumos ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē esošo jomu, funkciju un uzdevumu pārraudzība, kas saistīta ar valsts kapitāla daļu turētāja funkcijām. Minētie pienākumi ir definēti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Komerclikumā. Amata aprakstā ir noteikts arī pienākums dot saistošus norādījumus, taču, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un pildot pienākumus akcionāru sapulcē. Līdz ar to Satiksmes ministrija uzskata, ka tai nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.

[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.

[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.

[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.

Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.

[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.

Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonas gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonas deklarētajiem ienākumiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.

[5] Pārbaudījusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.

[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, nevērtē Satiksmes ministrijas amatpersonas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.

[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).

Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.

Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).

Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.

Laika periodā, kad bija jāizpilda spriedums, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ sprieduma izpilde būtu objektīvi neiespējama.

Apgabaltiesa kritiski vērtē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra apgalvojumu, ka viņam nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.

Sprieduma izpildei noteiktajā termiņā apgabaltiesai netika iesniegti pierādījumi, ka ir pienācīgi nodrošināta piekļuve pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.

Tā kā nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa pieteiktā lūguma apmierināšanai, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.

[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa uzmanību uz turpmāk minēto.

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.

Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.

No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.

Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.

Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma:

noraidīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai uzlikta piespiedu nauda 300 euro apmērā katram par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.

[2] 2017.gada 14.septembrī apgabaltiesā saņemts VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu.

Lūguma pamatojumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[2.1] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izpildi uzsākusi pēc Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 21.jūnija lēmuma saņemšanas.

Tikuši noformēti dokumenti iesniegšanai VAS „Latvijas Valsts ceļi”, lai varētu demontēt 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”. Valde atcēla VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” iekšējo dokumentu (Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumus – KD 0392 N1), taču izdeva jaunu iekšējo dokumentu – Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumus KD 1417 N1.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” veikusi publiskās taksometru stāvvietas infrastruktūras izbūvi, bet kopš 2017.gada jūlija ierīkota publiskā taksometru stāvvieta.

Ņemot vērā minēto, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde uzskata, ka spriedumu ir izpildījusi, tāpēc VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde nepiekrīt Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumam.

[2.2] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde vērš apgabaltiesas uzmanību uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums neatceļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzņemtās saistības, kā arī pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ieskatā apgabaltiesa nav vērtējusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” 2017.gada 21.augusta paskaidrojumos norādītos VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pienākumus.

[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.

[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un preču zīmes „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.

[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.

Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.

[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.

Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonu gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonu deklarētajiem ienākumiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.

[5] Pārbaudījusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.

[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai par piespiedu naudas samazināšanu, nevērtē VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.

[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).

Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.

Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).

Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.

Laika periodā, kad VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” bija pienākums izpildīt spriedumu, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nebūtu spējusi pienācīgi izpildīt spriedumu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” savā rakstveida paskaidrojumā tikai vispārīgi minēja par iespējamiem drošības apsvērumiem, taču neiesniedza apgabaltiesai nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izvirzītos apgalvojumus. Apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” sprieduma pienācīgai izpildei bija pieejami visi nepieciešamie tehniskie un finansiālie resursi.

Neraugoties uz minēto, sprieduma izpildei noteiktajā termiņā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neiesniedza pierādījumus tam, ka būtu pienācīgi nodrošināta piekļuve pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.

Tā kā nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas pieteiktā lūguma apmierināšanai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.

[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzmanību uz turpmāk minēto.

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams kāds ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.

Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.

No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.

Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.

Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma

noraidīt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

7
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...