Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiek šodien publicē vairākus interesantus dokumentus saistībā ar 300 eiro piespiedu naudu, kuru par tiesas sprieduma nepildīšanu no savas kabatas tika piespriests samaksāt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam un lidostas Rīga vadībai ar valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci priekšgalā. Šie dokumenti ir tiesas lēmumi, ar kuriem tika noraidīts "trūcīgo" amatpersonu lūgumi piespiedu naudu samazināt vai atcelt, kā arī lidostas vadības diezgan primitīvo viltību apstiprinošā "taksometru noteikumu" iepriekšējā un jaunā versija, ar kuras "ieviešanu" lidosta centās tiesas spriedumu "apiet ar līkumu".

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu nolemts uzlikt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam piespiedu naudu 300 euro apmērā par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tādējādi tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.

[2] 2017.gada 11.septembrī apgabaltiesā saņemts Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas.

Lūgumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā neietilpst publisku personu kapitālsabiedrības – tās ir privātpersonas (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A., Administratīvās tiesības, 2016, 45.lpp.).

Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija uzskata, ka šajā gadījumā netiek īstenota uzraudzība vispārpieņemtajā valsts pārvaldes izpratnē, kad augstāka iestāde uzrauga zemāku iestādi un augstāka amatpersona uzrauga zemāku amatpersonu. Konkrēto amatpersonu starpā nepastāv hierarhiskas attiecības.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums bija jāizpilda VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (nevis Satiksmes ministrijai) kā līdzatbildētājai lietā un kā personai, kura ir tiesīga rīkoties ar konkrēto publisko lietu, kas vienlaikus ir tās īpašums.

Satiksmes ministrija, valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības ir patstāvīgi tiesību subjekti.

Ar Komerclikuma 137.pantu noteikts princips, ka kapitālsabiedrības dalībnieks (šajā gadījumā – publiska persona) neatbild par sabiedrības saistībām.

Nav atšķirības ar privātu akcionāru, jo arī VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” kā patstāvīga privāto tiesību juridiskā persona ir reģistrēta komercreģistrā.

Jebkuras kapitālsabiedrības pārvaldības institūciju kompetence ir nošķirta gan Komerclikumā, gan Valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likumā.

Satiksmes ministrija ir iepazinusies un ir pildījusi spriedumā noteikto, lai gan ministrijai nebija jāveic nekādas darbības saistībā ar sprieduma izpildi, taču tādas varētu rasties nākotnē, piemēram, noformējot administratīvos aktus un ņemot vērā spriedumā noteikto.

Satiksmes ministrija ar 2017.gada 30.jūnija vēstuli ir vērsusies pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ar aicinājumu izpildīt spriedumu.

Satiksmes ministrijas kompetencē nav tiesisku sviru, lai liktu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izpildīt spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo bija jārīkojas ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” mantu un resursiem.

Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs (kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis) attiecībā uz VAS „Starptautiskā lidostā „Rīga”” saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.pantu var pieņemt tikai likumā paredzētos lēmumus.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda savus pienākumus atbilstoši amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amata aprakstā (apstiprināts 2014.gada 10.novembrī) noteiktajos amata pienākumos ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē esošo jomu, funkciju un uzdevumu pārraudzība, kas saistīta ar valsts kapitāla daļu turētāja funkcijām. Minētie pienākumi ir definēti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Komerclikumā. Amata aprakstā ir noteikts arī pienākums dot saistošus norādījumus, taču, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un pildot pienākumus akcionāru sapulcē. Līdz ar to Satiksmes ministrija uzskata, ka tai nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.

[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.

[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.

[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.

Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.

[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.

Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonas gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonas deklarētajiem ienākumiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.

[5] Pārbaudījusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.

[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, nevērtē Satiksmes ministrijas amatpersonas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.

[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).

Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.

Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).

Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.

Laika periodā, kad bija jāizpilda spriedums, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ sprieduma izpilde būtu objektīvi neiespējama.

Apgabaltiesa kritiski vērtē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra apgalvojumu, ka viņam nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.

Sprieduma izpildei noteiktajā termiņā apgabaltiesai netika iesniegti pierādījumi, ka ir pienācīgi nodrošināta piekļuve pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.

Tā kā nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa pieteiktā lūguma apmierināšanai, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.

[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa uzmanību uz turpmāk minēto.

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.

Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.

No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.

Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.

Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma:

noraidīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai uzlikta piespiedu nauda 300 euro apmērā katram par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.

[2] 2017.gada 14.septembrī apgabaltiesā saņemts VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu.

Lūguma pamatojumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[2.1] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izpildi uzsākusi pēc Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 21.jūnija lēmuma saņemšanas.

Tikuši noformēti dokumenti iesniegšanai VAS „Latvijas Valsts ceļi”, lai varētu demontēt 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”. Valde atcēla VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” iekšējo dokumentu (Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumus – KD 0392 N1), taču izdeva jaunu iekšējo dokumentu – Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumus KD 1417 N1.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” veikusi publiskās taksometru stāvvietas infrastruktūras izbūvi, bet kopš 2017.gada jūlija ierīkota publiskā taksometru stāvvieta.

Ņemot vērā minēto, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde uzskata, ka spriedumu ir izpildījusi, tāpēc VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde nepiekrīt Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumam.

[2.2] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde vērš apgabaltiesas uzmanību uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums neatceļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzņemtās saistības, kā arī pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ieskatā apgabaltiesa nav vērtējusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” 2017.gada 21.augusta paskaidrojumos norādītos VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pienākumus.

[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.

[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un preču zīmes „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.

[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.

Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.

[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.

Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonu gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonu deklarētajiem ienākumiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.

[5] Pārbaudījusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.

[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai par piespiedu naudas samazināšanu, nevērtē VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.

[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).

Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.

Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).

Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.

Laika periodā, kad VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” bija pienākums izpildīt spriedumu, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nebūtu spējusi pienācīgi izpildīt spriedumu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” savā rakstveida paskaidrojumā tikai vispārīgi minēja par iespējamiem drošības apsvērumiem, taču neiesniedza apgabaltiesai nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izvirzītos apgalvojumus. Apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” sprieduma pienācīgai izpildei bija pieejami visi nepieciešamie tehniskie un finansiālie resursi.

Neraugoties uz minēto, sprieduma izpildei noteiktajā termiņā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neiesniedza pierādījumus tam, ka būtu pienācīgi nodrošināta piekļuve pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.

Tā kā nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas pieteiktā lūguma apmierināšanai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.

[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzmanību uz turpmāk minēto.

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams kāds ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.

Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.

No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.

Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.

Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma

noraidīt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

21

Svētā inkvizīcija

FotoAttieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?
Lasīt visu...

21

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

FotoŠķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā tik Sorosa varzai kādā amatā jāiebīda savējais, kāds, piemēram, bija un ir Rimšēvičs, kurš nu ir pilnībā atklājis savu patieso seju, kas nerunā par labu sorosīdiem, tā uzreiz nevēlamiem kandidātiem noteikti atrodas saiknes ar Šķēli vai Šķēles sievasmāti, vai, ja galīgi nekas nesanāk, ar Šķēles izbijuša kaimiņa, brāļa sievas māsas brālēna drauga brūti.
Lasīt visu...

21

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

FotoUz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....

Foto

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē...

Foto

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

Saruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un...

Foto

Mucā

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk...

Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku...

Foto

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

Padsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz....

Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...