Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiek šodien publicē vairākus interesantus dokumentus saistībā ar 300 eiro piespiedu naudu, kuru par tiesas sprieduma nepildīšanu no savas kabatas tika piespriests samaksāt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam un lidostas Rīga vadībai ar valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci priekšgalā. Šie dokumenti ir tiesas lēmumi, ar kuriem tika noraidīts "trūcīgo" amatpersonu lūgumi piespiedu naudu samazināt vai atcelt, kā arī lidostas vadības diezgan primitīvo viltību apstiprinošā "taksometru noteikumu" iepriekšējā un jaunā versija, ar kuras "ieviešanu" lidosta centās tiesas spriedumu "apiet ar līkumu".

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu nolemts uzlikt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam piespiedu naudu 300 euro apmērā par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tādējādi tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.

[2] 2017.gada 11.septembrī apgabaltiesā saņemts Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas.

Lūgumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā neietilpst publisku personu kapitālsabiedrības – tās ir privātpersonas (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A., Administratīvās tiesības, 2016, 45.lpp.).

Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija uzskata, ka šajā gadījumā netiek īstenota uzraudzība vispārpieņemtajā valsts pārvaldes izpratnē, kad augstāka iestāde uzrauga zemāku iestādi un augstāka amatpersona uzrauga zemāku amatpersonu. Konkrēto amatpersonu starpā nepastāv hierarhiskas attiecības.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums bija jāizpilda VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (nevis Satiksmes ministrijai) kā līdzatbildētājai lietā un kā personai, kura ir tiesīga rīkoties ar konkrēto publisko lietu, kas vienlaikus ir tās īpašums.

Satiksmes ministrija, valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības ir patstāvīgi tiesību subjekti.

Ar Komerclikuma 137.pantu noteikts princips, ka kapitālsabiedrības dalībnieks (šajā gadījumā – publiska persona) neatbild par sabiedrības saistībām.

Nav atšķirības ar privātu akcionāru, jo arī VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” kā patstāvīga privāto tiesību juridiskā persona ir reģistrēta komercreģistrā.

Jebkuras kapitālsabiedrības pārvaldības institūciju kompetence ir nošķirta gan Komerclikumā, gan Valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likumā.

Satiksmes ministrija ir iepazinusies un ir pildījusi spriedumā noteikto, lai gan ministrijai nebija jāveic nekādas darbības saistībā ar sprieduma izpildi, taču tādas varētu rasties nākotnē, piemēram, noformējot administratīvos aktus un ņemot vērā spriedumā noteikto.

Satiksmes ministrija ar 2017.gada 30.jūnija vēstuli ir vērsusies pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ar aicinājumu izpildīt spriedumu.

Satiksmes ministrijas kompetencē nav tiesisku sviru, lai liktu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izpildīt spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo bija jārīkojas ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” mantu un resursiem.

Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs (kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis) attiecībā uz VAS „Starptautiskā lidostā „Rīga”” saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.pantu var pieņemt tikai likumā paredzētos lēmumus.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda savus pienākumus atbilstoši amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amata aprakstā (apstiprināts 2014.gada 10.novembrī) noteiktajos amata pienākumos ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē esošo jomu, funkciju un uzdevumu pārraudzība, kas saistīta ar valsts kapitāla daļu turētāja funkcijām. Minētie pienākumi ir definēti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Komerclikumā. Amata aprakstā ir noteikts arī pienākums dot saistošus norādījumus, taču, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un pildot pienākumus akcionāru sapulcē. Līdz ar to Satiksmes ministrija uzskata, ka tai nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.

[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.

[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.

[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.

Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.

[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.

Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonas gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonas deklarētajiem ienākumiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.

[5] Pārbaudījusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.

[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, nevērtē Satiksmes ministrijas amatpersonas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.

[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).

Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.

Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).

Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.

Laika periodā, kad bija jāizpilda spriedums, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ sprieduma izpilde būtu objektīvi neiespējama.

Apgabaltiesa kritiski vērtē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra apgalvojumu, ka viņam nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.

Sprieduma izpildei noteiktajā termiņā apgabaltiesai netika iesniegti pierādījumi, ka ir pienācīgi nodrošināta piekļuve pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.

Tā kā nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa pieteiktā lūguma apmierināšanai, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.

[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa uzmanību uz turpmāk minēto.

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.

Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.

No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.

Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.

Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma:

noraidīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai uzlikta piespiedu nauda 300 euro apmērā katram par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.

[2] 2017.gada 14.septembrī apgabaltiesā saņemts VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu.

Lūguma pamatojumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[2.1] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izpildi uzsākusi pēc Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 21.jūnija lēmuma saņemšanas.

Tikuši noformēti dokumenti iesniegšanai VAS „Latvijas Valsts ceļi”, lai varētu demontēt 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”. Valde atcēla VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” iekšējo dokumentu (Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumus – KD 0392 N1), taču izdeva jaunu iekšējo dokumentu – Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumus KD 1417 N1.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” veikusi publiskās taksometru stāvvietas infrastruktūras izbūvi, bet kopš 2017.gada jūlija ierīkota publiskā taksometru stāvvieta.

Ņemot vērā minēto, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde uzskata, ka spriedumu ir izpildījusi, tāpēc VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde nepiekrīt Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumam.

[2.2] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde vērš apgabaltiesas uzmanību uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums neatceļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzņemtās saistības, kā arī pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ieskatā apgabaltiesa nav vērtējusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” 2017.gada 21.augusta paskaidrojumos norādītos VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pienākumus.

[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.

[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un preču zīmes „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.

[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.

Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.

[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.

Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonu gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonu deklarētajiem ienākumiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.

[5] Pārbaudījusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.

[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai par piespiedu naudas samazināšanu, nevērtē VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.

[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).

Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.

Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).

Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.

Laika periodā, kad VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” bija pienākums izpildīt spriedumu, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nebūtu spējusi pienācīgi izpildīt spriedumu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” savā rakstveida paskaidrojumā tikai vispārīgi minēja par iespējamiem drošības apsvērumiem, taču neiesniedza apgabaltiesai nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izvirzītos apgalvojumus. Apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” sprieduma pienācīgai izpildei bija pieejami visi nepieciešamie tehniskie un finansiālie resursi.

Neraugoties uz minēto, sprieduma izpildei noteiktajā termiņā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neiesniedza pierādījumus tam, ka būtu pienācīgi nodrošināta piekļuve pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.

Tā kā nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas pieteiktā lūguma apmierināšanai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.

[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzmanību uz turpmāk minēto.

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams kāds ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.

Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.

No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.

Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.

Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma

noraidīt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...

Foto

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

Šis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku...

Foto

Līgo svētkus gaidot

Latvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā –...

Foto

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

Saprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms...

Foto

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

Kāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā...

Foto

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

Saskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām,...

Foto

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

Pēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas...

Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...