Dokumenti rāda: „LDz Cargo” bijušais vadītājs pērn saņēmis 218 000 eiro - pusi par vienošanos, kuru jau pēc četriem mēnešiem pārkāpis
PIETIEK24.09.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Smaidiņš
25.09.2017. 12:47»
Nav nekā interesanta
Par to personīgo higiēnu neko nezinu, tāpat cik zinu, Māris ir pilsētnieks
Pilsētās arī ir nomales un grausti ar padibenēm un zemcilvēkiem, kuras rodas no migrantiem no laukiem,
Nav nekā interesanta
25.09.2017. 12:38»
Smaidiņš
Ko Tu murgo
Par to personīgo higiēnu neko nezinu, tāpat cik zinu, Māris ir pilsētnieks.
Smaidiņš
25.09.2017. 11:44»
Nav nekā interesanta
Pie visas "drēbes" zināšanas Mārim bija ieradums jaukt savas intereses ar uzņēmuma interesēm. Plus neapmierināta godkāre
Ko Tu murgo,
godkāre un no padibenēm uzpeldējis netīrs lauķis,
kurš vēl nav iemācījies ievērot personīgo higiēnu.
Nav nekā interesanta
25.09.2017. 08:14»
Kirbis
Nesalīdzināmi interesantāk un izpratni sabiedrībā veicinošāk par notiekošajiem procesiem valstij piederošā tranzīta uzņēmumā būtu izprast iemeslus, kādēļ tad vienā brīdī n-tos gadus dzelzceļa nozarē strādājošais Bremzes kgs tapa nevēlams, neraugoties uz savu autoritāti, profesionālismu, dzelzceļa nozares...
Pie visas "drēbes" zināšanas Mārim bija ieradums jaukt savas intereses ar uzņēmuma interesēm. Plus neapmierināta godkāre.
Kirbis
24.09.2017. 21:44Nesalīdzināmi interesantāk un izpratni sabiedrībā veicinošāk par notiekošajiem procesiem valstij piederošā tranzīta uzņēmumā būtu izprast iemeslus, kādēļ tad vienā brīdī n-tos gadus dzelzceļa nozarē strādājošais Bremzes kgs tapa nevēlams, neraugoties uz savu autoritāti, profesionālismu, dzelzceļa nozares pārzināšanu.
Jo, raugi, tie "jaunie" menedžeri-jaunpienācēji LDz, jau ne tuvu tik "drēbi" izprotoši,kā Bremzes kgs, ja būsim godīgi. Apliecinājums tam - pēc spēriena pa pakaļu ne jau lielveikalu kasieru lokā, bet gan pie Ldz pārvadājumu konkrentiem šamējais atplestām rokām sagaidīts.
Vot, izpētes vērts jautājums.
atlaits satiksmes ministru
24.09.2017. 20:09nu bet kā tas tiik ilgi tā varēja turpināteis, vai tiešām nevienam to laikus nebija jāredz un jāpārtauc ko ???
nu tad tagad tos visu vajag atlaist kā minimums !!!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
