Dokuments, kas varbūt „noplūdis” no apcietinātās Lūres datora, met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību un liek domāt par grandioziem regulāriem kukuļiem
Pietiek lasītājs13.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nododu Jūsu ievērībai interesantu dokumentu, kas, iespējams, kaut kā nejauši „noplūdis” no apcietinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres datora un met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību. Interesanti, kādam pietiks drosmes uzdot attiecīgus jautājumus ne tikai VID, bet arī Valsts drošības dienestam un Finanšu ministrijai, kura, visticamākais, arī saņēmusi šādu iesniegumu?
„Valsts drošības dienesta priekšniekam N.Mežvietam
Inita Lūre, Tukums, Cepļa iela XXX, LV-3101
Iesniegums
Tukumā, 2022.gada 7.jūnijā
Es, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre, saņemot savā lietvedībā kriminālprocesu un iepazīstoties ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, konstatēju, kā pirmstiesas izmeklēšanas laikā, veicot speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesā tika iegūta informācija par augstu VID amatpersonu un to pakļautībā esošo darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā informācija par iespējamiem korupcijas pārkāpumiem tika nosūtīta izvērtēšanai pēc piekritības VID Iekšējās drošības pārvaldei.
Minētā kriminālprocesa ietvaros, saņemot no VID Iekšējās drošības pārvaldes pieprasījumu iepazīties un izsniegt manā lietvedībā esošo kriminālprocesa materiālus, konstatēju, ka iepriekš nosūtītā informācija, pēc VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājas vārdiem, par VID amatpersonu pārkāpumiem ir pazudusi.
Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, no procesā iesaistītām personām tika iegūta informācija, par to, ka apmaiņā pret labvēlīgu lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā, tika pieprasīti un nodoti naudas līdzekļi 50 000 EUR apmērā.
Bez tam kriminālprocesā, kas atradās manā lietvedībā, papildus iesniegtajai informācijai VID Iekšējās drošības pārvaldē, no galvenās iesaistītās personas tika saņemta informācija par naudas maksāšanu no 130 000,00 līdz 150 000,00 eiro apmērā katru mēnesi, augstām VID amatpersonām, ilgstošā laika periodā, tādējādi kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums vairāku gadu garumā varēja izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā vairākus miljonus eiro apmērā.
Ņemot vērā to, ka iegūtā informācija bija par augstu VID amatpersonu iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, un baidoties pret sevis vērstām represijām, tā iepriekš netika iesniegta Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam, jo viena no iesaistītajām personām ir VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks, kurš ilgus gadus strādāja Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā.
Šī gada sākumā VID Iekšējās drošības pārvalde veica kratīšanas kriminālprocesā, kurš tika uzsākts Iekšējās drošības pārvaldē, par privātpersonu izdalītiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevis par VID darbinieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. No man rīcībā esošās informācijas izriet, kriminālprocesu ietvaros tika veiktas vairākas kratīšanas pie privātpersonām, tai skaitā manā darba vietā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē.
Kratīšanas laikā tika izņemts mans darba dators, kuram saskaņā ar kratīšanas lēmumā minēto noziedzīgo nodarījumu un manu darba pienākumu veikšanu nebija un nav saistības. Kratīšanu izdarīja Korupcijas un novēršanas biroja amatpersonas, klāt piedaloties VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem un VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniekiem. Minētajā datorā atradās visa informācija par manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tai skaitā par kriminālprocesu, kura ietvaros iegūtas ziņas par ilgstošu VID amatpersonu kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu.
No manis rīcībā esošās informācijas, varu izdarīt secinājumus, ka VID Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonas, pirms kriminālprocesa uzsākšanas veica uzsāktajā kriminālprocesā operatīvo izstrādi attiecībā pret privātpersonām, pret kurām ir uzsākts kriminālprocess, ar nolūku ne tikai atklāt šo privātpersonu, iespējams, izdarītos noziedzīgos nodarījumus, bet arī, lai tādā ceļā iegūtu informāciju par manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tai skaitā par kriminālprocesu, kurā tika iegūti pierādījumi, par maksājumiem VĪD amatpersonām.
Uzskatu, ka iespējamā operatīvā lieta un kratīšana manā darba vietā tika veikta pēc A.Prusaka norādījumiem.
2021.gada augustā, vienā no manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, kurā iesaistītas Latvijā zināmas personas, žurnālisti un uzņēmēji, tika veiktas kratīšanas, kuru rezultātā kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, kas norāda uz iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, no A.Prusaka un viņa bijušās sievas Kristīnes Prusakas - Brinkmanes puses.
Norādu, ka veicot kratīšanu manā darba kabinetā un izņemto manu darba datoru, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir ieguvuši daļēju informāciju par A.Prusaku un bijušās sievas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Papildus norādu, ka kratīšanas laikā manā darba vietā kratīšanu veicošās amatpersonās izšķirstīja tikai un vienīgi iepriekšminēto divu kriminālprocesu materiālus.
Lūdzu izvērtēt manis sniegto informāciju un uzsākt kriminālprocesu par iespējams noziedzīgiem nodarījumiem, kurus ir izdalījuši VID Iekšējās drošības pārvaldes un VID amatpersonas.
Inita Lūre”
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
