Dokuments, kas varbūt „noplūdis” no apcietinātās Lūres datora, met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību un liek domāt par grandioziem regulāriem kukuļiem
Pietiek lasītājs13.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nododu Jūsu ievērībai interesantu dokumentu, kas, iespējams, kaut kā nejauši „noplūdis” no apcietinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres datora un met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību. Interesanti, kādam pietiks drosmes uzdot attiecīgus jautājumus ne tikai VID, bet arī Valsts drošības dienestam un Finanšu ministrijai, kura, visticamākais, arī saņēmusi šādu iesniegumu?
„Valsts drošības dienesta priekšniekam N.Mežvietam
Inita Lūre, Tukums, Cepļa iela XXX, LV-3101
Iesniegums
Tukumā, 2022.gada 7.jūnijā
Es, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre, saņemot savā lietvedībā kriminālprocesu un iepazīstoties ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, konstatēju, kā pirmstiesas izmeklēšanas laikā, veicot speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesā tika iegūta informācija par augstu VID amatpersonu un to pakļautībā esošo darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā informācija par iespējamiem korupcijas pārkāpumiem tika nosūtīta izvērtēšanai pēc piekritības VID Iekšējās drošības pārvaldei.
Minētā kriminālprocesa ietvaros, saņemot no VID Iekšējās drošības pārvaldes pieprasījumu iepazīties un izsniegt manā lietvedībā esošo kriminālprocesa materiālus, konstatēju, ka iepriekš nosūtītā informācija, pēc VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājas vārdiem, par VID amatpersonu pārkāpumiem ir pazudusi.
Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, no procesā iesaistītām personām tika iegūta informācija, par to, ka apmaiņā pret labvēlīgu lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā, tika pieprasīti un nodoti naudas līdzekļi 50 000 EUR apmērā.
Bez tam kriminālprocesā, kas atradās manā lietvedībā, papildus iesniegtajai informācijai VID Iekšējās drošības pārvaldē, no galvenās iesaistītās personas tika saņemta informācija par naudas maksāšanu no 130 000,00 līdz 150 000,00 eiro apmērā katru mēnesi, augstām VID amatpersonām, ilgstošā laika periodā, tādējādi kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums vairāku gadu garumā varēja izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā vairākus miljonus eiro apmērā.
Ņemot vērā to, ka iegūtā informācija bija par augstu VID amatpersonu iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, un baidoties pret sevis vērstām represijām, tā iepriekš netika iesniegta Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam, jo viena no iesaistītajām personām ir VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks, kurš ilgus gadus strādāja Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā.
Šī gada sākumā VID Iekšējās drošības pārvalde veica kratīšanas kriminālprocesā, kurš tika uzsākts Iekšējās drošības pārvaldē, par privātpersonu izdalītiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevis par VID darbinieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. No man rīcībā esošās informācijas izriet, kriminālprocesu ietvaros tika veiktas vairākas kratīšanas pie privātpersonām, tai skaitā manā darba vietā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē.
Kratīšanas laikā tika izņemts mans darba dators, kuram saskaņā ar kratīšanas lēmumā minēto noziedzīgo nodarījumu un manu darba pienākumu veikšanu nebija un nav saistības. Kratīšanu izdarīja Korupcijas un novēršanas biroja amatpersonas, klāt piedaloties VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem un VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniekiem. Minētajā datorā atradās visa informācija par manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tai skaitā par kriminālprocesu, kura ietvaros iegūtas ziņas par ilgstošu VID amatpersonu kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu.
No manis rīcībā esošās informācijas, varu izdarīt secinājumus, ka VID Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonas, pirms kriminālprocesa uzsākšanas veica uzsāktajā kriminālprocesā operatīvo izstrādi attiecībā pret privātpersonām, pret kurām ir uzsākts kriminālprocess, ar nolūku ne tikai atklāt šo privātpersonu, iespējams, izdarītos noziedzīgos nodarījumus, bet arī, lai tādā ceļā iegūtu informāciju par manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, tai skaitā par kriminālprocesu, kurā tika iegūti pierādījumi, par maksājumiem VĪD amatpersonām.
Uzskatu, ka iespējamā operatīvā lieta un kratīšana manā darba vietā tika veikta pēc A.Prusaka norādījumiem.
2021.gada augustā, vienā no manā lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, kurā iesaistītas Latvijā zināmas personas, žurnālisti un uzņēmēji, tika veiktas kratīšanas, kuru rezultātā kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, kas norāda uz iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, no A.Prusaka un viņa bijušās sievas Kristīnes Prusakas - Brinkmanes puses.
Norādu, ka veicot kratīšanu manā darba kabinetā un izņemto manu darba datoru, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir ieguvuši daļēju informāciju par A.Prusaku un bijušās sievas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Papildus norādu, ka kratīšanas laikā manā darba vietā kratīšanu veicošās amatpersonās izšķirstīja tikai un vienīgi iepriekšminēto divu kriminālprocesu materiālus.
Lūdzu izvērtēt manis sniegto informāciju un uzsākt kriminālprocesu par iespējams noziedzīgiem nodarījumiem, kurus ir izdalījuši VID Iekšējās drošības pārvaldes un VID amatpersonas.
Inita Lūre”
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
