Dolomīta ieguvi Ogres novadā uztic ar smagiem ekonomiskiem noziegumiem iespējami saistītai personai

Formālisms un iedzīvotāju prasību ignorēšana

Šajā rakstā sīkāk netiks aplūkota visa ar karjera veidošanas plānu saistītā nu jau visai pagarā vēsture, kurā atrodama ne viena vien dīvainība - gan atklāti formāla sabiedrisko apspriešanu rīkošana, gan vidi sargājošo institūciju spītīgā nevēlēšanās ņemt vērā visaugstākā ranga ekspertu iebildumus, gan konkrētu likumos noteiktu ierobežojumu ignorēšana, nemaz jau nerunājot par iedzīvotāju prasību konsekventu “nedzirdēšanu”. Par to jau vairākkārt gan rakstīts plašsaziņas līdzekļos, gan skaļi pausts daudzo notikušo protesta akciju laikā. Rezumējot – visu līmeņu atbildīgās institūcijas līdz šim dzirdējušas un redzējušas tikai tos argumentus, kas bijuši par labu karjera veidošanai, savukārt pretējās puses iebildumi palikuši faktiski bez jebkādas ievērības.

Šoreiz sīkāk par to, kas tad īsti ir personas, kuras iecerējušas (un jau praktiski uzsākušas) iedzīvotāju dzīves līmeņa un apkārtējās vides smagi degradējošā projekta īstenošanu, kā arī par tiem, kuri vairījušies iznākt “priekšplānā”, bet kuru loma visā šajā iespējamajā afērā, visticamāk, ir vairāk nekā būtiska.

Rīgas pilsētas attīstības departamenta pārvaldes vadītājs projektu uztic acīmredzamai “čaulas kompānijai”

Dolomīta megakarjeru iecerēts veidot tagadējā Ogres novada Tīnūžu pagastā īpašuma “Granāti” teritorijā. Viens no “Granātu” īpašniekiem ir kāds Valdis Dombrovskis, kurš savas profesionālās prasmes liek lietā, ikdienā vadot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldi. (Nejaukt šo personu ar bijušo ministru prezidentu un tagadējo augstā ranga ES amatpersonu.)

Spriežot pēc V. Dombrovska ieņemamā amata, viņam nav svešs darbs ar ievērojamiem un sarežģītiem projektiem un to īstenošanas praktisko pusi. Tāpēc vēl jo dīvaināks šķiet fakts, ka realizēt karjera veidošanas projektu savā īpašumā šis attīstības projektu speciālists uzticēja speciāli izveidotai SIA “Granāti Pluss”, kas acīmredzami tika radīta konkrētā projekta ietvaros, turklāt šīs jaunizveidotās “firmas” pašu potenciāls gan gaidāmajā projekta dokumentācijas kārtošanā, gan investīciju piesaistīšanā bija (un joprojā ir) praktiski nekāds.

Gaidāmā milzu projekta īstenotāji izrādījās divas privātpersonas, kuru patiesais bizness (papētot publiski pieejamos datus) neapšaubāmi ir vienīgi “būt par amatpersonām” visdažādākā profila uzņēmumos. Respektīvi – SIA “Granāti Pluss” tika izveidota kā tipiska tā dēvētā “čaulas kompanija”, kurā aiz formālo īpašnieku mugurām slēpjas patiesie darītāji un finansētāji.

Tas, ka viens no “Granāti Pluss” īpašniekiem Toms Augustāns vēlāk, publiski izskanot aizdomām par iepriekš minētajiem apstākļiem, medijos izrunājās par “Granāti Pluss” “profesionāļu komandas” nerimstošo darbu, situācijai piešķīra tikai nelielu komisma devu. Iepazīstoties ar šīs “firmas” finanšu darbības pārskatiem vairāku gadu garumā, nekādas “profesionāļu komandas” pēdas atrast neizdevās pat ar vislielāko piepūli – uzņēmuma finanšu apgrozījums bija tuvu nullei.

Tiesa gan, šie “0” finanšu rādītāji neliedza “Granāti Pluss” vārdā SIA īpašniekiem veikt atsevišķas aktivitātes, piemēram, pasūtīt lielai (un dārgai) kompānijai sākotnējo novērtējuma uz vidi izstrādāšanu, Kā T.Augustāns un viņa “profesionāļu komanda” apmaksāja rēķinus, šobrīd nav zināms. Skaidrs ir viens – jau no sākuma SIA “Granāti Pluss” darbībā ne tikai jaušama, bet pat skaidri redzama “pelēkas” naudas klātbūtne, ko nešaubīgi apstiprina arī visi tālākie notikumi.

Mainās arī “neredzamās frontes” spēlētāji

Vairāki apstākļi (atsevišķu personu piedalīšanās sabiedriskajā apspriešanā, iepriekšējā pieredze un darbība dolomīta ieguves biznesā uc.) ļāva izdarīt pieņēmumu, ka sākotnēji aiz SIA “Granāti Pluss” varētu būt paslēpies ar atsevišķiem zināmiem Ventspils puses biznesmeņiem tieši saistītais uzņēmums “DSG Karjeri”. (Kāpēc šis reāli veiksmīgi strādājošais uzņēmums tolaik izvēlējās aizsegties ar kuslo “Granāti Pluss” izkārtni, ir cita pētījuma vērts jautājums.)

Taču, notikumiem attīstoties, “DSG Karjeri” kā uzņēmums savu iespējamo lomu gaidāmajā projektā pamazām mazināja, līdz zaudēja pavisam. Toties “uz skatuves” parādījās kāds cits “pelēkais kardināls” - derīgo izrakteņu ieguves jomā (precīzāk – skandālos ap šo jomu) dziļi un pamatīgi iekšā esošais Edgars Veigurs.

Lai gan šī persona ilgu laiku kā bija cieši saistīta ar jau pieminēto “DSG Karjeri” (bija uzņēmuma visredzamākais pārstāvis vairākos projektos), aptuveni tajā pašā laikā, kad sākās visas ar “Granātiem” saistītās peripetijas, E. Veigura un “DSG Karjeru” attiecībās parādījās nopietnas plaisas. Tik nopietnas, ka vainagojās ar nedraudzīgu šķiršanos – neoficiāli zināms, ka E. Veigurs faktiski tika patriekts no uzņēmuma. Cirkulēja baumas, ka viņš esot prasti apzadzis savus bijušos darba devējus, savukārt pats E. Veigurs cītīgi izplatīja noficiālu versiju par otrās puses negodīgu rīcību, nepildot uzņemtās saistības.

Visticamāk, V. Dombrovskis ar E. Veiguru iepazinās vēl laikā, kad nebija izjukusi E. Veigura un „DSG Karjeru” “laulība” - savulaik rakstiskā atbildē šā raksta autoram V. Dombrovskis nenoliedz, ka “Veiguru pazīst jau sen un ir prasījis viņam padomus karjeru ierīkošanas jautājumos”. Acīmredzot saites starp abiem bija izveidojušās visai ciešas, jo pēdējo divu gadu laikā (tieši pēc “DSG” kā uzņēmuma pazušanas no “Granātu” projekta) “daudzprofilu profesionāļu” “Granāti Pluss” vārdā galvenokārt uzstājas un veic dažādas atklātas un ne tik atklātas darbības tieši Edgars Veigurs. Tā kā nav zināms par jebkādu rakstisku vienošanos starp Valdi Dombrovski un “DSG Karjeriem”, ar lielu ticamības pakāpi var pieņemt, ka Edgars Veigurs ir pierunājis V. Dombrovski kopā “uzmest” bijušos partnerus un ar viņu rokām daļēji jau juridiski noformēto “Granātu” karjeru veidot pašiem.

Apvārdo iedzīvotājus, solot atlīdzību

E. Veigurs, kļūdams par galveno personu “Granātu” karjera realizēšanā, pie darba ķērās ar lielu entuziasmu (visticamāk, saņēmis oficiālu pilnvarojumu no formālajiem “Granāti Pluss” īpašniekiem).

Viss viņa veikums, saprotams, plašākai publikai nav zināms, tomēr dažas, maigi sakot, apšaubāmas aktivitātes ir izspraukušās no kopējās noslēpumainības. Tā piemēram, E. Veigurs personīgi organizēja iedzīvotāju atbalsta vēstuļu (adresētu Ogres novada domei) radīšanu, pie kam darīja to visai savdabīgā veidā. Viņš personīgi apciemoja vairākus tuvējo māju īpašniekus un daļu no viņiem pierunāja paust jau minēto rakstisko atbalstu iecerētajam karjeram.

Pretī tik solīts daudz kas – sākot no potenciālu zaudējumu atlīdzināšanas (ja tādi radīsies karjera darbības rezultātā) un beidzot ar tiešas materiālas atlīdzības piesolīšanu. Rakstiskajā vienošanās tekstā minētā atlīdzība noformēta kā “100 tonnas dolomīta šķembu piešķiršana”, tomēr zināms, ka neoficiāli E. E. Veigurs piesolījis arī šo šķembu ekvivalentu skaidrā naudā – 2000 eiro. Zināms, ka vismaz dažos gadījumos viņam izdevies panākt vienošanos. Vai šāda “šķembu” piedāvāšana apmaiņā pret pozitīvu viedokli karjera jautājumā ir likumīga, acīmredzot, ir tiesībsargājošām institūcijām adresējams jautājums. Katrā ziņā īsti ētiski jau nu noteikti tas neizskatās.

Savukārt, runājot par iespējamo zaudējumu segšanu, E. Veigurs praktiski ir apspēlējis iedzīvotājus “vienā setā” - pat gadījumā, ja kaut kādi zaudējumi rastos (piemēram, gruntsūdeņu līmeņa krituma dēļ būtu jāveido jauni dzeramā ūdens urbumi), šo zaudējumu sakarības pierādīšana tieši ar karjera izveidi ir atstāta… pašu iedzīvotāju ziņā. Un nav jābūt īpašam gaišreģim, lai prognozētu, ka šāda juridiski sarežģīta, laikietilpīga un dārga pierādīšana, visticamāk, potenciālajiem cietējiem nebūs paceļama. Tādējādi noslēgto “vienošanos” iedzīvotāji, visticamāk, varēs vien ierāmēt un piekārt pie sienas kā apliecinājumu savai lētticībai.

Uz šī fona fakts, ka liela daļa no atbalsta vēstuli parakstījušām “saimniecībām” patiesībā vispār pieder tam pašam “Granātu” īpašniekam V. Dombrovskim, jau šķiet vien kā sīka puiciska blēdība.

E. Veigurs figurē krimnālprocesos, kas ierosināti par “smagiem” pantiem

Izmanīgā izrakteņu biznesmeņa E. Veigura vārds ir saistīts ne tikai ar iepriekš minētajām darbībām, kas tuvu balansē uz robežas ar krimināllikumā noteikto atbildību par krāpšanu.

Valsts policijā ir ierosināts vairāki kriminālprocesi, kuros E. Veigurs figurē kā persona, kura varētu būt pat aizdomās turamā statusā par īpaši smagu ekonomisku noziegumu izdarīšanu.

2020. gadā ierosināts process pēc trim Krimināllikuma pantiem, tai skaitā par zīmoga vai spiedoga viltošanu, piesavināšanos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (pie kam pēdējos divos par iespējamām darbībām organizētā grupā, par ko vainas pierādīšanas gadījumā, iespējamais sods var sasniegt cietumsodu līdz pat 10 gadiem). Gadu vēlāk ierosināts vēl viens kriminālprocess saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem datu ievadīšanā sistēmās. Šobrīd abi kriminālprocesi ir apvienoti.

Lai gan ierobežotās pieejamības dēļ nevar precīzi nosaukt tieši kādas epizodes figurē minētajos kriminālprocesos un vai tām ir saistība ar jau minēto E. Veigura un “DSG Karjeri” konfliktu. Neoficiāli vien cirkulē informācija par iespējamu krāpšanos, mainot iegūtās produkcijas kvalitātes līmeni – pārdodot produkciju par visaugstāko cenu, oficiāli tā tiek noformēta kā zemākas kategorijas, starpību noslēpjot no īpašniekiem un piesavinoties. Tomēr vēlreiz jāuzsver, ka tā ir tikai neoficiāla informācija, turklāt personu par vainīgu kādā noziedzīgā nodarījumā var atzīt tikai tiesa.

Cenšas pozicionēties kā “taisnības cīnītājs”

E. Veigura vārds pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja vēl kādā sakarā – tieši viņš apsūdzējis vairākus uzņēmējus “aplokšņu algu” maksāšanā, nododot VID rīcībā it kā to apliecinošus sarunu ierakstus. Nav grūti uzminēt, ka E. Veigura nosauktie “noziedznieki” ir tie paši, ar kuriem saistīta viņa padzīšana no “DSG Karjeri”.

Var jau pieņemt, ka E. Veiguru šajā lietā vada vien stingra un nelokāma pilsoniskā pienākuma apziņa (kas lika viņam veikt arī atmaskojošos audioierakstus, kuru autentiskums gan vēl jāpārbauda.) Tomēr drīzāk gan tie ir centieni uzlabot savu iespējamo situāciju jau pieminēto kriminālprocesu kontekstā. Turklāt nevar izslēgt, ka šādi E. Veigurs arī cenšas izdarīt pretuzbrukumu bijušajiem darba devējiem, cerot uz zināmu vienošanos. Šis variants liekas iespējams arī tādēļ, ka šādas metodes ļoti iecienījis E. Veigura pašreizējais advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš – kāda sakritība – arī atrodas nopietnā konfliktā ar tiem pašiem uzņēmējiem, kurus, iespējams, apkrāpa un apzaga E. Veigurs (vai otrādi).

Par skandalozā advokāta Mārtiņa Kvēpa darbībām ir sarakstīts tik daudz, ka drīzumā jau varēs apsvērt publicistisku kopoto rakstu izdošanu. Tomēr viens nav noliedzams – advokāts nekad nav vairījies no konfrontācijas, ir pietiekami azartisks un drosmīgs, parasti izvēloties nevis pasīvu aizsardzības pozīciju, bet gan uzbrūkošu un aktīvu darbību.

Visai droši var pieņemt, ka savu klientu E. Veiguru veikt “atmaskojumus” ir mudinājis tieši viņš, turklāt nav mazsvarīgs apstāklis, ka pats Kvēps, kā runā kuluāros, “atmaskotajiem” tādā vai citādā veidā ir parādā ar sešciparu skaitli rakstāmas summas. (Mārtiņa Kvēpa loma saistībā ar “Granātiem” ir atsevišķas publikācijas vērts jautājums – dažādu oficiālu un neoficiālu faktu apjoms krājas ar katru dienu un pamazām sāk iezīmēties dažas nepārprotamas kopsakarības.)

Dome stingri stāv “Granātu” un E. Veigura pusē

Protams, varētu jau ļaut visam ritēt savu gaitu un paļauties uz tiesībsargājošo institūciju profesionalitāti iepriekš minēto jautājumu šķetināšanā, ja vien nebūtu kāds apstāklis – nav tālu tas brīdis, kad “Granātu” karjera izveides vietā sāks rūkt traktori un tiks darbināta cita smagā tehnika, tādējādi vēstot iedzīvotājiem, ka šo cīņu viņi ir zaudējuši. To vēl sāpīgāku padarīs apziņa, ka vietējā pašvaldība šoreiz nostājusies nevis savu tiešo pienākumu – iedzīvotāju interešu aizstāvības - bet gan visnotaļ apšaubāma projekta visnotaļ apšaubāmu realizētāju pusē.

Protams, oficiāli Ogres domei ir, ar ko aizbildināties, – tā parakstījusi vienošanos ar “Granāti Pluss” par iespējamo kaitējumu novēršanu un pat par 100 000 eiro liela depozītmaksājuma pieņemšanu šim mērķim. Te nu jāpiebilst, ka arī šajā vienošanās tekstā ne ar vārdu nav pieminēts, kuram tad būs jāuzņemas jau iepriekš iedzīvotāju vienošanās sakarā pieminētā cēloņsakarību pierādīšana.

Tāpat arī nav skaidrs, kā dome ir guvusi pārliecību par “Granāti Pluss” spēju pildīt uzņemtās saistības, kaut vai piemēram, iemaksājot tos pašus 100 000 eiro. (Nemaz jau nerunājot par to, vai šīs naudas izcelsme būs “tīra” no jebkādām pelēkām nokrāsām. Vismaz pašlaik ne “Granāti Pluss”, ne tās pilnvarotā E. Veigura rīcībā nekādi legāli iegūti līdzekļi nav saskatāmi.)

Un kas notiks, ja šo tūkstošu solītājs E. Veigurs (tieši viņš veda sarunas ar pašvaldību) pēkšņi tiks atzīts par vainīgu un nonāks kādā ne visai ilgotā vietā? Un vai vispār ir labas pārvaldības principiem atbilstoša vienošanās slēgšana ar peronām, kuras tiek turētas aizdomās par smagu ekonomisku noziegumu veikšanu?

Iespējams, ka Ogres novada domes vadībai vēl ir laiks tā nopietni apsvērt atbildes uz šiem jautājumiem, pie viena beidzot arī pēc būtības ieklausoties savu iedzīvotāju jau gadiem ilgi paustajā par viņu dzīves telpas faktisku zaudēšanu, piekāpjoties alkatībai, negodīgumam un vienaldzībai.

Novērtē šo rakstu: