Iesaki rakstu: 
Kādreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska juridiskā padomniece Sandra Bukane, kuru ar toreizējo premjeru saistīja arī aizdomas radošs nekustamo īpašumu bizness, paklusām ir kļuvusi par Rietumu bankas akcionāri. Šis fakts ir īpaši zīmīgs, ņemot vērā, ka tieši Rietumu banka bija tā, kas faktiski paglāba premjera ģimenes nekustamo īpašumu biznesu no bankrota, pārņemot no valstiskās Hipotēku bankas speciāli izveidoto „3.a kredītportfeli”, kurā tika paslēpti Dombrovska ģimenes neveiksmīgā biznesa kredīti.
Jau 2011. gadā Pietiek informēja, ka Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Bukanes ģimeņu kopīgais nekustamā īpašuma bizness pēdējos trīs gados bija saņēmis īpaši iejūtīgu attieksmi no valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes banka.
Tā Ārijai Dombrovskai un Indulim Bukanam uz pusēm piederošajai SIA Land Development bija ļāvusi kopš 2008. gada nemaksāt milzīgā, 1,15 miljonu latu lielā kredīta pamatsummu, liecināja Lursoft datubāzē pieejamie šīs firmas gada pārskati.
Kā rādīja Lursoft datubāzē pieejamie SIA Land Development gada pārskati, premjera sievai un padomnieces vīram uz pusēm piederošā firma kopš 2008. gada nebija maksājusi vairāk nekā miljonu latu lielā Latvijas Hipotēku un zemes bankas izsniegtā kredīta pamatsummu. Tā kopš 2008. gada 31. decembra nebija samazinājusies ne par latu un 2010. gada 31. decembrī bija 1,15 miljoni latu.
Pēdējos divos gados Land Development bija sācis dzēst vienīgi otra – mazākā Hipotēku bankā ņemtā kredīta pamatsummu, kura pirmos trīs gadus tāpat nebija tikusi atmaksāta.
Hipotēku un zemes banka bija spērusi vēl vienu soli pretī Land Development un pagarinājusi gan viena, gan otra kredīta atmaksas termiņu. Mazākajam kredītam atmaksas datums sākotnēji bija 2009. gada 10. septembris, bet lielākajam – 2010. gada 10. marts. Taču tad abu kredītu atmaksa tika atlikta līdz 2013. gada 10. martam.
Pats Dombrovskis apgalvoja – viņš nesaskatot, ka atrodas interešu konfliktā, kā valdības vadītājs piedaloties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas nākotni.
„Attiecībā uz Hipotēku banku - par to pamatā ir strādājusi Finanšu ministrija, un arī šie lēmumi ir gala rezultātā pieņemti lielā mērā atbilstoši Finanšu ministrijas uzstādījumiem. šie lēmumi nekādā veidā, nevarētu teikt, ka kaut ko tieši ietekmētu – biznesu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tie ir daudz globālāki lēmumi, saistīti ar pavisam citiem procesiem. Tās, pirmkārt, nav manas saistības, otrkārt, neviens valdības lēmums nav kaut kādā veidā tieši šīs kredītsaistības ietekmējis,” Pietiek apgalvoja atbildēja Dombrovskis."
Pēcāk Dombrovska ģimenes uzņēmums vēl no valstij piederošās Hipotēku bankas saņēma kredīta atmaksas pagarinājumu līdz pat 2017. gadam.
Taču, Hipotēku bankai nonākot kraha priekšā un valdībai nolemjot to reorganizēt, kļuva skaidrs, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku neveiksmīgais bizness var bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus.
Dombrovskis uzņēmumā bija ieguldījis faktiski visus savus ietaupījumus, - kopā Dombrovsku ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.
Rezultātā ar valdības atbalstu tika īstenota Finanšu ministrijā izstrādāta shēma - iedalīt atsevišķā paketē dažus nekustamo īpašumu attīstītāju kredītus un tos ar ievērojamu atlaidi (kura tika rūpīgi slēpta tāpat kā paketes izmēri) nodot Rietumu bankai, kuru ar Bukani saistīja senas partnerattiecības.
Rezultātā, pēc aptuvenām aplēsēm, valsts zaudējumi saistībā ar šo īpašo attieksmi pret Dombrovsku ģimenes biznesu varēja būt ap pusmiljonu eiro, Rietumu banka guva iespēju paklusām "piedot" ģimenei būtisku tās parādu daļu, par to nevienam neatskaitoties, savukārt Dombrovskis nonāca tiešā finansiālā atkarībā no tās saimnieku - Esterkinu ģimenes labvēlības.
Pats Dombrovskis šo faktu publiskošanu dēvēja par "melnā PR kampaņu", bet atklāt patiesu informāciju par šiem darījumiem nevēlējās.
Savukārt tagad kļuvis zināms, ka Bukanes saites ar Rietumu banku šo „darījumu” veikšanas laikā ir kļuvušas vēl ciešākas, nekā tas bija zināms iepriekš.
Kā rāda Valsts ieņēmumu publiskās datu bāzes informācija, ne vēlāk kā 2014. gadā Bukane bija kļuvusi par šīs pašas Rietumu bankas akcionāri: amatpersonas deklarācijā par šo gadu viņa uzrādījusi bankas akcijas 63 000 eiro nominālvērtībā.
Šīs akcijas viņa, spriežot pēc deklarācijas, bija iegādājusies par 154 800 eiro. Jau tai pašā 2014. gadā tās viņai bija atnesušas 7200 eiro dividendes.
Savukārt par to, kā tieši Rietumu banka rīkojās ar Dombrovsku ģimenes biznesa kredītiem, drošu ziņu nav. Taču zināms, ka tieši Vienotības valdību pilnvaru laikā Rietumu bankai bija ļauts darboties tik brīvi, ka Francijas tiesa par naudas atmazgāšanu tai piesprieda 80 miljonu eiro sodu.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
