Dombrovskis apgalvo, ka neko nezinot par "savas" ministrijas līgumu ar advokātu biroju
PIETIEK07.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis apgalvo, ka viņa vadītās ministrijas līgums ar advokātu biroju par tipisku pašas ministrijas uzdevumu veikšanu esot slēgts, ne ministram, ne viņa birojam par to neko nezinot. PēcPietiek publikācijas, atklājot šī līguma detaļas, ministrs rosināšot dienesta pārbaudi, taču nekavējoties nosodīt šādu līgumu slēgšanu Dombrovskis ceturtdien nemēģināja.
Pietiek jau informēja, ka pirms nedēļas Dombrovska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) zvērinātu advokātu biroju Bērziņš, Marga un Vīnkalns nolīgusi nevis kādu tiesvedību vai citu juridiskas pārstāvības jautājumu risināšanai, bet gan tādu dokumentu un priekšlikumu izstrādei, kas viennozīmīgi ietilpst pašas ministrijas pamatfunkcijās.
Saskaņā ar līgumu ministrija uzticējusi advokātu birojam „izstrādāt un sniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu darba vidē balstītu mācību (duālās izglītības elementi) ieviešanu saskaņā ar darba tirgus un darba devēju pieprasījumu, institucionalizācijai profesionālajā izglītībā”.
Par šo priekšlikumu izstrādi trīs nedēļu laikā – līdz šā gada 22. novembrim – un to prezentēšanu un izskaidrošanu Dombrovska vadītā ministrija saskaņā ar līgumu apņēmusies advokātu birojam samaksāt 1500 latu (neskaitot pievienotās vērtības nodokli). No ministrijas puses līgumu parakstījusi tās valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
"Konkrētais līgums ir noslēgts ar ministriju bez saskaņojuma ar ministru vai viņa biroju," - šādi Dombrovskis ceturtdien ar savas preses pārstāves starpniecību atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai šis līgums noslēgts, viņam to zinot un atbalstot. Tāpēc, "lai noskaidrotu faktus par konkrētā līguma noslēgšanu", ministrs rosināšot dienesta pārbaudi.
Taču ministrs nemēģināja nekavējoties norobežoties no tipisku pašas ministrijas pienākumu nodošanas par maksu advokātu birojam, tā vietā paziņojot, ka "IZM pilda tās funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ārpakalpojumi tiek piesaistīti gadījumos, kad ir nepieciešami papildu pētījumi, ekspertu darbs vai citas darbības, kuras ir ārpus IZM kapacitātes, bet nepieciešamas ministrijas pienākumu veikšanai".
Dombrovskis gan netieši apliecināja, ka nemaz nav lietas kursā, kādas vēl Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas viņa vadītā ministrija nodevusi advokātu birojiem un tamlīdzīgi, no skaidras atbildes uz šo jautājumu izvairoties. Interesanti, ka visas ceturtdienas laikā nekādu vērtējumu šai situācijai nesniedza arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš pēdējā laikā ir izmantojis faktiski jekburu gadījumu, lai kritizētu izglītības ministru.
Tikmēr ar Ministru kabineta lēmumu apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums skaidro nosaka, ka tās funkcijas ir "izstrādāt izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku; organizēt un koordinēt izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanu; veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas".
Cita starpā tieši pašas ministrijas pienākumos ir gan "izstrādāt valsts izglītības standartus un atbilstoši standartos noteiktajām prasībām izstrādāt un apstiprināt izglītības programmu paraugus, mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu un kursu paraugus", gan "izstrādāt un īstenot mācību un audzināšanas procesa kvalitātes pilnveides pasākumus".
Tieši pati ministrija saskaņā ar tās nolikumu ir iestāde, kas "koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju darbību", kā arī "izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus".
Pietiek nav zināms, vai Dombrovskis pirms atbilžu sniegšanas ir bijis iepazinies ar viņa vadītās ministrijas nolikumā ietvertajām normām. Toties no avotiem ministrijā Pietiek zināms, ka tā pēdējā laikā aizvien biežāk pašas spēkiem netiek galā ar tai uzticēto funkciju veikšanu. Iemesls - iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa nepārdomātās un haotiskās "reformas" ministrijas iekšienē, kas to daļēji sagrāvušas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
