Dombrovskis esot demisionējis piespiedu kārtā, pēc konfrontēšanas ar faktiem par ģimenes biznesa finanšu plūsmām
PIETIEK20.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdis Dombrovskis no Ministru prezidenta posteņa pagājušā gada 27. novembrī šķīries faktiski piespiedu kārtā, pēc tam, kad valsts prezidents Andris Bērziņš viņam minējis virkni galēji nepatīkamu faktu par premjera dzīvesbiedres biznesa finanšu plūsmām, - šādu versiju par šo pagājušā gada noslēpumaināko demisiju šajās dienās, kad klajā nākuši fakti par Dombrovska ģimenes biznesa kredītu nonākšanu Rietumu bankas rokās, Pietiek apstiprinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti avoti.
Dombrovska atkāpšanās no premjera posteņa pērn bija negaidīta, viņa emocijas, paziņojot par demisiju - gandrīz vai vētrainas, bet amata pamešanas oficiālie izskaidrojumi - pretrunīgi un acīmredzami uz ātru roku sadomāti.
Vēl 27. novembra rītā Dombrovskis intervijā Latvijas Radio izklausījās mundrs un enerģisks, un nekas neliecināja par viņa nodomu jau pēc dažām stundām atkāpties no amata, bet, paziņojot par demisiju, premjers jau gandrīz raudāja.
Turklāt Dombrovskis vienlaikus apgalvoja gan to, ka tas esot bijis viņa paša lēmums un neviens viņu uz to neesot piespiedis, gan to, ka lēmums pieņemts tikai tikšanās laikā ar valsts prezidentu.
Tradicionāli ļoti miglaini par demisijas iemesliem izteicās arī prezidents Bērziņš, taču arī no viņa skaidrojumiem pērn palika iespaids, ka patiesā sarunas gaita un tajā izteiktie argumenti netiek atklāti.
Nu, pēc tam, kad Pietiek daļēji noskaidrojis, kādā veidā Dombrovska un viņa toreizējās padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu neveiksmīgā īpašumu biznesa ņemtie kredīti nonākuši Rietumu bankas pārziņā, vairāki savstarpēji nesaistīti avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka tieši ģimenes biznesa un finanšu plūsmu tēma bijusi tā, uz kuras pamata prezidents mudinājis premjeru atkāpties.
Šie avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka prezidents Dombrovskim sarunas laikā cēlis priekšā ne tikai faktus saistībā ar īpašo statusu, kāds valstiskās Hipotēku bankas izsniegto kredītu pārdošanā piešķirts Dombrovsku ģimenes biznesa kredītsaistībām, bet arī citus datus par Dombrovska dzīvesbiedres uzņēmējdarbības finanšu plūsmām.
Prezidenta apsvērumi bijuši - Dombrovskim esot nepieciešams nekavējoties un "bez trokšņa" atkāpties: mēnesi pirms eiro ieviešanas valsts interesēs nebūtu skaļš skandāls saistībā ar valdības vadītāju, kāds neapšaubāmi sāktos, ja Bērziņa rīcībā esošie fakti nonāktu atklātībā.
Pietiek avoti ir apliecinājuši, ka līdz ar Dombrovska atkāpšanos visas puses - ieskaitot personas, kas nodevušas Bērziņam premjeru kompromitējošos datus - pašlaik ir galēji neieinteresētas šīs informācijas nonākšanā atklātībā. Ar to arī esot izskaidrojama Bērziņa un Dombrovska salīdzinoši vienotā versija par demisijas iemesliem.
Kā Pietiek jau informējis, pēc demisijas paziņojuma premjers vienlaikus apgalvoja gan to, ka prezidents neesot bijis tas, kas būtu uz viņu izdarījis spiedienu par aiziešanu no amata, gan to, ka lēmumu demisionēt viņš patiešām pieņēmis pusotru stundu ilgās sarunas laikā ar Bērziņu.
Zīmīgi bija arī tas, ka pretēji tradīcijai un politiskajai etiķetei Bērziņš publiski nepateicās Dombrovskim par padarīto darbu.
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
