Dombrovskis ieslēdz atpakaļgaitu par airBaltic pēc neafišētas tikšanās ar ZZS

Fonu šim pavērsienam Dombrovska nostājā rada zaļo zemnieku faktiskā līdera Aivara Lemberga pēdējo dienu publiski dotie mājieni, ka viņa rīcībā ir kompromitējoša informācija par premjera un ekonomikas ministra Arta Kampara slepenām sarunām ar potenciāliem airBaltic pircējiem. Piektdien preses konferencē Lembergs klāstīja, ka premjera vilcināšanās lemt par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu varētu būt saistīta ar kādu „blēdību”, lai samazinātu lidsabiedrības vērtību pirms pārdošanas. „Man ir informācija, ka premjers pieņēma kaut kādus ukraiņu oligarhus un runāja par airBaltic valstij piederošā kapitāla pārdošanu,” klāstīja Lembergs. Jau dienu iepriekš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek pauda, ka ir mierīgs par Auguļa likteni, un pareģoja, ka, premjeram sperot kādus soļus pret satiksmes ministru, viņš pats netiks saudzēts un gaismā tiks vilkti kādi Dombrovski kompromitējoši dokumenti.

Par to, cik tuvu vēl pirms nedēļas Dombrovskis bijis, lai izdotu rīkojumu par satiksmes ministra Auguļa atcelšanu no amata, liecina neoficiālā informācija, ka notikusi taustīšanās, vai veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) nevarētu palikt amatā pat, ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aizietu no valdības. Tas ļautu nodrošināt valdības lemtspējai nepieciešamo kvorumu. Šovasar premjers un finanšu ministrs ir nākuši pretī Bārzdiņa vadītajai nozarei, un neoficiāli izskanēja, ka veselības ministrs, kurš ārkārtas vēlēšanās nestartē, bet ir paziņojis, ka vēlētos pēc vēlēšanām saglabāt savu amatu, varētu to novērtēt. Jūlijā valdība veselības aprūpes sistēmai piešķīra papildu 6,6 miljonus latu, bet augustā koalīcija vienojās tam novirzīt vēl 6,1 miljonu latu. Turklāt Bārzdiņam tiktu apsolīts veselības ministra amats arī valdībā pēc vēlēšanām.

Pats Bārzdiņš Pietiek uzsvēra, ka šādām „spekulācijām” neesot pamata, un noliedza, ka viņam bijušas neformālas sarunas ar premjeru vai citiem Vienotības pārstāvjiem par rīcību, ja viņu virzījusī ZZS pamestu valdību pēc Auguļa iespējamās demisijas. Bārzdiņš vēloties saglabāt veselības ministra amatu, bet cerot, ka šim amatam viņu virzīs ZZS. Jāpiebilst, ka pašlaik reitingi un partiju pozīcijas rāda, ka ZZS pirmo reizi daudzu gadu laikā pēc vēlēšanām varētu palikt opozīcijā.

Pietiek jau rakstīja, ka Vienotības līderu vilcināšanās ar Auguļa demisiju bija saistīta ar bažām, vai ZZS tādā gadījumā nepametīs valdību, un neskaidrībām, uz kuru – premjera Vienotību vai zaļajiem zemniekiem vēlētāju acīs gulsies atbildība par valdības gāšanu mēnesi pirms ārkārtas vēlēšanām. Ja ZZS uz Dombrovska lēmumu atbrīvot Auguli reaģētu, ar saviem sešiem ministriem pametot valdību, tā automātiski kristu. Juridiski šāda valdība savas pilnvaras saglabātu, bet tehniski kļūtu rīcībnespējīga, jo tai pietrūktu vienas ministra balss lēmumu pieņemšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no ministriem. Kad Dombrovska valdība tika apstiprināta pērnajā novembrī, tajā bija 14 ministri, bet kopš iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisijas tajā palikuši 13 ministri. No tiem 7 ministri ir Vienotībai, bet ZZS – 6 ministri. Lai MK sēdes varētu notikt un tajās varētu pieņemt lēmumus, valdībā būtu jāpaliek 8 ministriem.

Novērtē šo rakstu: