Iesaki rakstu: 
Vienotības partijas nav spējušas izšķirties par riskanto soli būt pirmajām, kas valdībā ieved Saskaņas centru (SC), un izšķiroša šajā lēmumā ir bijusi premjera Valda Dombrovska pozīcija, Pietiek uzzināja no atsevišķiem sarunvedējiem.
Politiskā aritmētika
Vienotības līderu iekšējās diskusijās atklāti izskanējušas bažas, ka šis lēmums ir riskants, jo, atstājot SC ārpus valdības, tiek saglabāta iespēja Zemnieku un zaļo savienībai (ZZS) šīs Saeimas laikā izspēlēt vēl vienu koalīcijas modeli, izveidojot valdību ar SC un, iespējams, Par labu Latviju (PLL).
Un vienalga – nākamo valdību visticamāk veidos Vienotība, ZZS un Visu Latvijai-TB/LNNK, kurām kopā 10. Saeimā ir 63 balsis, nepieaicinot SC. Tiesa, oficiāli lēmums par koalīcijas veidošanu bez SC vēl nav paziņots, un Vienotība turpinās centienus ar šo politisko spēku vienoties par kādu sadarbības modeli Saeimā, nepiedāvājot saskaņiešiem ministra amatu.
„Nav tā, ka par SC viss būtu simtprocentīgi skaidrs. Premjers šobrīd tiešām nespēj pieņemt tālredzīgu lēmumu, tomēr viņam būs vajadzīga komanda, kas aiz viņa stāv, bet šī komanda šobrīd nav pārliecināta, ka Dombrovskis izvēlējies pareizo virzienu," Pietiek neoficiāli uzsvēra viens no sarunās iesaistītajiem Vienotības pārstāvjiem.
Pret koalīciju ar SC iebilst Vienotībā ietilpstošā Pilsoniskā savienība, lai gan starp tās līderiem ir arī pragmatiski domājoši politiķi, kuri mudinājuši uz sarunām ar SC. Lielāks atbalsts sadarbībai ar SC ir Jaunajā laikā un Sabiedrībā citai politikai.
No sarunas ar SC līderi Saeimā Jāni Urbanoviču Pietiek radās iespaids, ka viņš būtu gatavs „nest politiskos upurus” un atbalstīt valdības sagatavotā budžeta pieņemšanu, tikai būdams līdzvērtīgs koalīcijas partneris. Vienotībā arī valda nervozitāte, vai ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs "nespēlē dubultspēli" un nevarētu mēģināt izveidot valdību ar SC. ZZS un saskaņiešiem jaunajā Saeimā būs 51 balss.
Lembergs arī uztur kontaktus ar Urbanoviču, – abi, piemēram, saskaņojuši pozīciju 2011. gada budžeta konsolidācijas jautājumā, uzskatot, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem jāpanāk vienošanās par pieļautā budžeta deficīta palielināšanu no 6% līdz 7-8%.
Amatu jautājums
Visu Latvijai-TB/LNNK jaunajā valdībā varētu pretendēt uz tieslietu ministra amatu tēvzemietim Gaidim Bērziņam, kurš reiz to jau ir ieņēmis. Kuluāros izskan, ka viņa kandidatūra būtu pieņemama arī Lembergam, kura interešu lokā vienmēr bijusi Tieslietu ministrija. Kādam no VL politiķiem varētu piedāvāt parlamentārā sekretāra amatu.
ZZS ir interese par Satiksmes ministriju. Bet Gundaru Daudzi (ZZS) Saeimas priekšsēdētāja amatā varētu nomainīt vēlēšanās uzvarējušās Vienotības viena no līderēm Solvita Āboltiņa. To, ka „pacīnīsies” par šo amatu, Pietiek nenoliedza pati politiķe.
ZZS pārstāvji Pietiek jau iepriekš norādījuši, ka Lembergs Saeimas spīkera amatu neuzskata par vērtīgu ieguvumu un Daudzem jau pirms vēlēšanām uzdots jautājums, vai viņš nevēlas ieņemt kādu ministra amatu. „Tas nav amats, tas ir karoga kāts,” neoficiāli izteicās kāds ventspilnieks.
„Es neturos pie spīkera krēsla, tomēr gribas kaut kādu politisko loģiku – nekad tā nav bijis, ka vienas partijas pārstāvis ieņem gan premjera, gan Saeimas priekšsēdētāja amatu,” par iespēju, ka ZZS vairs nepretendē uz Saeimas spīkera amatu, Pietiek teica Daudze. Nav noslēpums, ka Daudzem ir ambīcijas vēsturē ieiet kā otram Saeimas priekšsēdētājam aiz Paula Kalniņa, kurš parlamentu vada ilgāk nekā vienu sasaukumu.
Neoficiāli izskan, ka ārpus valdības varētu palikt pašreizējais ekonomikas ministrs, viens no JL līderiem Artis Kampars. Ambīcijas ieņemt ekonomikas ministra amatu esot Vienotības valdes priekšsēdētājam un Pilsoniskās savienības līderim Ģirtam Valdim Kristovskim.
Iepriekš runāts, ka Kristovskis varētu būt pretendents uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, tomēr viņa virzīšana šim amatam būtu riskanta, jo pastāv Lemberga faktors, - viņš iepriekš Kristovskim pārmetis saistību ar sev opozīcijā esošo Ventspils uzņēmēju Olafu Berķi. Tāpat Kristovskim esot interese arī par ārlietu ministra amatu.
Neoficiāli arī dzirdēts, ka Lembergs varētu likt šķēršļus laikraksta Diena bijušās galvenās redaktores, tagad no Vienotības Saeimā ievēlētās Sarmītes Ēlertes apstiprināšanai kādos amatos. Vairāki avoti apstiprināja, ka Ēlertei piedāvāts kultūras ministres amats, bet viņa no tā atteikusies, paužot vēlmi strādāt Saeimā. Iespējams, viņa varētu vadīt parlamenta Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju.
Finanšu ministrijā, kura tradicionāli ir premjera partijas pārraudzībā, nonāks kāds Jaunā laika pārstāvis, tomēr iepriekš neoficiāli piesauktie kandidāti Kampars, Ēriks Škapars un Baiba Brigmane vairs neesot aktuāli. Kā Pietiek jau rakstīja, finanšu ministrs Einars Repše pēc šīs valdības pilnvaru beigām nolēmis pamest aktīvo politiku un nodoties zinātnei.
Pašlaik par spīti iekšējai konkurencei par šo amatu reālas iespējas atgriezties Ārlietu ministrijā esot Artim Pabrikam (Sabiedrība citai politikai).
Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka SC varētu saņemt reģionālās attīstības un pašvaldību ministra (RAPLM) amatu Jānim Tutinam, nenoformējot šīs attiecības kā dalību koalīcijā. Tagad RAPLM tiek apsvērts likvidēt, ministrijas funkcijas sadalot starp vairākām ministrijām, piemēram, Ekonomikas un Vides ministrijām. Savā vēlmju sarakstā RAPLM pieminējuši arī ZZS.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
