Dombrovskis izvairās no atbildes par Sprūdža draudzenes naudas balvu, PIETIEK vēršas KNAB
PIETIEK21.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arī pēc atkārtota jautājuma Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izvairās no skaidras atbildes - vai viņš atbalsta praksi, ka viņa vadītās valdības ministrs piešķir naudas balvu no valsts līdzekļiem savai faktiskajai civilsievai, bet, ja ne, kā premjers rīkosies šai konkrētajā gadījumā un vispār, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Līdz ar to Pietiek saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža draudzenei un vienlaicīgi biroja vadītājai Kristīnei Pelšai piešķirto 1400 latu naudas balvu vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Neatkarīgā Rīta Avīze šonedēļ nāca klajā ar informāciju, ka Sprūdža biroja vadītājai un draudzenei Pelšai aprīlī papildus darba algai un atvaļinājuma naudai piešķirta naudas balva – 1400 latu. Kaut gan Sprūdžs par šo dāsno velti nevēlas izteikties, publiskotā informācija liecina, ka tikai pats Sprūdžs personīgi varēja vērtēt sava biroja vadītājas darba sniegumu un pieņemt lēmumu par savas draudzenes prēmēšanu.
Sākotnēji uz Ministru prezidentam uzdoto jautājumu, vai viņš atbalsta praksi, ka viņa vadītās valdības ministrs piešķir naudas balvu no valsts līdzekļiem savai faktiskajai civilsievai, bet, ja neatbalsta, kā viņš rīkosies šai konkrētajā gadījumā un vispār, lai šādi gadījumi neatkārtotos, Pietiek saņēma šādu skaidrojumu, kurā nebija atbildēts ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem:
"Ministru prezidents vienmēr ir uzsvēris, ka jebkurai papildu materiālai stimulēšanai un atalgojuma sistēmai kopumā ir jābūt saistītai ar konkrētiem darba rezultātiem, un par tiem jāspēj atskaitīties sabiedrībai. Jebkuru materiālo stimulu noteikšana ir katra ministra kompetencē, un ministrs ir atbildīgs par pārstāvētās iestādes darbības rezultātiem un darbinieku motivāciju, atbilstoši iestādes noteiktajiem kritērijiem to izmaksai."
Savukārt dienu vēlāk, pēc tam, kad Pietiek painteresējās, vai Ministru prezidentam bijušas grūtības izprast uzdotos jautājumus, ja viņš nav spējis uz tiem atbildēt, un vai vajadzētu mēģināt tos izklāstīt vieglākā valodā un vienkāršāk, nākamā Dombrovska atbilde skanēja šādi:
"Ministru prezidents katras konkrētās valsts pārvaldes iestādes administratīvās vadības problēmu risināšanu vispirms sagaida no atbildīgā ministra, kas atbilst ne tikai labas pārvaldības principiem, bet arī Ministru kabineta iekārtas likumam, Valsts pārvaldes likumā nostiprinātajai Ministru prezidenta, ministru un ministriju administratīvo vadītāju – valsts sekretāru kompetencei. Ministru prezidents nosoda jebkuru likumpārkāpumu valsts pārvaldē un, ja likumpārkāpums ir konstatēts, tad aicina to nekavējoties risināt un darīt zināmu kompetentām iestādēm."
Neoficiāli Pietiek zināms, ka viens no iemesliem Dombrovska vairākkārt izrādītajai īpašajai iecietībai pret Sprūdžu varētu būt aprēķins - "pataupīt" viņu, lai pirms nākamajā gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām priekšvēlēšanu cīņā izmantotu ministra "nodokļu optimizācijas" lietu, kas varētu pāriet kriminālprocesa formā. Oficiāli neviens šādu versiju, protams, neapstiprina.
Ne pats Sprūdžs, ne viņa preses sekretāre Maija Pētermane šonedēļ nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem - tostarp arī uz pieprasījumu izsniegt informāciju par visām naudas balvām, kas šogad izsniegtas ministrijas darbiniekiem. Šie jautājumi jau nosūtīti Sprūdžam oficiāla iesnieguma formā, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Pietiek jau nosūtījis aicinājumu veikt pārbaudi par ministra draudzenes saņemtās naudas balvas piešķiršanas likumību.
Tikmēr Pētermane publiski ir apgalvojusi, ka "Sprūdžs neatbalsta regulāru ministrijas darbinieku prēmēšanu vai plaši izplatīto čīkstēšanu par nepietiekamu atalgojumu valsts pārvaldē - darbiniekiem ir jābūt uz rezultātu orientētiem un par labi paveikto jāsaņem atbilstošs novērtējums. E.Sprūdžs atzīmē, ka šī ir pirmā reize, kad ar ministra rīkojumu izmaksātas prēmijas VARAM ministrijas un ministra biroja darbiniekiem". Šajā paziņojumā cita starpā ir arī atzīts - naudas balvu savai draudzenei tiešām piešķīris pats ministrs.
Reformu partija, kuras pārstāvis ir Sprūdžs, uz publiskoto informāciju nav vēlējusies reaģēt.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
