Dombrovskis kļuvis pašpārliecināts un sācis pakāpties uz savu ministru mugurām
PIETIEK10.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav nejauši, ka kolēģi Valdim Dombrovskim ne tik sen uzdāvinājuši grāmatu par personības pārmaiņām, kas skar cilvēku, ja tas ilgāku laiku atradies vadošā amatā. Lai gan Dombrovska publiskās uzstāšanās vēl aizvien ir bez degsmes un neiededz sabiedrību lieliem mērķiem, tiem, kuri regulāri apmeklē valdības sēdes, redzams, ka maniere, kādā premjers vada savas trešās valdības darbu, kopš 2009. gada marta ir mainījusies. Dombrovskis ir kļuvis pašpārliecinātāks un asāks, ir iemācījies, izmantojot savās rokās esošos administratīvos resursus, ietekmēt politisko spēku līdzsvaru, tostarp uz paša koalīcijas ministru rēķina.
Premjers pēdējo mēnešu laikā vairākkārt ir izmantojis savas kā valdības vadītāja iespējas nobremzēt ministru virzītus jautājumus, to darot gan ar publisku kritiku valdības sēžu laikā, gan slēptāk, izmantojot sava biroja un Valsts kancelejas resursus. Vairākkārtīgi atmests ticis tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Nacionālā apvienība) virzītais Mediācijas likums, bremzēta pašvaldību ministra Edmunds Sprūdža (Reformu partija) virzītā atkritumu apsaimniekošanas reforma, - premjers valdības sēdēs ir nostājies ministru virzīto lēmumu oponentu pusē.
Gan Bordāns, gan Sprūdžs, kuri no premjera pēdējā laikā "cietuši", iespējams, visvairāk, izveidojušos situāciju vērtē konstruktīvi un spriež, ka valdības pieņemto gala lēmumu kvalitāti šāds premjera pēdējā laikā diktētais vadības stils patiesībā tikai uzlabo. Cita lieta, ka vismaz daļēji šāda Dombrovska attieksme liekot uzdot arī jautājumu par, iespējams, nepatiku pret konkrēta ministra personību, viņa pārstāvēto partiju vai tās politiskajām interesēm. Bordāns min sajūtu, ka premjers, iespējams, ar aizdomām vai neuzticību dažkārt skatās uz koalīcijas partnera ministru virzītajiem lēmumiem. Sprūdžs min, ka dubulto nozīmi premjera attieksmei valdības sēdēs nevilšus piešķirot nemitīgās kuluāru spekulācijas par iespējamām pārmaiņām valdībā uz atsevišķu koalīcijas partneru rēķina.
Otrdien, kad valdība beidzot skatīja noteikumus par atkritumu apsaimniekošanas tirgus liberalizāciju pašvaldībās, premjers nostājās Sprūdža kritizētāju - Lielo pilsētu asociācijas pusē, vēl uz mēnesi atliekot šo noteikumu pieņemšanu, bet iepriekš šis dokuments bija noklīdis Ministru kabineta gaiteņos un uz valdības galda parādījās tikai pēc tam, kad Sprūdžs to bija prasījis skaidrojumu Dombrovskim koalīcijas sanāksmē.
Tieslietu ministrijas virzītais Mediācijas likums nekādas kaislības neizraisīja līdz brīdim, kad Bordāna vadītā ministrija sniedza negatīvu atzinumu Dombrovska partijas biedres Solvitas Āboltiņas dzīvesbiedra intereses sakārtojošajiem noteikumiem par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz Austrumu robežas. Tie paredz šo funkciju deleģēt Jāņa Āboltiņa vadītajai sabiedriskajai organizācijai Latvijas auto.
18. septembra valdības sēdē, kritizējot Mediācijas likumu, Dombrovskis uzkrītoši lietoja argumentāciju, kas mats matā sakrita ar Tieslietu ministrijas argumentiem pret pierobežas rindu noteikumiem. Lai gan tikai nedaudzi no Ministru kabineta sēžu zālē esošajiem bija pietiekami iedziļinājušies abos jautājumos, lai šīs nianses uztvertu, premjera retorika izskatījās pēc neslēptām norādēm, ka Nacionālās apvienības ministrs tiks "ārstēts ar paša izrakstītām zālēm". Rezultātā Mediācijas likumā pēc Dombrovska ierosmes tika mainīta norma, ka mediatoru sertifikāciju veic sabiedriska organizācija Mediatoru padome, tā vietā nosakot, ka tā ir Tieslietu ministrijas funkcija.
"Katram ir savs stils komunikācijā, lai sasniegtu vēlamos mērķus. Es šim stilam mēģinu piešauties, bet, ja ir problēmas, piesakos pie premjera izrunāties. Dažreiz premjera pozīcijā vabūt parādās aizspriedumi vai labāk lietosim vārdu - neuzticība, bet varbūt tam ir pamats. Varbūt nevajag visam naivi uzticēties, jābūt uzmanīgam, jo dažreiz ierēdņi var dabūt kaut ko cauri pat ministram nepamanot, tādēļ tāds tāda dubultkontrole no valdības vadītāja nav nekas šausmīgs," par sadarbību ar Dombrovski saka tieslietu ministrs Bordāns.
"Stīvēšanās ir par labāku rezultātu, un tas ir normāli. Ja man ir jāpacīnās, lai dabūtu cauri valdībā lēmumus, kas saistīti ar iecerētajām reformām, tā nav problēma. Katrā ziņā es neredzu potenciālu šim pāraugt nebeidzamā konfliktā. Ja visu laiku nebūtu spekulāciju par to, ka valdība tūlīt tūlīt kritīs un koalīcijā ir kašķis, tad man valdības sēdēs notiekošais vispār neradītu bažas," atzīst pašvaldību ministrs Sprūdžs.
Māris Kučinskis, kurš var spriest, kā mainījies Dombrovskis, jo ar viņu sastrādājās vēl 2009. gadā, kad toreizējā Tautas partija kādu laiku strādāja Jaunā laika jaunā premjera vadībā, saka - viņš kļuvis "daudz drošāks un pašpārliecinātāks", kas esot dabiski, jo "katrs amats jau cilvēku paaudzina". Šis tiešām vairs nav nepilnus divus mēnešus jaunais premjers Dombrovskis, kuram Solvita Āboltiņa mātišķi sakārtoja kaklasaiti 2009. gada 4. maijā pirms tradicionālās svinīgās fotografēšanās pie Saeimas. Avoti Vienotībā stāsta, ka Dombrovskis nesen dāvanā saņēmis grāmatu par personības izmaiņām, kas mēdz piemeklēt vadošos amatos ilgāku laiku esošus cilvēkus, bet to viņam pasnieguši kolēģi nevis partijā, bet birojā, kas ar valdības vadītāju sastrādājas ikdienā.
Kāds valdības ministrs, kurš Dombrovski piekrita vērtēt tikai bez oficiālām atsaucēm, Pietiek izteicās, ka no vienas puses šīs acīmredzamās pārmaiņas vērtējamas kā apliecinājums premjera izaugsmei, tomēr, viņaprāt, tās skārušas vien uzvešanās manieri, ne Dombrovski kā politisku personību. "Varētu teikt, ka tā premjeram ir izaugsme - viņam vismaz ir parādījies viedoklis, un tas ir labāk nekā pilnīgs kompromisu cilvēks. Bet pēc satura viņš vēl aizvien ir grāmatvedis, viņam nav vīzijas, viņam nav līdera harizmas," izteicās Dombrovska kolēģis valdībā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
