Dombrovsku ģimenes uzņēmuma bankrotu attālinājis uzturēšanās atļauju bizness
PIETIEK31.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Milzīgos parādos iekritušo un nekustamo īpašumu krīzes smagi skarto Ministru prezidenta Valda Dombrovska ģimenes (attēlā - premjers ar dzīvesbiedri) uzņēmumu Land Development pagājušā gada beigās no draudošā bankrota vismaz uz laiku paglābis pēdējā laikā Latvijā uzplaukušais uzturēšanās atļauju bizness, - uzņēmumam izdevies vienu no savām rindu mājām pārdot šādas atļaujas tīkotājam no Āzijas.
Ministru prezidenta Dombrovska ģimenes un viņa padomnieces Sandras Bukanes ģimenes uzņēmumam Land Development šā gada pavasarī Swedbankai, kura saskaņā ar paša Dombrovska valdības ziņu iegādājusies līdz šim premjera ģimenes firmai būtisku labvēlību izrādījušās Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītportfeli, jāatdod vairāk nekā 1,25 miljoni latu. Kā rāda uzņēmuma gada pārskats, visa 2011. gada laikā tas Hipotēku bankai no šīs iespaidīgās summas bija atdevis tikai 3184 latus.
Pietiek jau vairākkārt informējis par valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas saudzīgo un izprotošo attieksmi pret premjera un viņa padomnieces ģimeņu kopīgo neveiksmīgo nekustamā īpašuma projektu biznesu, tam ļaujot trīs gadus nemaksāt milzīgā kredīta pamatsummu.
Tomēr pat valstiskā banka ilgāku saudzēšanas periodu premjera un viņa padomnieces ģimeņu biznesam nebija varējusi noteikt, un Land Development gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, norādīts, ka līdz 2013. gada 10. martam uzņēmumam jāatdod veseli divi Hipotēku bankas izsniegtie kredīti – Ls 102 750, kas 2006. gadā izsniegti zemesgabala iegādei Ādažu novadā, un Ls 1 155 339, kas 2007. gadā izsniegti projekta Edgari tālākas attīstības finansēšanai.
Savas nākotnes izredzes uzņēmums 2011. gada pārskatā (2012. gada pārskats vēl tik drīz nebūs pieejams) oficiāli raksturoja ar vārdiem: „2012.gadā plānots turpināt pārdošanu un nomu vai īri projektā Vējziedi un turpināt darbu pie projektiem Vējlauki un Palkavnieki. 2012.gadā plānots turpināt darbu pie starpniecības un apsaimniekošanas pakalpojumiem nekustamā īpašuma sfērā.”
Aizvadītā gada beigās uzņēmumam vienu no ilgi neveiksmīgi tirgotajām rindu mājām arī patiešām izdevies pārdot, tā dodot cerību uz vismaz nelielas kredīta daļas dzēšanu. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, pagājušā gada 10. decembrī Land Development par 67 047 latiem izdevies pārdot vienu no rindu mājām – oficiāli 159,7 kvadrātmetrus plašu dzīvokli, kas izdalīts kā atsevišķs īpašums Vējziedi – 6.
Īpašumu iegādājies 1986. gada 31. oktobrī dzimušais Vidžajs Kumars Sivahs – cik zināms Pietiek, Indijas pilsonis. Turklāt Sivahs no Dombrovska sievas Ārijas Dombrovskas un viņa padomnieces vīra Induļa Bukana iegādājies arī attiecīgo zemesgabala daļu, abiem kopā saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju samaksājot 44 698 latus.
Līdz ar to kopējais Sivaha pirkuma apjoms bijis 111 745 lati, un ar to ir pieticis, lai ārvalstnieks varētu saņemt Latvijas termiņuzturēšanās atļauju.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu.
Interesanti, ka Sivaha pirkuma cena ir gandrīz precīzi atbildusi summai, ko ģimenes uzņēmumam aizdevis pats premjers: kā rāda oficiālie dokumenti, Dombrovskis no personiskajiem uzkrājumiem uzņēmumam Land Development bezprocentu kredītā aizdevis 111 597 latus, un sakarā ar uzņēmuma skumīgajiem darbības rezultātiem aizdevuma atmaksas datums tiek atlikts no gada uz gadu. Iepriekš bija noteikts, ka Dombrovskim tas jāsaņem atpakaļ pagājušā gada 25. jūnijā, bet nu kā jaunais termiņš noteikts 2015. gada 31. decembris.
Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Land Development īpašnieki līdzīgās daļās ir Dombrovska dzīvesbiedre Ārija un Bukanes dzīvesbiedrs Indulis. Lai gan premjers iepriekš vairākkārt mēģinājis norobežoties no ģimenes biznesa, juristi vienbalsīgi apliecina: tā kā starp premjeru un viņa dzīvesbiedri nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kopīgas abiem ir arī vienam no laulātajiem piederošās kapitāldaļas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
