Donalda Trampa uzvara ASV nesīs ļoti būtiskas izmaiņas ne tikai ASV, bet arī pasaulē

Un interesantākais ir ne tikai tas, ka tā rezultātā Trumps un Republikāņu partija ir ieguvuši arī vairākumu Kongresā un Senātā, bet arī tas, ka par Trumpu ir nobalsojuši tie sabiedrības slāņi, kas tradicionāli tika uzskatīti par Demokrātu elektorātu - kā strādnieki, latinos un pat sievietes, kas abortu jautājuma dēļ tika uzskatītas kā drošas Harisas atbalstītājas.

Trampa pirmās nominācijas norāda, ka viņš ir mācījies no pirmā savas prezidentūras perioda, tad valsts administratīvais aparāts un tradicionālie republikāņi, ko viņš aicināja savā komandā, īsti neļāva viņam īstenot savas ieceres. Pašlaik, līdz ar Pompeo un Heilijas atstāšanu ārpus administrācijas un sev lojālu cilvēku izvēli, skaidri redzams, ka viņš šo kļūdu vairs neatkārtos. Vēl vairāk, pašreizējās izvēles var liecināt, ka mūs sagaida ļoti interesants un vētrains posms, kur tiks grauta esošā sistēma un kardināli tiks mainītas prioritātes.

Pirmkārt, viennozīmīgi mainīsies attieksme pret atjaunojamajiem enerģētikas avotiem, un prioritāte būs tradicionālie - fosilie. Tas nozīmē, ka ASV neatbalstīs klimata neitralitāti, ilgtspēju utt., ar ko tagad tik ļoti aizrāvušies eiropieši. Un te varētu rasties viena no būtiskām problēmām ASV un Eiropas attiecībās. Naftas cenām netiks ļauts būt augstām, bet arī ne tik zemām, lai tas vairs nebūtu izdevīgi ASV naftas ieguvējiem.

Otrkārt, Kenedija, kas ir izteikts antivakcinācijas piekritējs, nominēšana veselības ministra amatam visdrīzāk nesīs pārmaiņas tradicionāli stiprajam farmācijas industrijas lobijam. Tādēļ būs interesanti vērot sadursmes šajā jomā, jo īpaši redzot farmācijas industrijas lielo ietekmi Eiropā, kur ir vēlme uzspiest obligāto vakcināciju.

Treškārt, biznesmeņa un inovatora Ilona Maska iecelšana amatā, kur viņš atbildēs par valsts pārvaldes un birokrātijas mazināšanu, izdevumu samazināšanu, iespējams, varētu būt ar vislielākajām ilgtermiņa sekām. Sentiments, ka valsts pārvalde vairs nestrādā sabiedrības labā, ir stiprs ne tikai ASV, bet arī Eiropā. Turklāt nu jau arī kļūst grūti sabiedrībai izskaidrot, kādēļ pirms gadsimtiem ar zemām tehnoloģijām bija iespējams īstenot lielus projektus laika posmā, ko mūsdienās pavadām dokumentu kārtošanā.

Vēsturiski tradicionālā birokrātija tikusi iznīcināta revolūciju laikā (patiesības pēc gan jāpiebilst, ka ne vienmēr tās vietā radot labāku un efektīvāku sistēmu). Ja Trumpam un Maskam tas izdodas bez revolūcijas, tas ne tikai apmierinās sabiedrības sentimentu, bet galvenais - palielinās ASV konkurētspēju.

Tādēļ skaidrs, ka otrā Trumpa atnākšana būs citādāka un tā lielā mērā būs vērsta uz ASV konkurētspējas palielināšanu un sabiedrības vairākuma vēlmju īstenošanu (te gan ir jāredz vai visi Trumpa kandidāti tiks apstiprināti Kongresā un vai tur nenotiks iekšēja cīņa Republikāņu partijā). Tāpat skaidrs, ka šīs tendences agri vai vēlu atnāks arī uz Eiropu un Latviju, kam būs jāsāk piedomāt par to, kā celt arī savu konkurētspēju pasaules tirgos un nekļūt par vēl vienu Svētās Romas impēriju tās norieta periodā.

Ja šiem jautājumiem būs tieša vai netieša ietekme uz Eiropu un mums ilgtermiņā, tad Trumpa drošības un aizsardzības politika sāks mūs ietekmēt jau ar pirmo dienu, kad jaunais prezidents stāsies amatā. Un te visdrīzāk arī būs lielas izmaiņas. Bet par to uzrakstīšu atsevišķi.

Novērtē šo rakstu: