Iesaki rakstu: 
Viss ir pavisam skaudri un vienkārši. Ja nespēsim nomaksāt rēķinus, tad oktobrī biedrību "Ķepu - ķepā" nāksies slēgt.
Pie mums „Ķepās” pajumti ir atraduši daudzi un dažādi zvēri: suņi un kaķi, zirgi un zaķi, kaziņas, ūdeles, murkšķi, šobrīd pat ir eksotika – vārna un lapsa. Mēs abas ar Ivetu skrienam kā vāveres ritenī, lai šo vietu padarītu patīkamu ne tikai dzīvniekiem, bet arī mūsu ciemiņiem.
Braucam pa skolām, bērnudārziem, vadām ekskursijas. Stāstām un mācām, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar dzīvniekiem, kā palīdzēt, ko noteikti nedrīkst atļauties. Tas ir sirds darbs, sirds lieta, aicinājums.
Mūžīgā cīņa ar vienaldzību, ierastie zvani: Iecavā šobrīd vēl 5 kaķenes sterilizējamas, Jelgavā 3 un zināmas vēl 4 kolonijas, kuras jāsterilizē, lai nevairotu sāpes. Divi jaunie suņi tūlīt pēc nedēļas jāvakcinē, jāčipē. Doļa un Pepija jāved sterilizēt. Tas viss prasa ievērojamus finanšu l
īdzekļus. Esam kā daudzgalvains pūķis, kur katra galva grib ēst, alkst mīlestības… Nē, mēs nemetam plinti krūmos – šajā pavasarī kopā ar citiem dzīvnieku aktīvistiem cīnījāmies Tautsaimniecības komisijas sēdēs par bargākiem sodiem, laicīgu suņu čipēšanu, vairošanās ierobežošanu…
Mēs katru dienu ceļamies, neskatoties uz laikapstākļiem un nogurumu, katru dienu ejam un darām, tikai ar to ir par maz, mēs algojam darbiniekus, mēs neatsakām palīdzību nevienam… Šobrīd kontā ir palikusi tikai projektam paredzētā nauda, kurai mēs neesam tiesīgi pieskarties – tā ir suņu pastaigu voljēriem, bet barības rēķini krājas kaudzītē. Uz šodienu par pārtiku parāds ir teju 3 tūkstoši eiro, par veterināriju gandrīz vai pusotrs tūkstotis eiro, par elektrību 700 eiro – tas ir krupis, kuru pat gribēdamas šobrīd nevaram norīt.
Atkal nākas nokārt galvu un izstiept roku – katra šāda reize ir gaužām nepatīkama un smaga. Sajūta ir briesmīga, jo tikai ar cilvēku aktīvu atbalstu ir iespējams nodrošināt dzīvniekiem nepieciešamo… Tepat aiz stūra jau ir ziema, kurai jāspēj pienācīgi sagatavoties.
Salmi un siens ir, paklāji ir, kartoni pirmajam mēnesim ir, segas un spilveni ir, gaļu tikko nopirkām (pāris nedēļām būs), taču auzu pārslas gan iet uz beigām. Tā dienu no dienas, gadu no gada. Reizēm ir bail izdegt, taču apzinos, ka nedrīkst, jo ir tik daudzas radībiņas, kuras stāv aiz mums un gaida, gaida kādu gaišu vārdu, glāstu, pilnu barības bļodiņu.
Viss ir tik smagi skaudri un vienkārši – bez līdzcilvēku atbalsta nespēj pastāvēt vieta, kur dzīvnieki var rast patvērumu, kur viņi var rast iespēju savu dzīvi sākt no jauna, proti, no nulles, visu, kas bijis nelāgs, atstājot pagātnē.
Kad adoptē daudzcietušu suni/kaķi/zirgu, man acīs saskrien asaras – aiz laimes, jo viņam ir paveicies, viņam būs sava ģimene un vieta zem saules.
Mīļie, viņu visu vārdā es lūdzu – palīdziet nosegt rēķinus, palīdziet tiem, par kuriem citi ir ņirgājušies, kurus spārdījuši kājām, simtiem kāju pāri kuriem gājuši garām kā ierastai parādībai.
Palīdzi pastāvēt vietai, kur patvērumu rod viss, kas dzīvs. Mēs apsolām nepadoties, mēs apsolām nesalūzt zem šīs nastas smaguma, bet bez Tava pleca tas nav iespējams. Pastiep pretī roku – es ticu, ka kopā mēs esam spēks, kas spēj mainīt daudzus likteņus. Spēks, kas spēj palīdzēt tiem, kuri paši nevar palūgt – tikai kopā mēs varam mainīt pasauli. Tāpēc mēs nepadodamies un ticam tam labajam, palīdzi turpināt iesākto. Palīdzi – palīdzēt tiem, kuri paši to nespēj.
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: [email protected]
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
