Iesaki rakstu: 
Viss ir pavisam skaudri un vienkārši. Ja nespēsim nomaksāt rēķinus, tad oktobrī biedrību "Ķepu - ķepā" nāksies slēgt.
Pie mums „Ķepās” pajumti ir atraduši daudzi un dažādi zvēri: suņi un kaķi, zirgi un zaķi, kaziņas, ūdeles, murkšķi, šobrīd pat ir eksotika – vārna un lapsa. Mēs abas ar Ivetu skrienam kā vāveres ritenī, lai šo vietu padarītu patīkamu ne tikai dzīvniekiem, bet arī mūsu ciemiņiem.
Braucam pa skolām, bērnudārziem, vadām ekskursijas. Stāstām un mācām, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar dzīvniekiem, kā palīdzēt, ko noteikti nedrīkst atļauties. Tas ir sirds darbs, sirds lieta, aicinājums.
Mūžīgā cīņa ar vienaldzību, ierastie zvani: Iecavā šobrīd vēl 5 kaķenes sterilizējamas, Jelgavā 3 un zināmas vēl 4 kolonijas, kuras jāsterilizē, lai nevairotu sāpes. Divi jaunie suņi tūlīt pēc nedēļas jāvakcinē, jāčipē. Doļa un Pepija jāved sterilizēt. Tas viss prasa ievērojamus finanšu l
īdzekļus. Esam kā daudzgalvains pūķis, kur katra galva grib ēst, alkst mīlestības… Nē, mēs nemetam plinti krūmos – šajā pavasarī kopā ar citiem dzīvnieku aktīvistiem cīnījāmies Tautsaimniecības komisijas sēdēs par bargākiem sodiem, laicīgu suņu čipēšanu, vairošanās ierobežošanu…
Mēs katru dienu ceļamies, neskatoties uz laikapstākļiem un nogurumu, katru dienu ejam un darām, tikai ar to ir par maz, mēs algojam darbiniekus, mēs neatsakām palīdzību nevienam… Šobrīd kontā ir palikusi tikai projektam paredzētā nauda, kurai mēs neesam tiesīgi pieskarties – tā ir suņu pastaigu voljēriem, bet barības rēķini krājas kaudzītē. Uz šodienu par pārtiku parāds ir teju 3 tūkstoši eiro, par veterināriju gandrīz vai pusotrs tūkstotis eiro, par elektrību 700 eiro – tas ir krupis, kuru pat gribēdamas šobrīd nevaram norīt.
Atkal nākas nokārt galvu un izstiept roku – katra šāda reize ir gaužām nepatīkama un smaga. Sajūta ir briesmīga, jo tikai ar cilvēku aktīvu atbalstu ir iespējams nodrošināt dzīvniekiem nepieciešamo… Tepat aiz stūra jau ir ziema, kurai jāspēj pienācīgi sagatavoties.
Salmi un siens ir, paklāji ir, kartoni pirmajam mēnesim ir, segas un spilveni ir, gaļu tikko nopirkām (pāris nedēļām būs), taču auzu pārslas gan iet uz beigām. Tā dienu no dienas, gadu no gada. Reizēm ir bail izdegt, taču apzinos, ka nedrīkst, jo ir tik daudzas radībiņas, kuras stāv aiz mums un gaida, gaida kādu gaišu vārdu, glāstu, pilnu barības bļodiņu.
Viss ir tik smagi skaudri un vienkārši – bez līdzcilvēku atbalsta nespēj pastāvēt vieta, kur dzīvnieki var rast patvērumu, kur viņi var rast iespēju savu dzīvi sākt no jauna, proti, no nulles, visu, kas bijis nelāgs, atstājot pagātnē.
Kad adoptē daudzcietušu suni/kaķi/zirgu, man acīs saskrien asaras – aiz laimes, jo viņam ir paveicies, viņam būs sava ģimene un vieta zem saules.
Mīļie, viņu visu vārdā es lūdzu – palīdziet nosegt rēķinus, palīdziet tiem, par kuriem citi ir ņirgājušies, kurus spārdījuši kājām, simtiem kāju pāri kuriem gājuši garām kā ierastai parādībai.
Palīdzi pastāvēt vietai, kur patvērumu rod viss, kas dzīvs. Mēs apsolām nepadoties, mēs apsolām nesalūzt zem šīs nastas smaguma, bet bez Tava pleca tas nav iespējams. Pastiep pretī roku – es ticu, ka kopā mēs esam spēks, kas spēj mainīt daudzus likteņus. Spēks, kas spēj palīdzēt tiem, kuri paši nevar palūgt – tikai kopā mēs varam mainīt pasauli. Tāpēc mēs nepadodamies un ticam tam labajam, palīdzi turpināt iesākto. Palīdzi – palīdzēt tiem, kuri paši to nespēj.
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: [email protected]
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
