DP lidostas noklausīšanās lietā Lazdiņam līdzi "parauj" arī Mūrnieku, Luhsi, Damlicu, Duntavu, Balodi un Rožkalnu
PIETIEK03.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušie Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāji Aldis Mūrnieks un Arnis Luhse, kā arī Andis Damlics, Raimonds Rožkalns, Agris Balodis un Arta Duntava, kuri dažādos laikos darbojušies lidostas valdēs, saucami pie kriminālatbildības par amatpersonas bezdarbību, jo piekrituši aparatūras iegādei, ko Raimonda Lazdiņa (attēlā) vadītais lidostas Drošības departaments vēlāk izmantojis nelikumīgai noklausīšanai, kā arī nav laikus atklājuši šīs nelikumīgās darbības. Ar šādu argumentāciju Drošības policija (DP) pēdējās dienās virknei bijušo lidostas amatpersonu jau piemērojusi aizdomās turamā statusu vai plāno to darīt. Līdz decembra beigām DP lietu nodos Ģenerālprokuratūrai, kurai būs jālemj, vai ir pamats pret minētajām amatpersonām uzsākt kriminālvajāšanu.
Aizdomās turamā statuss pēc Krimināllikuma 319. panta par amatpersonas bezdarbību šonedēļ jau oficiāli noteikts abiem bijušajiem lidostas valdes vadītājiem Mūrniekam un Luhsem, kā arī bijušajiem valdes locekļiem Damlicam, Balodim un Duntavai, bet Rožkalns šonedēļ uzaicināts uz DP.
Lai gan ir bijušas spekulācijas, ka DP pati ir izmantojusi Lazdiņa nelikumīgi iegūto operatīvo informāciju, tādēļ centusies lietu izbeigt vai bijušo lidostas drošības šefu pasargāt no apsūdzību izvirzīšanas, no DP pēdējo dienu aktivitātēm netieši izriet, ka tai gadu ilgušajā kriminālprocesā nācies secināt, ka nelikumīga noklausīšanās, izmantojot citiem mērķiem iegādāto telefoncentrāli, tomēr ir notikusi.
Piemēram, Duntavai amatpersonas bezdarbība tiek inkriminēta, jo viņa kā atbildīgā valdes locekle saskaņojusi attiecīgās sarunu ierakstu aparatūras iepirkumu, bet Luhsem - tas, ka viņš kā valdes priekšsēdētājs parakstījis attiecīgu iepirkuma līgumu. Balodim, kurš līdz atbrīvošanai no valdes locekļa amata piecus mēnešus bijis atbildīgs par drošības jautājumiem lidostā, inkriminēta amatpersonas bezdarbība, jo viņš neesot laikus atklājis, ka aparatūra tiek izmantota nelikumīgai sarunu noklausīšanai. Tas pats inkriminēts Rožkalnam, kurš pārņēma valdē drošības jautājumus un šo faktu atklāja tikai savas darbības sestajā mēnesī - pērnā gada decembrī.
Daži no bijušajiem valdes locekļiem, kuriem nu draud kriminālapsūdzības, ar Pietiek piekrita runāt tikai neoficiāli, apstiprinot aizdomās turamā statusa piemērošanu un apgalvojot, ka tas ir nepamatoti, citi, piemēram, Balodis un Luhse notiekošo atklāti sauc par “muļķībām" un "iebiedēšanu". "Tās ir pilnīgas muļķības! Idiotisms!" Pietiek notiekošo komentēja bijušais lidostas valdes priekšsēdētājs Luhse. Balodis uzskata, ka vēršanās pret bijušajiem valdes locekļiem, arī viņu, ir iebiedēšana, "labāk ne par vienu pārkāpumu neziņot, jo tiksi sodīts pats".
Kāds cits bijušais valdes loceklis, kuram nu draud kriminālvajāšana, Pietiek norādīja, ka kategoriski nepiekrīt DP centieniem pierādīt, ka valdes bijušas informētas un akceptējušas nelikumīgo noklausīšanos, jo amatpersonas nav zinājušas un neesot varējušas zināt, ka iepirktā aparatūra tiks izmantota nelikumīgi un pretēji norādītajam mērķim. "Ja jums iesniedz pieprasījumu, ka jāiepērk lāpsta, jūst taču ticat, ka to izmantos zemes vai sniega rakšanai," līdzību piesauca bijusī amatpersona.
Tai šķiet, ka DP jaunā izmeklēšanas taktika ir "Lazdiņa izpestīšanas taktika". Arī Balodim lieta šķietot "diezgan smieklīga" un apsūdzības izvēršana pret noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām amatpersonām izskatoties pēc DP vēlmes, lai "lietu nodotu Ģenerālprokuratūrai, kur tā nomirs dabīgā nāvē".
Dažus bijušos lidostas valdes locekļus arī izbrīnījis, ka nu jau plaši pazīstamais DP izmeklētājs Iļja Boronovskis iepazīstinājis aizdomās turamo ar personu sarakstu, kas vērsušās DP, lūdzot piemērot viņām cietušā statusu šajā noklausīšanās lietā. Tā kā vairāki no cietušajiem ir lidostas darbinieki un bijušie valdes locekļu kolēģi, ar kuriem vēl aizvien tiek uzturētas attiecības, tostarp privātas, dažiem radies iespaids, ka DP cer - privātās sarunās apsūdzību priekšā nonākušie bijušie valdes locekļi varētu cilvēciski iežēlināt par cietušajiem atzītos, panākot iesniegumu atsaukšanu, kas palīdzētu lietu izgāzt.
Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka DP sākotnēji šīs personas pratināja par iesniegumu motivāciju, cenšoties panākt to atsaukšanu, bet vēlāk atteica cietušā statusa piemērošanu un tas tika noteikts tikai pēc Ģenerālprokuratūras iejaukšanās. Bez iesniegumiem par cietušā statusa piemērošanu DP būtu bijis vieglāk izbeigt lietu pret Lazdiņu.
Papildu pazemojums vēl nesen augstistāvošajām, Satiksmes ministrijas deleģētajām lidostas amatpersonām bijusi DNS paraugu noņemšana, ko DP veikusi aizdomās turamā statusa piemērošanas brīdī. Vairākiem bijušajiem lidostas valdes locekļiem DP darbinieks ar gumijas cimdiem rokās mutē bāzis vates kociņu DNS paraugu noņemšanai. Tas veikts saskaņā ar 2010. gada vasarā pieņemto DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu. Tas paredz, ka personai, kurai kriminālprocesā piemērots aizdomās turamā statuss, automātiski tiek noņemts un datu bāzē iekļauts DNS paraugs, ko vēlāk var salīdzināt ar citos noziegumos konstatētajiem DNS paraugiem.
Šāda DP rīcība, vēršoties pret amatpersonām, kas atklāja nelikumīgo noklausīšanos un vērsās pret Lazdiņu, tiek skaidrota ar neafišētu faktu, ka apšaubāmās reputācijas drošībnieks vismaz daļu no nelikumīgi iegūtās operatīvās informācijas tālāk nodevis DP, kas šīs darbības piesegusi. Ar DP akceptu pirms vairākiem gadiem, kad lidostas valdē jau darbojās Mūrnieks un Damlics, iegādāta arī iekārta, kas paredzēta iekšējiem telefonsakariem, bet pēcāk nelikumīgi izmantota, lai noklausītos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
