Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušās ceturtdienas vakarā valdība beidzot sāka nākt klajā ar kaut kādiem puspasākumiem epidēmijas iegrožošanā, un tam par godu nākošajā dienā, kas iekrita piektdienā, 13. datumā, es jūtu uzplūdā publiski aicināju to atbalstīt. Lai nu kāda tā valdība mums ir iegadījusies, (1) tā ir mūsu pašu ievēlēta, un (2) citas šobrīd nav un nevajag. Manā saprašanā šī nu ir tā reize, kad jārīkojas nevis ierastajā “mēs pret viņiem”, vai “mēs pret tiem citiem”, bet gan “kaut kā kopā jāizkuļas”.

Tā kā sekojošie nopietnākie lēmumi – kā starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana – stājas spēkā ar šo otrdienu un būs spēkā pirmajā piegājienā līdz 14. aprīlim, tad es arī uz šo laiciņu pašizolēšos gan fiziski, gan arī valdības aplamāšanas nozīmē.

Bet līdz tam dažas piezīmes, – ne par vīrusiem un epidēmiju vēsturi, ne ar gudriem padomiem veselības aizsardzības profesionāļiem, kā tad būtu bijis pareizi rīkoties.

Mūs apdraud cilvēki, it sevišķi to stulbums

Kad jau pirms krietna laiciņa saprātīgi un ar skaitļiem draudzīgi cilvēki sauca pēc starptautiskās pārvietošanās ierobežošanas, it sevišķi kliedzošo vīrusa infekcijas aviotransportēšanas turpināšanu no Zimeļitālijas, liberālkretīni vienā balsī ķērca nu kā tad tā nu kā tad tā, tā tak neviens nedara, nevar tak slēgt starptautisko satiksmi! 

Izrādās, ka ne tikai var, bet vajag, un to arī izdara ar krietnu vairāku nedēļu novēlošanos. Šai sebošanai būs cena, konkrēts skaits cilvēku dzīvību. Cena, izteikta nevajadzīgās un novēršamās nāvēs, visticamāk, pavecu cilvēku nāvēs. Desmiti, simti, – tad jau skaitļi rādīs.

Vai vīruss apstiprina lidojumu grafikus? Vai vīruss tirgo biļetes un pieslāna pasažieriem pilnus salonus?

Sevišķi muļķīgi izcēlās frāzes tipa “vīrusiem nav robežu, tiem vīzu nepaprasīsi” utml., un tik tiešām jābrīnās, kā cilvēki, kas kaut nedaudz māk lasīt, var šādi pieteikties stulbuma čempionāta pavasara sesijā. Jo vīruss nav ne mežacūka, ne krokodils, kas var pārvietoties starp robežvalstīm bez atļaujas. Vīrusam vajadzīgs nēsātājs, šai gadījumā cilvēks, un tam var gan vīzu paprasīt, gan kaut ko ļaut vai neļaut.

Bet ko var gribēt no paštaisnas aurojošas publikas, ja mums ir tik izcili līderi. Par to arī šeit dažas replikas, vēl pēdējo reizi līdz Lieldienām.

Kad valdība sacenšas ar tviterstulbeņiem

Pašreizējā visatptverošā pandēmijas info lavīna mēdijos ir pilnīgi noslāpējusi visas iepriekšējās publiskās aktualitātes, vienu no kurām kā tipisku sabiedrības apdraudējumu šeit atsaukšu atkārtotai apskatei. Runa ir par skandalēšanos ap drošībnieku iecerēto daudzmiljonu tēriņu savai jaunajai ūbermājai.

Ņemšanās toreiz bija ap jautājumu, vai drīkst būvēt kaut ko konkrētā teritorijā, kurā sabiedrība vēlas iekārtot parku, un par sabiedrisko aktivitāti šai jautājumā, un tad ap augstāko personu paziņojumiem, ka drošībnieku ieceres apšaubīšana esot valsts drošības apdraudējums, un tā esmot baigā speckampaņa, un lai piesargoties visi kampaņotāji, jo “orgāni” visu vēro un pieraksta mazos blociņos.

Šī replika nav ne par vīrusiem, ne par to, kur būvēt mājas un kur iekārtot parkus, tā šoreiz nav mana tēma. Es šoreiz par nopietnāko no draudiem mums visiem, un tas ir stulbums.

Tagad kļūst daudz skaidrāks, kādēļ specdienesti pie mums Latvijā atšķirībā no Igaunijas ir izķēruši apmēram pusotra nīkulīga kaimiņzemes spiega, kuriem pat neērti piespriest cietumsodus.

Jo specdienests, kam jāgādā par sabiedrības drošību un tātad jābūt smalki specializētam sabiedrisko procesu jomā, bija iecerējis slepeni notrallināt vairākus miljonus uz nez kādu specprojektēšanu, slepeni nocirst lēveni vecu koku un slepeni uzbūvēt milzu ēku, un pēc tam liekulīgi brīnīties: re, kur mūsu jaunā mājiņa, neviens tak neko nav pamanījis!

Nebūsim naivi, mūs apdraud ļaunvēlīgi ārēji spēki, bet par tiem mēs vairāk zinām nostāstus un leģendas, bet, par ko varam būt pilnīgi droši, it tas, ka šobrīd lielākais apdraudējums, Šlesera vārdiem sakot, nāk no iekšām, no konkrētu dienestu vadības un virsvadības stulbuma. Noslepenosim, un lieta darīta. Stulbeņi neticamā pakāpē.

… bet tas vēl nav viss

Pandēmija noslāpēja vecos skandālus, – nu, kuru vairs interesē kašķis par nieka dažiem miljoniem liftu apkopes sakarā, par piemēru, – bet tai pat laikā ar jaunu spožumu izzīmēja valsts vadības īsredzību un mazspēju.

Šeit tikai divi mazi piemēriņi, un nebūs ne vārda par premjeru un veselības ministri. Šie tomēr ir cik necik izkustējušies, un dabūs vēl daudz ko par sevi dzirdēt turpmāk nākotnē.

Šoreiz par kompetentu un atbildīgu valsts varas un specializētu institūciju vadītāju redzējumu uz ekonomisko situāciju.

Lai arī esmu stipri zemās domās par mūsu finanšu ministru Reira kgu, viņa uznāciens vēl tikai pirms pāris nedēļām, kad jau puspasaules svila jaunā vīrusa izraisītajā ugunsgrēkā, tomēr izbrīnīja. 27. februāra citātiņš vien ir ko vērts: 

„Šī prognoze veidota vēl pirms “Covid-19” uzliesmojuma. “Neviens nedomāja, ka koronavīruss nonāks Eiropā un kā tas skars tālāk ekonomiku,” skaidroja ministrs.”

Neviens nedomāja februāra pēdējās dienās, itin neviens. Ziņās virsraksts aizgāja vēl divdomīgāks, kā šis “Ministrija pagaidām neprognozē koronavīrusa ietekmi uz Latvijas ekonomiku”, no kā var rasties iespaids, ka ministrija neparedz nekādu iespaidu.

Teikšu atklāti, brīdī, kad ekonomikas kritums ir ne tikai skaidri paredzams, bet jau ir sācies, šādi paziņojumi ir atbildīga vadītāja necienīgi. Bet šeit Reira kgam pārmest laikam vairs ir nevietā, jo grūti būs atrast kādu, kurš viņu turētu par puslīdz gudru, par atbildīgu un vadīt spējīgu sen vairs nerunājot.

Man personiski tiešām negaidīts bija Innas Šteinbukas, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas, TV uznāciens otrdien, 10. marta rītā. Tas ir tai laikā, kad starptautiskās finanšu sistēmas spazmas jau bija skaidri redzamas, bet pasaules ekonomikas neredzēta mēroga traucējumi neizbēgami.

Un ko šai sakarā saka tās institūcijas priekšniece, kuras vienīgais darbs ir uzraudzīt, lai iepriekšminētais domas gigants un drosmīgas vadības iemiesojums mūsu finmins Reira kgs nebūtu pārāk optimistisks budžeta prognozēs? Viņa atturīgi prognozē mūsu ekonomikas pieaugumulai arī mazāku pret iepriekšējo rozīgo prognozi, bet pieaugumu:

„Tostarp viņa minēja, ka apdraudētā patēriņa dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze kļūs piesardzīgāka. “Mēs jau februārī prognozējām, ka izaugsme nebūs strauja. (…) Pieaugums tika prognozēts 2,2%, taču tagad es teiktu, ka labākajā gadījumā izaugsme būs pie 1,5%,” sacīja Šteinbuka.” Prātiņ, nāc mājās.

Pat, ja mums nebūtu neviena, atkārtoju, neviena inficētā, situācija Apvienotajā Karalistē un Vācijā jau būtu pietiekošs iemesls mūsu ekonomikas izaugsmei apstāties. Bet fiskālās disciplīnas uzraugi raugās nākotnē, kurā sev iezīmējuši izaugsmi.

Mēs neesam unikāli

Un pavisam mazs atgādinājums: ierastā paļaušanās uz to, ka mūsu tāpiņus un stulbeņus pielabos mātišķā Eirosavienība, šoreiz ir nevietā. Organizācija, kas stingri paģēr pārdodamo gurķu līkumainības pakāpi, kā arī detalizēti reglamentē, no kura vecuma bērni drīkst paši piepūst gaisa balonus, epidēmijas sakarā uzrāda fantastisku memļacību. Tā, ziniet, (atšķirībā no gurķiem un gaisa baloniņiem) ir katras valsts pašas kompetence.

Mostamies! Vīrusa pandēmijas izraisītā atmosfēra ir biedējoša, mums visiem priekšā stāv īsti nepatīkams un, iespējams, grūts laiciņš. Ar šo ir jātiek galā, pirms atgriežamies normālā, cieņpilnā, eiropeiskā sadzīvē. Par spīti draudiem, lielākoties stulbeņu radītiem.

Un tieši tādēļ, ne pēkšņi mainījušos politisku simpātiju vai ģeopolitiskas orientācijas maiņas dēļ, esmu nolēmis līdz 14. aprīlim negānīt mūsu valdību bez vajadzības. Bet kurš solīja, ka būs viegli.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

60
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...