Draudu analīze un risinājumi. Militāri politisks apskats. 2.daļa
Ex-seržants (lit.pseidonīms)20.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savā iepriekšējā rakstā, kas tika publicēts šajā portālā, mēģināju veikt apdraudējuma analīzi, vairāk pievēršoties jautājuma militārajam aspektam. Taču jāņem vērā, ka drošības jēdziens ir daudz plašāks un ietver virkni citu jautājumu. Viens no tiem ir sakārtota likumdošana un katra indivīda apziņa par soda neizbēgamību, ja likums tiek pārkāpts.
LR pastāv atbildība par nacionāla naida kurināšanu. Neskatoties uz to, pilns tīmeklis ir ar tādiem komentāriem kā „latviešu valoda ir suņu valoda” vai „visi krievi ir cūkas un okupanti”. Kur te vaina, likumdošanā vai likumsargu nespējībā?
Pieļauju, ka krīzes apstākļos likumiem ir jābūt bargākiem. Piemēram, esi piedalījies nesankcionētā piketā vai gājienā - piespiedu darbs 3 mēnešu garumā, neesi pakļāvies likumīgām policista vai zemessarga prasībām - reāls cietumsods, esi izrādījis pretestību likumsargiem - vismaz 5 gadi pārdomām uz nārām.
Savukārt, ja kādam labpatīk kāda pašvaldības sankcionētā pasākumā vicināt svešas valsts karogu un aurot „Rossija, Rossija”, tad, lūdzu, ja jau tas palīdz sasniegt orgasmu un lai viss izskatītos loģiski, arī KF pilsonību var palūgt. Toties, līdzko kāds iedomāsies kājas noslaucīt savas mītnes valsts karogā, tad lai saņem pēc pilnas programmas, jo, ja nesaņems, tad nākošajā piegājienā noraus šo karogu no kādas valsts vai pašvaldības iestādes un uzstūķēs vietā citu. Ukraina tam labs piemērs.
Atklāti militāri draudi vismaz LV apstākļos neradīsies, ja tam nebūs priekšnosacījumi gan ārēji, gan iekšēji. Ka vienu no iekšējiem nosacījumiem šeit var minēt iedzīvotāju neuzticību valsts varai. Nav noslēpums, ka Kremlim tā ir medus maize un tas tiek papildināts ar propagandas karu, kas rod dzirdīgas ausis ne tikai krievvalodīgo vidū.
Vai Latvijā ir krīzes situācija, kas ļautu to klasificēt kā reālu apdraudējumu valsts drošībai? Ja tagad nav, tad nākotnē noteikti būs, ja nekas nemainīsies uz labo pusi. Attiecīgi šādai situācijai ir jāgatavojas laicīgi. Vai iekšlietu struktūras būs spējīgas uzturēt kartību, ja grautiņi līdzīgi 13.janvārī notikušajam izcelsies vairākās vietās vienlaicīgi vai tiks nobloķēts nevis viens bet pieci tilti? Visticamāk, ka ne. Tātad policejiskās funkcijas krīzes situācija būtu jāpiešķir arī Zemessardzei. Turklāt nevis kuram katram, bet attiecīgi apmācītam zemessargam, jo laiki, kad kādu reketieri varēja padarīt runīgāku, izšaujot tam pie auss no PM, jau ir pagājuši un, ja likumsargs ir pats pārkāpis likumu, tad par to lai arī atbild.
Iepriekšējā rakstā mēģināju parādīt, kā iekšējā krīze var radīt priekšnoteikumus ārējai agresijai, tāpēc neatkārtošos, bet sniegšu savu redzējumu NBS uzdevumiem šajā situācija. Tas, ka pēc agresijas fakta konstatācijas paies zināms laiks, līdz NATO ātrās reaģēšanas spēki ieradīsies konflikta zonā, turklāt ne vien ieradīsies, bet spēs izvērsties, lai sāktu operācijas, laikam atzīst paši NATO plānotāji. Kaut kur ir dzirdēts, ka tam būtu nepieciešamas apmēram piecas dienas. Varbūt arī, bet ar nosacījumu, ka NATO dalībvalstu starpā valdīs vienprātība un lēmuma pieņemšana neprasīs daudz laika. Šeit būtu jāņem vērā, ka agresija var izpausties nevis ar desantiem un bruņutehnikas kolonnām, bet maskētā veidā, izmantojot ar viegliem strēlnieku ieročiem bruņotas kaujinieku vienības, kas veiks teroristiskus aktus, radot priekšnosacījumus „miera uzturēšanas spēku” ievešanai.
Un tomēr, lai pārāk neizplūstu, paliksim pie varianta, kur viss ir skaidrs - lūk, pretinieks, kas jāaiztur, līdz ierodas alianses BS, turklāt ne vien jāaiztur, bet jānodrošina sabiedroto desantēšanās iespējas, un to savukārt var veikt, nodrošinot jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli. Jautājums, kas to nodrošinās? Varbūt tuvumā dežūrēs jau laicīgi tur izvietots aviācijas bāzes kuģis ar eskortu, bet krievi savos visapkārt esošajos lidlaukos pīpēs un vēros, kā NATO transportkuģi kraujas ārā, savukārt iskanderiem būs sarūsējis pacelšanas mehānisms un tāpēc klusēs? Vispār pasākums man liekas šaubīgs. Bet varbūt tas aizsardzības plāns ir domāts acu aizmālēšanai?
Katrā ziņā ar to scenāriju, kas bija aprakstīts iepriekšējā rakstā, kontrole par valsts teritoriju ar ostu, lidostu un citu stratēģiski svarīgu objektu ieņemšanu tiks veikta maksimums 3 dienu laikā, un tas - ar reti veiksmīgu NBS traucējošu darbību. Un nav šeit nozīmes, cik aizsardzībai tika tērēts - viens, divi vai trīs procenti no budžeta, jo pretinieks jebkurā gadījumā spēs nodrošināt nospiedošu dzīvā spēka un tehnikas pārākumu.
Un tā - aizmirstiet par kaut kādu tur pozīciju noturēšanu vai taktiskām operācijām mobilo strēlnieku bataljona sastāvā. Šādas vienības tiks iznīcinātas pirmās stundas laikā, ja pirms tam nepaspēs izklīst. Aizsardzības princips - pretinieka aizkavēšana operējot nelielu vienību sastāvā (līdz vadam). Ko nozīmē aizkavēšana? Tā ir izlūkošana, šķēršļu joslas un mīnēšana, uzbrukumi no slēpņa un atkāpšanās, turklāt vienības operē pēc teritoriāla principa, uzturot sakarus savā starpā.
No šejienes arī nepieciešamais bruņojums un tehniskais aprīkojums - efektīvi pārnēsājami prettanku ieroči un pārnēsājami zenītraķešu kompleksi, apvidus auto un kvadracikli. Jautājums par desantzonu (ostas, lidlauki) noturēšanu. Bezcerīgi. Tātad atliek maksimāli sabojāt (nogremdējot peldlīdzekļus, bojājot infrastruktūru un skrejceļus). Nākošais jautājums - ielu cīņas. Ja pozīcijas ir iepriekš sagatavotas, kas ļautu patstāvīgi pārvietoties (pārejas starp ēkām, snaiperu pozīcijas, maskētas ložmetēju ligzdas), tad varētu būt efektīvs veids. Katrā ziņā jārēķinās ar to, ka NBS vadība situāciju, visticamākais, nekontrolēs un katrai teritoriālai vienībai ir jābūt spējīgai darboties patstāvīgi pēc iepriekš sagatavota plāna.
Nu tā, okupācija ir pabeigta, bet no NATO ne miņas. Ko tālāk? Bet tālāk atkal pēc iepriekš sagatavota plāna un atkal pēc teritoriāla principa - bruņojums un ekipējums iepriekš sagatavotos atbalstpunktos (konspiratīvie dzīvokļi, lauku mājas, meža bunkuri). Turklāt partizānu karš nevis klasiskā izpratnē, bet apmēram tā - pa dienu varai lojāls klerks vai laukstrādnieks, bet, kad pienāk pavēle, tad kaujas grupa sapulcējas noteiktā laikā un vietā, kur sagatavots bruņojums un ekipējums konkrētam uzdevumam, piemēram, sprieduma izpilde kolaboracionistam vai kāda diversija. Pēc uzdevuma izpildes atkal atpakaļ pie ikdienas pienākumiem..
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
