Iesaki rakstu: 
Finanšu krīzes vissmagāk skar mūsu neaizsargātāko daļu. Draugi, mums „Ķepās” – dzīvnieku aizsardzības biedrībā „Ķepu-ķepā” - pārtika dzīvniekiem pietiek vēl 8 dienām... Kontā ir Sahāras tuksnesis un man vairs nav spēka kliegt.
Pēdējos mēnešus mēs dzīvojam zem iztikas minimuma, uzkrājas veterinārie rēķini, nodokļi par algām darbiniekiem, barības rēķini, elektrības rēķini, u.c. Mēs esam savilkuši jostas un jau pēdējo pusgadu atkal braucam pēc pārtikas, kas paredzēta utilizēšanai. Tas, lai savilktu galus. Bet šobrīd es vienalga vairs neredzu izeju.
Visi mūsu dzīvnieki gaida un tic, ka katru dienu mēs spēsim viņus pabarot, izstaidzināt, aprūpēt. Bet šobrīd ir KRĪZE. Krīze, jo kaimiņos ir karš, krīze, jo cenas aug visam. Krīze, jo cilvēks tā ir iekārtos, ka sākotnēji domā par sevi, savas ģimenes drošību un labklājību. Tas viss ir saprotams, bet... Arī stresa apstākļos, arī situācijās, kad nezinām, ko nesīs rītdiena, mēs nedrīkstam zaudēt cilvēcību.
Mēs, „Ķepas”, esam izdarījuši visu iespējamo un neiespējamo, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākus dzīves apstākļus mūsu aprūpē esošajiem dzīvniekiem. Bet diemžēl mēs šo vezumu nevaram pavilkt vieni, tā ir visas sabiedrības atbildība. Šobrīd mēs atrodamies tādā pašā situācijā kā 10 gadus atpakaļ - katru dienu nāk klāt jauni dzīvnieki, katru dienu viņiem ir nepieciešama palīdzība. Un tas viss cilvēku bezatbildības dēļ.
Man birst asaras, jo es apzinos - ja mums neizdosies nosegt parādus un pasūtīt pārtiku, tad visiem mūsu izglābtajiem un lolotajiem dzīvniekiem draud eitanāzija. Jo nebūs, par ko viņus pabarot. Mēs nebaidāmies smaga darba, mēs katru dienu strādājam no saules lēkta līdz rietam, lai ieekonomētu līdzekļus. Esmu pat iemācījusies braukt ar traktoru un pļaut sienu, lai mūsu aprūpē esošajiem zālēdājiem nodrošinātu pārtiku ziemai.
Draugi, ir slikti, ir ļoti slikti. Un papildus visam - no 1. jūlija mainās MK 407. noteikumi, kas paredz, ka visas ēkas ir jāienes zemesgrāmatā. Šo procesu mēs esam uzsākuši, un kopējās izmaksas ir 16 tūkstoši, no kuriem piecus esam samaksājuši... Mēs grimstam, un es vairs nezinu, kam lūgt palīdzību, jo visu domas un ziņas ir vērstas tikai uz mūsu kaimiņiem, kuri karo. Bet, draugi, arī mums šeit draud nāve. Nāve, jo nebūs iespējas palīdzēt, nāve, jo nebūs iespējas pabarot, nāve, ja nespēsim izpildīt Zemkopības Ministrijas prasības...
Mēs neesam miljonāri, mēs visus savus līdzekļus un darbu ieguldām, lai palīdzētu dzīvniekiem. Bet mēs ar mammu to nevaram izdarīt vienas.
Facebook esam publicējuši foto ar daļu no tiem, kuriem būs lemts mirt, ja mēs nespēsim nosegt rēķinus. Skarbā realitāte - lai viņiem būtu veterinārā aprūpe, pārtika un kopēji, ir nepieciešamas finanses. Mēs, divas sievietes, fiziski nespējam nodrošināt visu nepieciešamo.
Šo 11 gadu laikā, kopš palīdzam dzīvniekiem, mēs esam izglābuši teju 10 tūkstošus, uzbūvējuši vienu no komfortablākajām patversmēm Latvijā, izdarījuši teju neiespējamo, arī pēc ļaunprātīgas dedzināšanas atjaunojuši kaķu māju. Bet šobrīd, kad kaimiņos karo un visas mūsu emocijas ir novirzītas uz šo asiņaino ārprātu, mēs aizmirstam par tiem, kuri ir tepat blakus, kuriem ik dienas ir nepieciešams uzturs.
Draugi, man 6. jūlijā aprit 32 gadi, no kuriem 11 es esmu veltījusi, lai izveidotu vienu no labākajām no kill organizācijām. FB lapā mums ir 15 tūkstoši sekotāju. Ja katrs no jums ziedotu 2 eiro (tik maksā kafijas krūze benzīntankā), mēs spētu turpināt iesākto darbu, apkopjot tos, kuriem nav neviena cita. Arī spētu izpildīt Zemkopības ministrijas prasības...
Ja vien jūs visi spētu atvērt savas sirdis tiem vairākiem simtiem acu pāru, kas šobrīd saldi guļ un gaida, kad pienāks rīts, kad atkal būs brokastis, zāles un pastaigas. Kad kādreiz atnāks pakaļ cilvēks, kurš sauks viņu par savu...
Mīļie, man bezspēcībā ir nolaidušās rokas. Bet tomēr tik ļoti gribas ticēt, ka kopīgiem spēkiem mēs spējam paveikt brīnumu. Sliktākajā scenārijā diemžēl „Ķepas” tiks slēgtas, jo man vairs nav avārijas situācijas rezervju. Tās visas tika izlietotas, lai uzceltu kvalitatīvu ēku kaķiem, lai izdzīvotu Covid ēru...
No sirds lūdzu - palīdziet. Ja pasaule spēj sadoties rokās, tad notiek brīnums. Paldies, es zemu noliecu galvu jūsu priekšā.
Ziedojumiem bankā:
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: [email protected]
Jelgavas novads, Salgales pagasta Rēvici
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
