Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas publiskos ceļus un tiltus iespējams iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, tie ir valsts autoceļi, par kuru būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu ir atbildīga VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Otrkārt, tās ir pašvaldības ielas un ceļi, par kuru būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu savukārt atbild konkrētās pašvaldības, kuru teritorijās ielas un ceļi atrodas. Atbilstoši normatīvajam regulējumam pašvaldības organizē darbus ielu un ceļu remontēšanai un uzturēšanai.

Par valsts autoceļiem atbilstoši normatīvo aktu regulējumam atbildība teorētiski ir nodota “Latvijas Valsts ceļiem”. Taču – ar nosacījumu, jo likumdevējs “Latvijas Valsts ceļiem” ar valsts autoceļu tīkla vadības un darbu organizēšanu saistītu konkrētu jautājumu risināšanai noteicis obligātu sadarbības partneri. Tā ir VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, kam jau vairāk nekā desmit gadu ir ekskluzīvs monopola stāvoklis valsts autoceļu tīkla uzturēšanā. Deleģēšanas līgums pašlaik ir pagarināts līdz 2022.gada aprīļa beigām. 

Līdz ar to jau vairāk nekā desmit gadus valsts autoceļus uztur tikai VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, kas saņem valsts dotāciju. Dotācijas apmērs pēdējo piecu gadu laikā (2016. - 2020. gads) vidēji veidoja 61 miljonu eiro gadā. Kopš 2015.gada “Latvijas Autoceļu uzturētājs” šādā veidā ir saņēmis  304 miljonus eiro.

2019. gadā Latvijas valdība deklarācijā tika iekļauts jau ilgstoši apspriestais jautājums par slēgtā valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu līdzīgi tam, kā to jau labu laiku atpakaļ izdarīja mūsu ziemeļu kaimiņi Igauņi. Valdības lēmums ir ļoti pragmatisks, tā galvenais mērķis ir veicināt konkurenci, kas uzlabos saņemtā pakalpojuma cenu un kvalitāti.

Tik tālu viss ir loģiski un saprotami, bet šeit sākas interesantākais. Neskatoties uz to, ka par šī tirgus atvēršanu tika diskutēts ilgstoši un lēmums pieņemts 2019. gada janvārī, “Latvijas Autoceļu uzturētājs” 2019. gadā un turpmākajos gados līdz pat šim brīdim būtiskus resursus no valsts deleģējuma līguma ietvaros saņemtā valsts finansējuma iegulda sava uzņēmuma attīstībā. 2018. gadā tie bija 7,7 miljoni EUR, 2019. gadā - 12,8 miljoni EUR, bet 2020. gadā 6,1 miljons EUR. Uzņēmums iegādājās kravas pašizgāzējus, motorgreiderus, riteņtraktorus, piekabināmos greiderus un citu tehniku. Laikā kopš lēmuma pieņemšanas par autoceļu tirgus atvēršanas tehnikas iegādei ir novirzīti 18,9 miljoni EUR.

Vai tā ar valsts naudu rīkojas gādīgs un kārtīgs saimnieks? Pastāv taču iespēja, ka pēc tirgus atvēršanas “Latvijas Autoceļu uzturētājs” zaudēs daļu no uzturēšanas tirgus, un ko tad uzņēmums darīs ar visu iegādāto tehniku un aprīkojumu?

Vietā ir arī jautājumi par godīgu konkurenci tirgus atvēršanas brīdī. “Latvijas Autoceļu uzturētājam” rodas būtiskas konkurences priekšrocības, jo tas tehnisko aprīkojumu un iekārtas varēja iegādāties par saņemto valsts dotāciju, kamēr citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem tas bija jāveic par saviem resursiem.

Patiešām interesanti, ar kādu cenu “Latvijas Autoceļu uzturētājs” pēc tirgus atvēršanas piedāvās iepirkumā? Vai cena būs tāda pati, kāda tā daudzus gadus bija monopola situācijā, vai tomēr zemāka? Ja pēkšņi tos pašus pakalpojumus uzņēmums sāks piedāvāt būtiski lētāk, vai tādā gadījumā tur nebūs darbs Valsts kontrolei?  Tikai naivais spēj noticēt, ka uzņēmums vienā rāvienā spēj optimizēt savu darbību.

“Latvijas Autoceļu uzturētājam” naudas nav trūcis, un uzņēmums to tērēja. 2016.gadā tika publiskoti fakti par šķembu iegādi vienā karjerā, no kurienes tās tika vadātas pa visu valsti. Savukārt vēl pagājušajā gadā mediji rakstīja par izšķērdīgiem sāls iepirkumiem.

Taču situācija mainās, un nāksies konkurēt. Paliek tikai jautājums, vai uzņēmums tagad savus pakalpojumus piedāvās krietni lētāk, tā atzīstot, ka iepriekš cena bija nepamatoti augsta un valsts ir pamatīgi pārmaksājusi?  

Novērtē šo rakstu:

64
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...