Drīz redzēsim, vai “Latvijas Autoceļu uzturētājs” monopola situācijā valstij sniedzis pakalpojumus “pa dārgo”
Pietiek lasītājs09.03.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
zinātājs
13.03.2021. 20:24»
njaa
LAU ir tieši tāds pats uzņēmums kā visi citi, tikai īpašnieks ir valsts. "Dotācija" ir naudas summa, kas katru gadu tiek piešķirta valsts ceļu uzturēšanai un visa tiek izlietota uzturēšanas darbos. Cik valsts iedod naudu "dotāciju" uz gadu, tika arī tiek ieguldīts ceļos. Katrs paveiktais darbs kaut ...
Ja visu iegulda ceļos, tad par kādu naudu pērk tehniku?
777
11.03.2021. 07:39»
Tur nav ko redzēt
Visi tak skaidri zin, ka viss kas saistīts ar ceļu būvi ir milzīga shēma no kurienes barojas kliķes politiķi un pareizie darboņi. Man ir LIELS KAUNS kad uz manu viesu māju atbrauc vācu tūristi vai zviedru vai norvēģu tūristi un prasa kāpēc jums TĀDI briesmīgi ceļi un vai tiešām kopš PSRS sabrukuma neviens...
Tiesnese Krievina??
Vienotibas Kuzis kotlesu edajs un 50gadu svinetajs par korumpeta V.Montika kukul naudu.
1.Karjeru iepirkumi/ar ko Saistiti.
2.Ar kvalitati un Garantijam kas Soditi????
Janis pret Korupciju Oik/Kuzim $$$vienotibas zaglem
11.03.2021. 07:32»
SM
Kāpēc netiek norādīts raksta autors? Vai tas ir LCB pasūtīts raksts? Kuru grupējumu pārstāv Linkaits? Kāpēc JKP sagrauj visu, kas normāli darbojas? Tās ir boļševiku metodes!? LAU īpašnieks 100% ir valsts SM personā, kas notiks tālāk ar šo SM- valsts uzņēmumu? LAU dividendes vienmēr tika ieskaitītas ...
Kads ir Saskaries ar Karjeram.
Skeles bizness. Slesers blakus.
Tadel ir pakartoti likumi un vada Gaisu vai savejo karjeru Lobijs.
Ka skele runa???Lielako kretinu/jurmala??Tele.Geita???Tiesa??Prokuratura
SM
10.03.2021. 23:40Kāpēc netiek norādīts raksta autors? Vai tas ir LCB pasūtīts raksts? Kuru grupējumu pārstāv Linkaits? Kāpēc JKP sagrauj visu, kas normāli darbojas? Tās ir boļševiku metodes!? LAU īpašnieks 100% ir valsts SM personā, kas notiks tālāk ar šo SM- valsts uzņēmumu? LAU dividendes vienmēr tika ieskaitītas valsts budžetā, pēc tam līdz 90% tie līdzekļi tika ieguldīti atpakaļ valsts un pašvaldību autoceļos!
Tā kā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
tur viss ir kārtībā :)))
10.03.2021. 12:22Tur kā klasisko Švoņģeru pēcteči viņi visu māk kārtīgi sashēmot un sašeptēt. Via Baltica kur ārzemnieku uzraugi kā vagari stāvēja klāt un neļāva zagt tur ceļš jau gadus 12-14 stāv bez problēmām, bet tur kur pastalniekus vairs vagari neuzrauga tur tak bez zagšanas nekādi nevar un jaunuzceltais ceļš kurā iegrūž miljonus sabrūk uzreiz tik akmeņi kā skrotis lido pa gaisu un bedrēs auto atsperes paliek saulauztās. Es nesaprotu - mums tak ir Knabi un DP un Ek policijas un velnsviņu zin kādi tik dienesti nav, bet KUR IR REZULTĀTS ? KUR ir cietumos sasēdinātie krāpnieki un zagļi ? Varbūt tik daudz specdienesti nav vajadzīgi ja viņi var tik ceļu policistu par 5čuku noķert
Aga
10.03.2021. 11:30Mums jau miskastes tirgu atvēra, tikai tarifi aug katru gadu, tāpat atvēra elektroenerģijas tirgu, arī cenas kosmosā. Ka tik tāpat nenotiek ar to ceļu uzturēšanu!
njaa
10.03.2021. 11:26»
patriots
Redzi viltus ceļiniek, ka to valsts naudu arī sauc par dotāciju. Un Arī es, ja par valsts naudu varētui sapirkt tehniku, pēc tam konkurētu ar lētāku cenu uz nebēdu
LAU ir tieši tāds pats uzņēmums kā visi citi, tikai īpašnieks ir valsts. "Dotācija" ir naudas summa, kas katru gadu tiek piešķirta valsts ceļu uzturēšanai un visa tiek izlietota uzturēšanas darbos. Cik valsts iedod naudu "dotāciju" uz gadu, tika arī tiek ieguldīts ceļos. Katrs paveiktais darbs kaut ko maksā un tanī maksā, tieši tā pat kā jebkuram uzņēmumam, kurš sniedz pakalpojumus, ir ievērtēta peļņa, algas, autoaprka un ēku uzturēšana. Redz no šīs daļas arī tiek pirktas un uzturētas tehnikas. Tā kā nav korekti teikt, ka valsts piešķir naudu par ko LAU iegādājas tehniku vai ko citu.
gribētu redzēt
10.03.2021. 06:44»
patriots
Redzi viltus ceļiniek, ka to valsts naudu arī sauc par dotāciju. Un Arī es, ja par valsts naudu varētui sapirkt tehniku, pēc tam konkurētu ar lētāku cenu uz nebēdu
Kā tu uzvarējis konkursā nepirksi ne tehniku ne materiālus par valsts naudu.
lietotājs
10.03.2021. 05:02Interesanti kā ir konservatīvajās valstīs Polijā un Lietuvā.
Visu uz privatizāciju?
Valsts stratēģiskos uzņēmumus var sakārtot, nevis izdāļāt.
patriots
09.03.2021. 22:43»
Ceļinieks
Autors ir absolūts analfabèts ceļu uzturēšanas jautājumā, LAU nekad savà darbības laika nav saņēmis dotācijas, nekad! Saņemta ir samaksa par paveikto darbu un tikai. Un apšaubīt kompānijas vēlmi atjaunot savu tehnikas parku, var tikai idiots. Kompānija tak, tā pat kā iespējamie konkurenti, gatavojas...
Redzi viltus ceļiniek, ka to valsts naudu arī sauc par dotāciju. Un Arī es, ja par valsts naudu varētui sapirkt tehniku, pēc tam konkurētu ar lētāku cenu uz nebēdu.
cits pietiek lasītājs
09.03.2021. 21:08Gan jau sašiverēs.Nav nekādi bebīši.Šis autors gan tāds kā nemākulīgs un bailīgs.
Ceļinieks
09.03.2021. 20:39Autors ir absolūts analfabèts ceļu uzturēšanas jautājumā, LAU nekad savà darbības laika nav saņēmis dotācijas, nekad! Saņemta ir samaksa par paveikto darbu un tikai. Un apšaubīt kompānijas vēlmi atjaunot savu tehnikas parku, var tikai idiots. Kompānija tak, tā pat kā iespējamie konkurenti, gatavojas uzturēšanas tirgus atvēršanai!
Interesanti, kurš pēc šī tirgus atvēršanas atbildēs par iegūto rezultātu, ja tagad ceļu uzturēšanas līmenis Latvijā daudz maz bija vienāds visur(es te nerunāju par ceļu tehnisko stāvokli), tad ar garantiju, tāds nebūs pēc daudzo gribētāju iesaistīšanās ceļu uzturēšanā...
raksta autoram
09.03.2021. 17:56jautājums, ja LAU līdzekļus būtu novirzījis nevis tehnikas iepirkumiem, bet savu darbinieku prēmēšanai būtu labāk? Raksta autor, kur tu būtu tos līdzekļus izlietojis? Walterīšos?
MC2252
09.03.2021. 17:32Laikā kopš lēmuma pieņemšanas par autoceļu tirgus atvēršanas tehnikas iegādei ir novirzīti 18,9 miljoni EUR.
Kad sāk būvēt dzelzceļu izveidos SIA ar visu šo tehniku, kur akciju kontrolpakete būs SM zēniem no Tāļa partijas.
airis
09.03.2021. 17:24nenoniecinot profesionālos un godīgos sava darba darītājus, kādu LAU ir vairums, iepirkumu vadības līmenī šis ir viens no daudzajiem korpupcijas perēkļiem, atšķirās vien tas, ka te viss norit ciniskāk,pat mazie konkursiņi sadalīti.Un šis absolūti atklātais cinisms liek secināt, ka šo konkrēto kantori konkrēti piesedz.
Ābols no zirga un tālu nekrīt
09.03.2021. 17:05»
Tur nav ko redzēt
Visi tak skaidri zin, ka viss kas saistīts ar ceļu būvi ir milzīga shēma no kurienes barojas kliķes politiķi un pareizie darboņi. Man ir LIELS KAUNS kad uz manu viesu māju atbrauc vācu tūristi vai zviedru vai norvēģu tūristi un prasa kāpēc jums TĀDI briesmīgi ceļi un vai tiešām kopš PSRS sabrukuma neviens...
Tiem valdības korupcionāriem ir vārdi un uzvārdi, kā arī tieša vai mantota saistība ar komunistu režīmu.
kk
09.03.2021. 15:49var jau viņus tur nicināt un zākāt, bet mana pieredze jau daudzu gadu garumā:
1. LAU pakalpojums ceļu greiderēšanā ir viskvalitatīvākais, jo operatori ir ar pieredzi;
2. brīžos, kad sniega tīrīšanas iepirkumā paliek lotes bez pretendentiem, LAU vienīgie ir runājami un piekrīt ņemt papildus darbus pa tādu pašu cenu kā ir soltītas citas lotes;
3. sniega tīrīšanā derētu pakontrolēt, kāpēc zemnieki spēj konkurēt ar cenu? Jo krāsaino degvielu neviens nekontrolē!
Tur nav ko redzēt
09.03.2021. 15:35Visi tak skaidri zin, ka viss kas saistīts ar ceļu būvi ir milzīga shēma no kurienes barojas kliķes politiķi un pareizie darboņi. Man ir LIELS KAUNS kad uz manu viesu māju atbrauc vācu tūristi vai zviedru vai norvēģu tūristi un prasa kāpēc jums TĀDI briesmīgi ceļi un vai tiešām kopš PSRS sabrukuma neviens ceļš nav taisīts.... Nu kā lai es viņiem paskaidroju ka viss tiek izzagts un izshēmots un ka tiklīdz uzceļ jaunu ceļu tā pēc gada jau tas ir pārvērties nebeidzamu bedru kaudzē jo pie mums visu tik traki izzog korupcionāri ka asfalta vietā droši vien uz ceļa lej ēzeļa mēslus jo asfaltam naudas vairs nepietiek... skumji, bēdīgi un kauns pret citu valstu tūristiem skatoties par ko valdības korupcionāri ir pārvērtuši mūsu valsti :(((
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
