Iesaki rakstu: 
Vienmēr esmu uzsvēris, ka mūsu valsts drošība ir primārais jautājums, par ko mums visiem šobrīd jādomā. Problēmu ir daudz. Krievijas ietekme ir cauraudusi gandrīz visus valsts varas balstus. Diemžēl. Tomēr, tā vietā lai risinātu reālas problēmas, notiek darbības imitācija un, bieži vien, apzināta ļaunprātība.
Valsts prezidents nācis klajā ar priekšlikumu, ka pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Tas būtiski uzlabošot pašvaldību sadarbību ar drošības, aizsardzības un iekšlietu struktūrām.
Sākotnēji priekšlikums kādam var likties jēdzīgs, tomēr tas slēpj vairākus nopietnus riska faktorus.
Mums ļoti uzmanīgi ir jāizturas pret tiem priekšlikumiem, kas nonāk pretrunā ar demokrātiju. Un šis ir tieši tāds. Pašvaldību iedzīvotāju, vēlēšanās izteiktā griba, kas uzskatāma par vistiešāko demokrātijas izpausmi, tiktu pretnostatīta specdienestu amatpersonu lēmumam. Jau tā vājā ticība, ka no iedzīvotāju lēmuma kaut kas ir atkarīgs, tiktu nopietni iedragāta.
Šis ir arī nesamērīgs priekšlikums, jo pielaide valsts noslēpumam netiek prasīta pat no visiem Saeimas deputātiem. Tātad – ir deputāti bez pielaides, kuri lemj likumus, kā dzīvot visai valstij, tajā skaitā pašvaldībām, kuru amatpersonām pielaide ir nepieciešama. Absurdi un greizi!
Sāksim ar to, ka pašvaldības, savā darbībā, ar valsts noslēpumu nesaskaras. Mūsu novadā, piemēram, ir izvietots Latvijai ļoti nozīmīgs militārais lidlauks un gaisa spēku bāze, tomēr tas ne reizi nav radījis situācijas, kurās pašvaldībai, tās darbiniekiem būtu jādarbojas ar informāciju, kas uzskatāma par slepenu, klasificētu. Grūti iztēloties, kas tie par jautājumiem, kuros pašvaldībai būtu jāsadarbojas ar drošības iestādēm veidā, kurā nepieciešama pielaide?
Otra problēma – pielaides piešķiršana ir ilgstošs process. Tas aizņem no 6 līdz 9 mēnešiem. Tātad jārēķinās, ka pēc vēlēšanām gandrīz gadu nav iespējams uzsākt normālu darbu, jo visi ievēlētie vēl jāapstiprina drošības iestādē.
Ar iepriekšējo cieši saistīts arī pats galvenais iebildums; Mēs esam pieredzējuši, ka pielaide valsts noslēpumam ir bijusi politisks instruments, ar kura palīdzību tiek kontrolēta valdošajiem nevēlamu cilvēku nokļūšana amatos. Manās sajūtās – šis priekšlikums ir tēmēts tieši šādām vajadzībām!
Ticu, ka tālākās diskusijās tiks minēti Rēzeknes, Daugavpils piemēri. Tomēr, tas izklausās nožēlojami, ka tam, lai tiktu galā ar kādas pilsētas mēru, tiek mainīts tik būtisks, vispārējo kārtību mainošs likums. Ir jābūt citiem, konkrētiem mehānismiem!
Šis atgādina situāciju, ka nevis tiek meklēts un tiesāts kāds noziegumā vainojamais, bet gan tiek pārbaudīti visi, un pārbaudē visiem jāapliecina savs nevainīgums.
Risks ir arī tajā, ka šis absolūti neiet kopā ar daudz piesauktajiem demokrātijas un tiesiskuma principiem. Pēc būtības šādas normas ieviešana nozīmētu, ka pašvaldību vēlēšanās ievēlētus iedzīvotāju pārstāvjus amatā apstiprinātu anonīms un šaurs speciālo dienestu amatpersonu loks.
Nešaubos, ka šādu ieroci mani politiskie oponenti nekavētos izmantot pret mani. Tomēr tas mani uztrauc ievērojami mazāk nekā fakts, ka mūsu prezidents ir atdevis varu valdībai, kuras sastāvā ir prokremliska progresīvo partija. Valdība, kur aizsardzības ministrs apšauba Latvijas valstiskumu, koķetē ar Latgales separātismu, izsaka komplimentus putina atziņām. Kur kultūras ministre vēlas pārdefinēt patriotismu, kur satiksmes ministrs ir lobējis krievijas lidmašīnu iegādi.
Tā vietā, lai ierobežotos dienestu resursus vērstu uz to, lai apkarotu tiešām nopietnas problēmas - kaut vai izķertu ietekmes aģentus pašās struktūrās – tie tiktu veltīti simtiem Latvijas novadu cilvēku garām un nevajadzīgām pārbaudēm. Ir skaidrs, ka tas radītu tikai papildus konfliktus, spekulācijas un šķelšanās mūsu valstī. Paši sev iešausim kājā, ja tā notiks!
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
