Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

10. februārī pulksten 12 Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā notiks slēgta tiesas sēde kriminālprocesā, par kuru Latvijas tiesu portālā tiesas.lv nav norādīts ne tikai apsūdzētās personas vārds, bet pretēji normatīvo aktu prasībām - arī ne Krimināllikuma panti, pēc kuriem šī persona tiek tiesāta. Tiesā apgalvo, ka tas esot tikai kārtējais tiesu portāla elektroniskās sistēmas "gļuks", taču, ņemot vērā personas un struktūras, kuru intereses skar šīs lietas izskatīšana, tam ir diezgan grūti noticēt - jo vairāk, ka divās nedēļās pēc "gļuka" konstatēšanas tas tā arī nav ticis izlabots.

Organizēja slepkavību cietumā

Izskatāmais kriminālprocess ir ierosināts pēc diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavību pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā un grupā. Apsūdzēta par šo noziegumu ir bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova.

Taču interesantākais ir cietušo sastāvs - ja Rīgas Centrālcietumā līdz tam nebūs atgadījies kārtējais "mīklainais negadījums", uz tiesu no 365. kameras vajadzētu tikt konvojētam labi pazīstamajam Igoram Ivanovam, kurš notiesāts uz 12,5 gadiem par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu 2008. gada janvārī (tiesvedība lietā vēl turpinās).

I. Ivanovs, kurš Latvijā ilgus gadus bija pazīstams gan ar iespaidīgiem īpašumiem, no kuriem vērienīgākais bija Arēna Rīga, gan ar leģendām par viņa kriminālo pagātni un saitēm, pēdējos gados uz savas ādas ir pārliecinājies, ka ar cilvēku, kas atrodas Latvijā ieslodzījuma vietās, pat neraugoties uz "statusu", var notikt itin viss.

Pārsteidzoši, bet fakts: šajā lietā viņš ir cietušā statusā - tieši I. Ivanova slepkavības mēģinājums, viņam jau atrodoties ieslodzījuma vietā, ir ticis organizēts ar cietuma darbinieces palīdzību. Un, ja Centrālcietuma 365. kamerā atkal kas gadīsies, tas nebūs pirmoreiz: 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins.

Izdzēra buljonu un nomira

"Par A. Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika uzsākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā," - šāds ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālais slēdziens.

Taču vairāki avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka nāve "sirds slimības rezultātā" ieslodzītajam iestājusies pēc tam, kad A. Dudkins izdzēris I. Ivanovam paredzētu buljona krūzīti.

"Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35-40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris," - šāda ir versija Pietiek rīcībā esošajās I. Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kurās viņš izsaka skaidru pārliecību - buljons bijis nāvējošs un tas bijis paredzēts viņam.

"Es piezvanīju A. Dudkina sievai un piesardzīgi ieteicu uzstāt uz ekspertīzi. A . Dudkina sieva pēc tam man paziņoja, ka viņai kategoriskā formā tas bija atteikts! (..) Manam lūgumam sniegt liecības attiecībā uz A. Dudkina nāvi cietuma administrācija atteica - es vienīgais no visas kameras netiku nopratināts," - šādi I. Ivanovs trīs gadus vēlāk sūdzējies prokuratūrai, taču viņa sūdzības nav uzskatītas par vērā ņemamām.

Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure tagad divu dienu laikā tā arī nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - vai A. Dudkinam ir veikta tiesu medicīniskā ekspertīze un kas tieši to veicis. Taču jebkurā gadījumā - ja ne attiecībā uz buljonu, tad kopumā I. Ivanova bailes par savu dzīvību aiz it kā drošajiem cietuma mūriem tiešām nav bijušas bez pamata.

Par slepkavību piedāvāja 100 000

Izrādās, jau 2011. gada 9. februārī, "pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību", ir ticis sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu).

T. Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt S. Ļebedevs savulaik ir bijis I. Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs. G. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk kā puskilometra attālumā no I. Ivanova mājas, kur notikusi gan E. Ivanovas slepkavība, gan citi dramatiski atgadījumi.

Nu kriminālprocess, kurā ir apsūdzēta bijusī Centrālcietuma darbiniece, ir nonācis Latgales priekšpilsētas tiesā. Jebkāda informācija par prāvu ir noslepenota, taču Pietiek rīcībā ir T. Smoļakovas izmeklēšanas laikā sniegta liecība: "Sarunas laikā S. Ļebedevs pateica, ka lieli cilvēki, kuri ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par tās veikšanu ir liela nauda. S. Ļebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavību šie cilvēki var samaksāt 100 000, kādā naudas mērvienībā es neatceros."

Ņemot vērā pierādījumu smagumu, nez vai T. Smoļakovai ir lielas cerības uz attaisnojošu vai pat mīkstu spriedumu. Taču saistībā ar šo procesu un tā izmeklēšanu ir virkne faktu, kas skaidri apliecina - notiesāts tiks "bandinieks", savukārt īstie nozieguma organizētāji palikuši brīvībā un neatklāti. Vēl vairāk - izmeklēšanas laikā ir izdarīts viss, lai tā notiktu.

"Par slepkavības pasūtīšanu vairs neko neatceros"

Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija, kuras operatīvā informācija bija pamatā nozieguma plānošanas atklāšanai, tagad par savu lomu tajā ir īpaši atturīga: "Drošības policija šo kriminālprocesu nodeva Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 2013. gada 4. martā. Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess vairāk nav Drošības policijas lietvedībā, plašākus komentārus nevaram sniegt."

Tas ir viss, ko šī struktūra vēlas atbildēt uz virkni jautājumu - tostarp arī par to, vai T. Smoļakova ir vienīgā persona, kuras noziedzīgie nodarījumi ir tikuši izmeklēti saistībā ar šo noziegumu, kas ir pārējās personas un kāds ir statuss kriminālprocesā saistībā ar šo personu nodarījumu izmeklēšanu.

Šai atturībai ir virkne iemeslu, tostarp - izmeklēšana acīmredzami ir tikusi maksimāli novilcināta. Tas, ka pats I. Ivanovs par apdraudējumu viņa dzīvībai tika informēts tikai divus gadus vēlāk, vēl nebūtu tik būtiski. Taču, neraugoties uz procesa sākšanu 2011. gada februārī, kad jau bija ziņas par T. Smoļakovas un S. Ļebedeva lomu slepkavības organizēšanā, pats S. Ļebedevs tika nopratināts gandrīz divus gadus vēlāk - 2012. gada 13. decembrī.

"Par manu iespējamo līdzdalību Igora Ivanova slepkavības pasūtīšanā uz doto brīdi neko paskaidrot nevaru, tādēļ, ka neatceros, tādēļ, ka ir pagājis ilgstošs laika periods," - šis ir nevis slikts joks, bet fragments no S. Ļebedeva liecībām nopratināšanā Drošības policijā.

Neraugoties ne uz to, ne uz pierādījumiem par S. Ļebedeva līdzdalību sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā, Drošības policija arī pēc šīs nopratināšanas drošības līdzekli viņam nepiemēroja. Tikai divus mēnešus vēlāk, pierādījumu daudzumam nemainoties, Drošības policija nolēma piemērot S. Ļebedevam apcietinājumu. Taču viņš pēc 13. decembra pratināšanas laiku nebija tērējis veltīgi un pazudis.

Drošības policija deva laiku un iespēju aizbēgt

Tagad Drošības policija, izvairoties no atbildēm par slepkavības organizēšanu, norāda uz T. Smoļakovas kriminālprocesu, kas tiek izskatīts tiesā. Tā noklusē to, ka patiesībā eksistē vēl viens kriminālprocess ar citu numuru - "par Staņislava Ļebedeva veiktajām noziedzīgajām darbībām personu grupā ar Tatjanu Smoļakovu". 

"S. Ļebedevs pateica T. Smoļakovai, ka ietekmīgi cilvēki ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par to samaksās lielu naudu - 100 000. S. Ļebedevs paskaidroja, ka ir vērsies noziedzīgajās aprindās un pie savas uzticības personas Rīgas Centrālcietumā, taču pret personu, kura atrodas cietumā, to grūti izdarīt," - šis ir fragments no apsūdzības S. Ļebedevam šajā procesā.

Taču sakarā ar to, ka Drošības policija faktiski brīdināja S. Ļebedevu par reālo situāciju un tās rīcībā esošajiem pierādījumiem un vienlaikus deva laiku viņam aizbēgt, šis kriminālprocess 2013. gada 29. maijā apturēts, "jo apsūdzētais S. Ļebedevs slēpjas no izmeklēšanas" un "apsūdzēto S. Ļebedevu nav iespējams nopratināt, jo nav zināma viņa atrašanās vieta".

Līdz ar to, pateicoties Drošības policijas darbībām, no atbildības vismaz pagaidām ir paglābts ne tikai S. Ļebedevs, bet arī viņa pieminētie "lielie cilvēki", kuri bija pasūtījuši I. Ivanova slepkavību; tāpat nav noskaidrota arī viņa "uzticības persona Rīgas Centrālcietumā".

Megazādzība Baltezerā

Kā var noprast, tiesībsargājošās iestādes arī nav interesējis tas, kādi vispār bijuši iemesli I. Ivanova slepkavības pasūtīšanai. "Lietas izmeklēšanā savāktie pierādījumi neapstiprina, ka S. Ļebedevs jebkad sarunās būtu pieminējis viņa vai citas personas ieinteresētību pārņemt Jūsu darījumus, iegūt Jūsu mantu, nekustamos īpašumus, kapitāla daļas uzņēmumos," - arī šādu atbildi I. Ivanovam ir nosūtījusi prokuratūra.

Vai saistībā ar Drošības policijas rīcību runa ir par vienkāršu nolaidību vai motivētu rīcību? I. Ivanovs savās neskaitāmajās sūdzībās norāda uz iespēju, ka S. Ļebedevs varētu būt iesaistīts ne tikai E. Ivanovas slepkavībā (savu vainu tajā I. Ivanovs kategoriski noliedz), bet arī iespaidīgu materiālo vērtību zādzībā no Ivanovu mājas Baltezerā, kas līdz ar to viņam dotu vērienīgu "motivēšanas" instrumentu.

I. Ivanovs tiešām ir atzīts par cietušo vēl vairākos kriminālprocesos, tostarp - par zādzību, kas notikusi no viņa mājas Baltezerā (attēlā) laikā no 2011. gada 20. maija līdz 17. jūnijam.

Saskaņā ar paša I. Ivanova sniegtu liecību savā mājā Baltezerā, Skuju ielā 13 viņš esot glabājis "ievērojamus naudas līdzekļus: 8 000 000 EUR, juvelierizstrādājumus 500 000 EUR vērtībā, tāpat kārbiņu ar briljantiem, kuru kopīgo vērtību pat nevar noteikt.

Nauda, kas bija salikta 16 saimniecības maisiņos un koka lādīte ar dārglietām un metāla kārba aizzīmogota ar arābu valodas tekstu bija novietoti arkā virs baseina pie griestiem. Lai piekļūtu tai, bija nepieciešams paņemt pieliekamās kāpnes, tās ielikt baseinā un pakāpties līdz arkai".

Aizdomas par "īpašu motivāciju"

Visas šīs vērtības pazudušas, turklāt tieši laikā, kad mājai bijusi atslēgta signalizācija. Izmeklēšanā, balstoties uz notikuma vietā atrastajām DNS pēdām, aizturēts zaglis-recidīvists, 1980. gadā dzimušais Jānis N., taču viņš liecinājis, ka, "redzot mājas pagrabam izsistu logu, bija ielīdis mājā paslēpties no lietus, kur bija pastaigājis pa māju, bet nekādas mantas nav ņēmis".

Izmeklētāji atbilstoši šai versijai apsūdzību no zādzības pārkvalificējuši par nelikumīgu iekļūšanu svešā īpašumā, savukārt nozagtās vērtības tā arī pazudušas bez pēdām - lai gan formāli kriminālprocess par zādzību vēl turpinās.

I. Ivanova advokāte saistībā ar šo megazādzību izmeklēšanas iestādēm ir norādījusi, ka S. Ļebedevs bijis I. Ivanova biznesa partnera G. Bondarika biznesa partneris, "bieži veda I. Ivanovu ar lielām materiālām vērtībām uz mājām Skuju ielā 13, Priedkalnē", zināja šo vērtību aptuvenās atrašanās vietas, "S. Ļebedevs ir profesionālis apsardzes jautājumos, bet zādzība no mājas Skuju ielā 13, Priedkalnē 2011. gada pavasarī izdarīta profesionāli atslēdzot signalizācijas sistēmu". Taču nekādu atsaucību šīs norādes nav izpelnījušās.

"Tas, ka noteiktās uzņēmēju aprindās pēc viena "izkrišanas no aprites" pārējie metas savu "kolēģi" aptīrīt, nav nekas neparasts. Taču šajā gadījumā, spriežot pēc zināmajiem faktiem, var runāt arī par atsevišķu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ciešu saistību ar notikušo un kādu īpašu motivāciju. Acīmredzami tas attiecas arī uz kādiem maniem bijušajiem kolēģiem," Pietiek atzina kāds izbijis Drošības policijas pārstāvis, kas savu vārdu saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās publiskot. 

Par ko notiesāja Igoru Ivanovu

Dažādi kriminālas dabas notikumi ar 1958. gadā dzimušā Igora Ivanova vārdu ir tikuši saistīti jau kopš 90. gadiem, - viņš pieminēts gan saistībā ar trīs uzņēmēju slepkavībām, kuri kopā ar viņu bija veidojuši tagadējo tirdzniecības centru Mols, gan saistībā ar alkohola nozares uzņēmēju Daiņa Peimaņa (Latvijas balzama prezidenta) un Arņa Šķestera nogalināšanu, gan pat ar Valsts ieņēmumu dienesta augsta ranga darbinieka Vladislava Liscova nošaušanu.

Tomēr līdz pat 2008. gadam uzņēmējs ar padomju laika milicijas darbinieka pieredzi, kurš pēdējos gados bija darbojies galvenokārt nekustamo īpašumu jomā un cita starpā kļuvis arī par Arēnas Rīga īpašnieku, varēja droši apgalvot, ka "nekāda kriminālā vajāšana pret mani nav bijusi un nav" un ka, "ja viss, kas par mani publicēts, būtu patiesība, neviena no lielajām bankām mani nelaistu pār slieksni".

Tas vienā mirklī mainījās, kad 2008. gada 7. janvārī pie uzņēmēja mājas Baltezerā tika nošauta viņa dzīvesbiedre Ella Ivanova. Pēc slepkavības tika aizturēti pieci vīrieši, arī pats I. Ivanovs, un tobrīdējais Rīgas kriminālpolicijas, tagad visas Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis paziņoja - viņam "liekoties", ka aizturētie varētu būt saistīti "ar visām skaļajām slepkavībām" pēdējos gados.

Šie vārdi apstiprinājumu neguva, un I. Ivanovs tika apsūdzēts "tikai" par uzkūdīšanu uz savas sievas noslepkavošanu, jo viņa, abiem laulātajiem gatavojoties šķirties, pēc sava "drauga", producenta Ojāra Grasmaņa ierosinājuma esot prasījusi lielāku kopējās mantas daļu šķiršanās gadījumā, ko vīrs neesot vēlējies pieļaut.

Versijai bija savi trūkumi - piemēram, Ivanoviem jau bija noslēgts laulību līgums, taču tos aizēnoja gan savāktie pierādījumi, gan gleznaini stāsti par to, kā, piemēram, pēcāk liecinieku aizsardzības programmā iekļautajam producentam I. Ivanovs nometis priekšā lodi ar vārdiem: "Tu saproti, ko tas nozīmē? Vēl viens tāds padoms un viss būs ļoti nopietni!"

No četriem apsūdzētajiem tiesa trīs - tostarp I. Ivanovu - atzina par vainīgiem, bet ceturto attaisnoja. Sakarā ar sarežģītajām pārsūdzībām un nolēmumiem galīgais spriedums krimināllietā vēl nav uzskatāms par stājušos likumīgā spēkā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...