Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

10. februārī pulksten 12 Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā notiks slēgta tiesas sēde kriminālprocesā, par kuru Latvijas tiesu portālā tiesas.lv nav norādīts ne tikai apsūdzētās personas vārds, bet pretēji normatīvo aktu prasībām - arī ne Krimināllikuma panti, pēc kuriem šī persona tiek tiesāta. Tiesā apgalvo, ka tas esot tikai kārtējais tiesu portāla elektroniskās sistēmas "gļuks", taču, ņemot vērā personas un struktūras, kuru intereses skar šīs lietas izskatīšana, tam ir diezgan grūti noticēt - jo vairāk, ka divās nedēļās pēc "gļuka" konstatēšanas tas tā arī nav ticis izlabots.

Organizēja slepkavību cietumā

Izskatāmais kriminālprocess ir ierosināts pēc diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavību pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā un grupā. Apsūdzēta par šo noziegumu ir bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova.

Taču interesantākais ir cietušo sastāvs - ja Rīgas Centrālcietumā līdz tam nebūs atgadījies kārtējais "mīklainais negadījums", uz tiesu no 365. kameras vajadzētu tikt konvojētam labi pazīstamajam Igoram Ivanovam, kurš notiesāts uz 12,5 gadiem par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu 2008. gada janvārī (tiesvedība lietā vēl turpinās).

I. Ivanovs, kurš Latvijā ilgus gadus bija pazīstams gan ar iespaidīgiem īpašumiem, no kuriem vērienīgākais bija Arēna Rīga, gan ar leģendām par viņa kriminālo pagātni un saitēm, pēdējos gados uz savas ādas ir pārliecinājies, ka ar cilvēku, kas atrodas Latvijā ieslodzījuma vietās, pat neraugoties uz "statusu", var notikt itin viss.

Pārsteidzoši, bet fakts: šajā lietā viņš ir cietušā statusā - tieši I. Ivanova slepkavības mēģinājums, viņam jau atrodoties ieslodzījuma vietā, ir ticis organizēts ar cietuma darbinieces palīdzību. Un, ja Centrālcietuma 365. kamerā atkal kas gadīsies, tas nebūs pirmoreiz: 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins.

Izdzēra buljonu un nomira

"Par A. Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika uzsākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā," - šāds ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālais slēdziens.

Taču vairāki avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka nāve "sirds slimības rezultātā" ieslodzītajam iestājusies pēc tam, kad A. Dudkins izdzēris I. Ivanovam paredzētu buljona krūzīti.

"Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35-40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris," - šāda ir versija Pietiek rīcībā esošajās I. Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kurās viņš izsaka skaidru pārliecību - buljons bijis nāvējošs un tas bijis paredzēts viņam.

"Es piezvanīju A. Dudkina sievai un piesardzīgi ieteicu uzstāt uz ekspertīzi. A . Dudkina sieva pēc tam man paziņoja, ka viņai kategoriskā formā tas bija atteikts! (..) Manam lūgumam sniegt liecības attiecībā uz A. Dudkina nāvi cietuma administrācija atteica - es vienīgais no visas kameras netiku nopratināts," - šādi I. Ivanovs trīs gadus vēlāk sūdzējies prokuratūrai, taču viņa sūdzības nav uzskatītas par vērā ņemamām.

Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure tagad divu dienu laikā tā arī nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - vai A. Dudkinam ir veikta tiesu medicīniskā ekspertīze un kas tieši to veicis. Taču jebkurā gadījumā - ja ne attiecībā uz buljonu, tad kopumā I. Ivanova bailes par savu dzīvību aiz it kā drošajiem cietuma mūriem tiešām nav bijušas bez pamata.

Par slepkavību piedāvāja 100 000

Izrādās, jau 2011. gada 9. februārī, "pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību", ir ticis sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu).

T. Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt S. Ļebedevs savulaik ir bijis I. Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs. G. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk kā puskilometra attālumā no I. Ivanova mājas, kur notikusi gan E. Ivanovas slepkavība, gan citi dramatiski atgadījumi.

Nu kriminālprocess, kurā ir apsūdzēta bijusī Centrālcietuma darbiniece, ir nonācis Latgales priekšpilsētas tiesā. Jebkāda informācija par prāvu ir noslepenota, taču Pietiek rīcībā ir T. Smoļakovas izmeklēšanas laikā sniegta liecība: "Sarunas laikā S. Ļebedevs pateica, ka lieli cilvēki, kuri ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par tās veikšanu ir liela nauda. S. Ļebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavību šie cilvēki var samaksāt 100 000, kādā naudas mērvienībā es neatceros."

Ņemot vērā pierādījumu smagumu, nez vai T. Smoļakovai ir lielas cerības uz attaisnojošu vai pat mīkstu spriedumu. Taču saistībā ar šo procesu un tā izmeklēšanu ir virkne faktu, kas skaidri apliecina - notiesāts tiks "bandinieks", savukārt īstie nozieguma organizētāji palikuši brīvībā un neatklāti. Vēl vairāk - izmeklēšanas laikā ir izdarīts viss, lai tā notiktu.

"Par slepkavības pasūtīšanu vairs neko neatceros"

Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija, kuras operatīvā informācija bija pamatā nozieguma plānošanas atklāšanai, tagad par savu lomu tajā ir īpaši atturīga: "Drošības policija šo kriminālprocesu nodeva Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 2013. gada 4. martā. Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess vairāk nav Drošības policijas lietvedībā, plašākus komentārus nevaram sniegt."

Tas ir viss, ko šī struktūra vēlas atbildēt uz virkni jautājumu - tostarp arī par to, vai T. Smoļakova ir vienīgā persona, kuras noziedzīgie nodarījumi ir tikuši izmeklēti saistībā ar šo noziegumu, kas ir pārējās personas un kāds ir statuss kriminālprocesā saistībā ar šo personu nodarījumu izmeklēšanu.

Šai atturībai ir virkne iemeslu, tostarp - izmeklēšana acīmredzami ir tikusi maksimāli novilcināta. Tas, ka pats I. Ivanovs par apdraudējumu viņa dzīvībai tika informēts tikai divus gadus vēlāk, vēl nebūtu tik būtiski. Taču, neraugoties uz procesa sākšanu 2011. gada februārī, kad jau bija ziņas par T. Smoļakovas un S. Ļebedeva lomu slepkavības organizēšanā, pats S. Ļebedevs tika nopratināts gandrīz divus gadus vēlāk - 2012. gada 13. decembrī.

"Par manu iespējamo līdzdalību Igora Ivanova slepkavības pasūtīšanā uz doto brīdi neko paskaidrot nevaru, tādēļ, ka neatceros, tādēļ, ka ir pagājis ilgstošs laika periods," - šis ir nevis slikts joks, bet fragments no S. Ļebedeva liecībām nopratināšanā Drošības policijā.

Neraugoties ne uz to, ne uz pierādījumiem par S. Ļebedeva līdzdalību sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā, Drošības policija arī pēc šīs nopratināšanas drošības līdzekli viņam nepiemēroja. Tikai divus mēnešus vēlāk, pierādījumu daudzumam nemainoties, Drošības policija nolēma piemērot S. Ļebedevam apcietinājumu. Taču viņš pēc 13. decembra pratināšanas laiku nebija tērējis veltīgi un pazudis.

Drošības policija deva laiku un iespēju aizbēgt

Tagad Drošības policija, izvairoties no atbildēm par slepkavības organizēšanu, norāda uz T. Smoļakovas kriminālprocesu, kas tiek izskatīts tiesā. Tā noklusē to, ka patiesībā eksistē vēl viens kriminālprocess ar citu numuru - "par Staņislava Ļebedeva veiktajām noziedzīgajām darbībām personu grupā ar Tatjanu Smoļakovu". 

"S. Ļebedevs pateica T. Smoļakovai, ka ietekmīgi cilvēki ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par to samaksās lielu naudu - 100 000. S. Ļebedevs paskaidroja, ka ir vērsies noziedzīgajās aprindās un pie savas uzticības personas Rīgas Centrālcietumā, taču pret personu, kura atrodas cietumā, to grūti izdarīt," - šis ir fragments no apsūdzības S. Ļebedevam šajā procesā.

Taču sakarā ar to, ka Drošības policija faktiski brīdināja S. Ļebedevu par reālo situāciju un tās rīcībā esošajiem pierādījumiem un vienlaikus deva laiku viņam aizbēgt, šis kriminālprocess 2013. gada 29. maijā apturēts, "jo apsūdzētais S. Ļebedevs slēpjas no izmeklēšanas" un "apsūdzēto S. Ļebedevu nav iespējams nopratināt, jo nav zināma viņa atrašanās vieta".

Līdz ar to, pateicoties Drošības policijas darbībām, no atbildības vismaz pagaidām ir paglābts ne tikai S. Ļebedevs, bet arī viņa pieminētie "lielie cilvēki", kuri bija pasūtījuši I. Ivanova slepkavību; tāpat nav noskaidrota arī viņa "uzticības persona Rīgas Centrālcietumā".

Megazādzība Baltezerā

Kā var noprast, tiesībsargājošās iestādes arī nav interesējis tas, kādi vispār bijuši iemesli I. Ivanova slepkavības pasūtīšanai. "Lietas izmeklēšanā savāktie pierādījumi neapstiprina, ka S. Ļebedevs jebkad sarunās būtu pieminējis viņa vai citas personas ieinteresētību pārņemt Jūsu darījumus, iegūt Jūsu mantu, nekustamos īpašumus, kapitāla daļas uzņēmumos," - arī šādu atbildi I. Ivanovam ir nosūtījusi prokuratūra.

Vai saistībā ar Drošības policijas rīcību runa ir par vienkāršu nolaidību vai motivētu rīcību? I. Ivanovs savās neskaitāmajās sūdzībās norāda uz iespēju, ka S. Ļebedevs varētu būt iesaistīts ne tikai E. Ivanovas slepkavībā (savu vainu tajā I. Ivanovs kategoriski noliedz), bet arī iespaidīgu materiālo vērtību zādzībā no Ivanovu mājas Baltezerā, kas līdz ar to viņam dotu vērienīgu "motivēšanas" instrumentu.

I. Ivanovs tiešām ir atzīts par cietušo vēl vairākos kriminālprocesos, tostarp - par zādzību, kas notikusi no viņa mājas Baltezerā (attēlā) laikā no 2011. gada 20. maija līdz 17. jūnijam.

Saskaņā ar paša I. Ivanova sniegtu liecību savā mājā Baltezerā, Skuju ielā 13 viņš esot glabājis "ievērojamus naudas līdzekļus: 8 000 000 EUR, juvelierizstrādājumus 500 000 EUR vērtībā, tāpat kārbiņu ar briljantiem, kuru kopīgo vērtību pat nevar noteikt.

Nauda, kas bija salikta 16 saimniecības maisiņos un koka lādīte ar dārglietām un metāla kārba aizzīmogota ar arābu valodas tekstu bija novietoti arkā virs baseina pie griestiem. Lai piekļūtu tai, bija nepieciešams paņemt pieliekamās kāpnes, tās ielikt baseinā un pakāpties līdz arkai".

Aizdomas par "īpašu motivāciju"

Visas šīs vērtības pazudušas, turklāt tieši laikā, kad mājai bijusi atslēgta signalizācija. Izmeklēšanā, balstoties uz notikuma vietā atrastajām DNS pēdām, aizturēts zaglis-recidīvists, 1980. gadā dzimušais Jānis N., taču viņš liecinājis, ka, "redzot mājas pagrabam izsistu logu, bija ielīdis mājā paslēpties no lietus, kur bija pastaigājis pa māju, bet nekādas mantas nav ņēmis".

Izmeklētāji atbilstoši šai versijai apsūdzību no zādzības pārkvalificējuši par nelikumīgu iekļūšanu svešā īpašumā, savukārt nozagtās vērtības tā arī pazudušas bez pēdām - lai gan formāli kriminālprocess par zādzību vēl turpinās.

I. Ivanova advokāte saistībā ar šo megazādzību izmeklēšanas iestādēm ir norādījusi, ka S. Ļebedevs bijis I. Ivanova biznesa partnera G. Bondarika biznesa partneris, "bieži veda I. Ivanovu ar lielām materiālām vērtībām uz mājām Skuju ielā 13, Priedkalnē", zināja šo vērtību aptuvenās atrašanās vietas, "S. Ļebedevs ir profesionālis apsardzes jautājumos, bet zādzība no mājas Skuju ielā 13, Priedkalnē 2011. gada pavasarī izdarīta profesionāli atslēdzot signalizācijas sistēmu". Taču nekādu atsaucību šīs norādes nav izpelnījušās.

"Tas, ka noteiktās uzņēmēju aprindās pēc viena "izkrišanas no aprites" pārējie metas savu "kolēģi" aptīrīt, nav nekas neparasts. Taču šajā gadījumā, spriežot pēc zināmajiem faktiem, var runāt arī par atsevišķu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ciešu saistību ar notikušo un kādu īpašu motivāciju. Acīmredzami tas attiecas arī uz kādiem maniem bijušajiem kolēģiem," Pietiek atzina kāds izbijis Drošības policijas pārstāvis, kas savu vārdu saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās publiskot. 

Par ko notiesāja Igoru Ivanovu

Dažādi kriminālas dabas notikumi ar 1958. gadā dzimušā Igora Ivanova vārdu ir tikuši saistīti jau kopš 90. gadiem, - viņš pieminēts gan saistībā ar trīs uzņēmēju slepkavībām, kuri kopā ar viņu bija veidojuši tagadējo tirdzniecības centru Mols, gan saistībā ar alkohola nozares uzņēmēju Daiņa Peimaņa (Latvijas balzama prezidenta) un Arņa Šķestera nogalināšanu, gan pat ar Valsts ieņēmumu dienesta augsta ranga darbinieka Vladislava Liscova nošaušanu.

Tomēr līdz pat 2008. gadam uzņēmējs ar padomju laika milicijas darbinieka pieredzi, kurš pēdējos gados bija darbojies galvenokārt nekustamo īpašumu jomā un cita starpā kļuvis arī par Arēnas Rīga īpašnieku, varēja droši apgalvot, ka "nekāda kriminālā vajāšana pret mani nav bijusi un nav" un ka, "ja viss, kas par mani publicēts, būtu patiesība, neviena no lielajām bankām mani nelaistu pār slieksni".

Tas vienā mirklī mainījās, kad 2008. gada 7. janvārī pie uzņēmēja mājas Baltezerā tika nošauta viņa dzīvesbiedre Ella Ivanova. Pēc slepkavības tika aizturēti pieci vīrieši, arī pats I. Ivanovs, un tobrīdējais Rīgas kriminālpolicijas, tagad visas Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis paziņoja - viņam "liekoties", ka aizturētie varētu būt saistīti "ar visām skaļajām slepkavībām" pēdējos gados.

Šie vārdi apstiprinājumu neguva, un I. Ivanovs tika apsūdzēts "tikai" par uzkūdīšanu uz savas sievas noslepkavošanu, jo viņa, abiem laulātajiem gatavojoties šķirties, pēc sava "drauga", producenta Ojāra Grasmaņa ierosinājuma esot prasījusi lielāku kopējās mantas daļu šķiršanās gadījumā, ko vīrs neesot vēlējies pieļaut.

Versijai bija savi trūkumi - piemēram, Ivanoviem jau bija noslēgts laulību līgums, taču tos aizēnoja gan savāktie pierādījumi, gan gleznaini stāsti par to, kā, piemēram, pēcāk liecinieku aizsardzības programmā iekļautajam producentam I. Ivanovs nometis priekšā lodi ar vārdiem: "Tu saproti, ko tas nozīmē? Vēl viens tāds padoms un viss būs ļoti nopietni!"

No četriem apsūdzētajiem tiesa trīs - tostarp I. Ivanovu - atzina par vainīgiem, bet ceturto attaisnoja. Sakarā ar sarežģītajām pārsūdzībām un nolēmumiem galīgais spriedums krimināllietā vēl nav uzskatāms par stājušos likumīgā spēkā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...