Sākums Kas mēs esam Kontakti Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija, kas atrodas faktiskā pašreizējās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas un Nacionālās drošības padomes locekles Solvitas Āboltiņas kontrolē un pārraudzībā un kuras pašreizējais priekšnieks Normunds Mežviets tika amatā iecelts ar Āboltiņas tolaik vadītās partijas Vienotība ziņu, pēc jaunajiem Āboltiņas publiskajiem izteikumiem par apstākļiem, kādos 12. Saeimā ievēlētais Jānis Junkurs varētu būt ietekmēts, lai noliktu savu mandātu un Saeimā tādējādi iekļūtu vēlēšanās izsvītrotā Āboltiņa, tomēr kategoriski nevēlas sākt jaunu notikušā apstākļu pārbaudi.

„Ne es viņu spiedu atkāpties, ne viņam draudēju, ne kādā veidā ietekmēju... Zinu, ka bija cilvēki, kas ar viņu runāja,” – šādas zināšanas par apstākļiem, kādos Junkurs pēc 12. Saeimas vēlēšanām atteicās no deputāta mandāta, un cilvēkiem, kas ar Junkuru „runājuši”, Āboltiņa pauda žurnāla Kas Jauns šā gada 17. oktobra numurā.

Šī bija pirmā reize, kad Āboltiņa, kas, Junkuram saglabājot mandātu, būtu palikusi ārpus Saeimas, ir publiski atzinusi, ka bijuši „cilvēki”, kuri ar jaunievēlēto deputātu ir „runājuši”. No nu jau bijušās Vienotības vadītājas teiktā var noprast, ka viņa arī zina konkrētos cilvēkus, kuri ar Junkuru „runājuši”.

Taču Drošības policija, kas parasti ļoti čakli caurskata visas iespējamās mediju publikācijas, ir uzskatījusi, ka šo labāk būtu nepamanīt. Savukārt, kad uz publikāciju tai nesen tika norādīts oficiālā iesniegumā, Drošības policija atrada radošu pamatojumu, kāpēc uz Āboltiņas izteikumiem tai nevajadzētu reaģēt.

„Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja persona uzskata, ka pret viņu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, proti, viņam ir draudēts, lai viņš atteiktos no amata, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta trešo daļu, kriminālprocesu uzsāk, ja ir saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums,” – tāds ir Drošības policijas oficiālais pamatojums, kāpēc Āboltiņas izteikumos minētais nebūtu jāpārbauda un uz to nevajadzētu reaģēt arī citādi.

Lai gan šī ir pirmā reize, kad Āboltiņa publiski minējusi, ka ar Junkuru ir „runāts” par viņa mandāta tēma, Drošības policija norāda, ka „līdzīga satura” iesniegumu tā it kā esot saņēmusi jau 2014. gada rudenī.

Tad Drošības policija zibenīgā ātrumā „noskaidroja”, ka neesot nekādu „norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums,\" apgalvo Drošības policija, neatklājot, kā tieši veikta pārbaude un kas tieši pārbaudīts.

Šī „noskaidrošana” notika pēc tam, kad Junkurs, kurš pirms tam ilgstoši bija pazudis no sabiedrības un mediju redzesloka, pēkšņi paziņoja, ka esot nolēmis atteikties no deputāta mandāta, jo esot saņēmis darba piedāvājumu ārpus Latvijas.

Izplatītajā paziņojumā bija apgalvots, ka jau pirms vēlēšanām Junkurs esot apzinājies, cik mazas ir iespējas viņam tikt ievēlētam Saeimā, tāpēc viņš vasarā esot sācis apzināt dažādas darba iespējas un nu saņēmis darba piedāvājumu, ko nolēmis pieņemt.

Tiesa, pēc tam izrādījās, ka Junkura apgalvojums par saņemto darba piedāvājumu ārpus Latvijas ir bijis tikai izdomājums, taču Drošības policijai ar šo paziņojumu bija pietiekami.

Seko mums

Mēs domājam, ka...

1

Ābrama nolādēšanas monitorings: klaušas, augļošana un ZTP

FotoBībeles leģendām var ticēt un var neticēt. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle. Tie cilvēki, kuriem Bībeles saturs nav vienaldzīgs, tic leģendai par Ābrama nolādēšanu. Leģenda par Ābrama nolādēšanu viņiem ir savdabīgs intelektuāli metaforisks atskaites punkts vēsturiskās pieredzes interpretācijā. Viņi tic Ābrama mantojumam, jo viņa nolādēšana nepalika bez sekām. Arī Latvijā un arī latviešu tautā. Katrā ziņā uz cilvēces vēsturi drīkstam palūkoties ar Bībeles leģendas acīm. Bībeles leģenda var būt filosofisko pārdomu tēma.
Lasīt visu...

1

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

Foto1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu neatkarīgā Latvijas valsts. Kopš tā laika šī diena ir mūsu likteņzīme, mūsu spēka zīme, mūsu svētki!
Lasīt visu...

1

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

FotoJau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu teiktajā par to, kā svešumā visvairāk pietrūkst. Līdztekus ģimenei un māju sajūtai nereti kā pirmā tiek minēta Latvijas daba un jo īpaši tās neskarto mežu un tēraudzilās jūras daļa. Un, kā izrādās, šim viedoklim par svarīgākajām Tēvzemes dabas vērtībām ir gatavs pievienoties absolūtais šī brīža Latvijas iedzīvotāju vairākums. To atklājis arī nesen veiktais Pasaules Dabas fonda un „Kantar” TNS veiktais pētījums, kurā 85% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem piekrīt apgalvojumam, ka “Latvijas daba ir unikāla”, bet 75% aptaujāto kā īpašas dabas vērtības nosaukuši dabiskos mežus, 66% Baltijas jūru un tās piekrasti.
Lasīt visu...

1

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

FotoPatriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas par mūsu valsts un iedzīvotāju drošību. Mūsu tēvzemi sargā ne tikai Robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze, bet arī tiesībsargājošie un drošības dienesti, kuru darbs nav tik apjūsmots un nereti saņem pamatīgu kritikas devu - bieži arī pamatoti.
Lasīt visu...