Drošības policija demonstrē iekšlietu ministra "uzraudzības" nevarīgumu, nolemj ignorēt Kozlovska uzdevumu

Par Drošības policijas darbinieka nevēlēšanos uzrādīt dokumentus

2015.gada 19.aprīļa iesniegumā Drošības policijai Jūs lūdzāt atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar Drošības policijas amatpersonas, kuru iesniegumā Jūs dēvējat par, iespējams, I.Boronovski, atteikšanos uzrādīt identificējošus dokumentus, proti, uz kāda tiesiska pamata amatpersona atteicās uzrādīt viņu identificējošus dokumentus pēc Jūsu likumīgās prasības, vai arī citi darbinieki, izsakot dažādas prasības fiziskām personām, arī pēc to lūguma atsakās uzrādīt identificējošus dokumentus.

Par minētajiem jautājumiem Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem ir norādīts, ka Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piektā daļa nosaka, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija konstatē, ka Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem nav sniegta atbilde pēc būtības uz Jūsu 2015.gada 19.aprīļa iesniegumā uzdotajiem jautājumiem par Drošības policijas amatpersonu rīcību. Tā kā Iekšlietu ministrija nav kompetenta sniegt atbildi pēc būtības uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, Iekšlietu ministrijas ieskatā tas jādara Drošības policijai, atkārtoti izskatot Jūsu 2015.gada 19.aprīļa iesniegumu.

Iekšlietu ministrija kontekstā ar Jūsu uzdotajiem jautājumiem papildus norāda, ka Drošības policijas amatpersonas pienākums uzrādīt privātpersonai dienesta apliecību ir noteikts likuma "Par policiju" 5.panta ceturtajā daļā, kas paredz, ka ikreiz, kad policijas darbiniekam nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, pēc personas pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība. Vienlaikus jāņem vērā, ka normatīvie akti neparedz vispārēju pienākumu valsts drošības iestādes amatpersonai uzrādīt dienesta apliecību. Valsts drošības iestāžu likuma 24. panta piektā daļa paredz, ka ziņas par valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem ir valsts noslēpums. Līdz ar to Drošības policijas amatpersonām nav pienākums atklāt savu identitāti, izņemot gadījumus, kad tās veic likumā "Par policiju" noteiktās funkcijas un atbilstoši likuma "Par policiju" 5. panta ceturtajai daļai ar savu darbību ierobežo personas tiesības un brīvības. Konkrētajā gadījumā nošķirama drošības pārbaudes veikšana, kuru veic valsts drošības iestādes amatpersona un kas atbilst likuma "Par policiju" noteiktajai funkcijai, no Valsts drošības iestāžu likumā noteiktajām funkcijām, kuras veic valsts drošības iestādes amatpersona.

Ņemot vērā norādīto, Iekšlietu ministrijas ieskatā Drošības policijas amatpersonai ir pienākums pēc personas pieprasījuma uzradīt dienesta apliecību situācijā, kad attiecīgā Drošības policijas amatpersona, veicot tai uzliktos dienesta uzdevumus, ierobežo personu tiesības.

Par Drošības policijas atteikšanos pieņemt mutvārdu iesniegumu

2015.gada 23.aprīļa iesniegumā Drošības policijai Jūs lūdzāt atbildēt Uz jautājumiem, kādu iemeslu dēļ Drošības policijas amatpersona atteicās pieņemt privātpersonas mutvārdu iesniegumu un vai iestāde regulāri praktizē prettiesiskus atteikumus pieņemt mutvārdu iesniegumus.

Izvērtējot Drošības policijas sniegto Atbildi uz iesniegumiem, Iekšlietu ministrija konstatē, ka uz minēto iesniegumu par Drošības policijas amatpersonu rīcību, nepieņemot privātpersonas mutvārdu iesniegumu, nav sniegta atbilde pēc būtības. Tā kā Iekšlietu ministrija nav kompetenta sniegt atbildi pēc būtības uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, Iekšlietu ministrijas ieskatā tas jādara Drošības policijai, atkārtoti izskatot Jūsu 2015.gada 23.aprīļa iesniegumu.

Vienlaikus, kontekstā ar Jūsu uzdotajiem jautājumiem par Drošības policijas amatpersonu rīcību, nepieņemot no privātpersonas mutvārdu iesniegumu, Iekšlietu ministrija norāda, ka Drošības policijai kā valsts pārvaldes iestādei nenoliedzami ir saistošs Iesniegumu likumā noteiktais, taču vēršam Jūsu uzmanību, ka Iesniegumu likuma 3.pants nosaka veidus kādā persona var iesniegt iesniegumu, proti, rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam. No minētā izriet, ka mutvārdos izteikta iesnieguma pieņemšana no privātpersonas ir izņēmums no vispārējās kārtības, tādēļ ir pieļaujami samērīgi privātpersonas, kura vēlas iesniegt iesniegumu mutvārdos, interešu ierobežojumi, piemēram, personai ir jāuzgaida saprātīgs laiks, ja tā bez iepriekšēja brīdinājuma vēlas iesniegt mutvārdu iesniegumu. Jāņem arī vērā, ka mutvārdu iesnieguma pieņemšana nav visu iestādē nodarbināto amatpersonu amata pienākums, bet iestādes vadītājam ir tiesības noteikt, kuru personu amata pienākumos ietilpst privātpersonu mutvārdu iesniegumu noformēšana rakstveidā.

Par Drošības policijas darbinieka mēģinājumiem traucēt filmēšanu

2015.gada 24.aprīļa iesniegumā Drošības policijai Jūs lūdzāt atbildēt uz jautājumiem par notikumiem 2015.gada 20.aprīlī, proti, kādu iemeslu dēļ šajā datumā Drošības policijas darbinieks rīkojās, jūsuprāt, prettiesiski, atsakoties sevi identificēt un mēģinot traucēt Jums īstenot Jūsu tiesības veikt filmēšanu, kā arī vai darbinieks rīkojās pēc savas iniciatīvas, vai arī pildot augstāk stāvošas amatpersonas rīkojumu.

Uz minētajiem jautājumiem Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem ir norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7.un 2.10 punktiem valsts noslēpuma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošības iestādes, štatus un personālsastāvu, izlūkošanas un operatīvo darbību, kā arī valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētas informācijas aizsardzību.

Ņemot vērā Drošības policijas kā valsts drošības iestādes un pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta īpašo statusu, nav pieļaujama šādas informācijas nelikumīga iegūšana un izpaušana.

Iekšlietu ministrijas skatījumā šī norāde nepietiekami paskaidro iesniedzējam iestādes amatpersonu rīcību konkrētā situācijā, kā arī nesniedz atbildi uz uzdotajiem jautājumiem. No Drošības policijas sniegtās Atbildes uz iesniegumiem var noprast, ka atbildi uz uzdotajiem jautājumiem nav iespējams sniegt, jo tā satur valsts noslēpumu, taču atbildē nav norādīts, kas no sniedzamās informācijas satur valsts noslēpumu, par ko iestāde nevar informēt iesniedzēju, jeb kā informācija, kas satur valsts noslēpumu, sasaistās ar iesniedzēja uzdotajiem jautājumiem.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija konstatē, ka Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem nav sniegta atbilde pēc būtības uz Jūsu 2015.gada 24.aprīļa iesniegumā uzdotajiem jautājumiem par Drošības policijas amatpersonu rīcību. Tādējādi Iekšlietu ministrijas ieskatā Drošības policijai atkārtoti jāizskata Jūsu 2015.gada 24.aprīļa iesniegums un jāsniedz uz to atbilde pēc būtības.

Par Drošības policijas darbinieka rīcību, pieprasot uzrādīt dokumentus

2015.gada 29.aprīļa iesniegumā Drošības policijai Jūs lūdzāt atbildēt uz jautājumiem par notikumiem 2015.gada 27.aprīlī, proti, par kādu likumpārkāpumu izdarīšanu Jūs turēja aizdomās Drošības policijas darbinieks Ē.Postņikovs, netālu no Drošības policijas ēkas pieprasot uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī kādas Jūsu darbības bija par pamatu turēt Jūs aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, bet, ja Jūs netikāt turēts aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, kā tiks izvērtēta Drošības policijas darbinieka Ē.Postņikova rīcība, prettiesiski un nepamatoti pieprasot uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.

Uz minētajiem jautājumiem Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem ir norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7.un 2.10 punktiem valsts noslēpuma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošības iestādes, štatus un personālsastāvu, izlūkošanas un operatīvo darbību, kā arī valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētas informācijas aizsardzību.

Ņemot vērā Drošības policijas kā valsts drošības iestādes un pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta īpašo statusu, nav pieļaujama šādas informācijas nelikumīga iegūšana un izpaušana.

Iekšlietu ministrijas skatījumā šī norāde nepietiekami paskaidro iesniedzējam iestādes amatpersonu rīcību konkrētā situācijā, kā arī nesniedz atbildi uz uzdotajiem jautājumiem. No Drošības policijas sniegtās Atbildes uz iesniegumiem var noprast, ka atbildi uz uzdotajiem jautājumiem nav iespējams sniegt, jo tā satur valsts noslēpumu, taču atbildē nav norādīts, kas no sniedzamās informācijas satur valsts noslēpumu, par ko iestāde nevar informēt iesniedzēju, jeb kā informācija, kas satur valsts noslēpumu, sasaistās ar iesniedzēja uzdotajiem jautājumiem.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija konstatē, ka Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem nav sniegta atbilde pēc būtības uz Jūsu 2015.gada 29.aprīļa iesniegumā uzdotajiem jautājumiem par Drošības policijas amatpersonu rīcību. Tādējādi Iekšlietu ministrijas ieskatā Drošības policijai atkārtoti jāizskata Jūsu 2015.gada 29.aprīļa iesniegums un jāsniedz uz to atbilde pēc būtības.

Novērtē šo rakstu: