Drošības policija laikus brīdināta par "Maidana izstādi", bet nav likusies ne zinis
PIETIEK22.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija ir laikus un oficiāli informēta par pie valdības ēkas paredzēto izstādi Maidana cilvēki, taču par iespējamiem apdraudējumiem un provokācijām nav likusies ne zinis. Par plānoto izstādi, kuru ar trešo mēģinājumu izpostīja vandāļi, no kuriem daži joprojām nav notverti, laikus tikusi informēta arī Valsts policija un Rīgas Pašvaldības policija, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti.
Kā zināms, netālu no Ministru kabineta ēkas izvietoto fotoizstādi Maidana cilvēki īsā laikā pēc tās atklāšanas 5. oktobrī divas reizes papostīja vandāļi, kuri pēc postīšanas tika aizturēti. Savukārt trešajā reizē joprojām neapsargāto izstādi vandāļi, kurus policija joprojām nav noskaidrojusi, izstādi nakts melnumā izpostīja tiktāl, ka tā faktiski tika iznīcināta.
Pēc šiem notikumiem ne Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis, ne iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nekādu atbildību par notikušo neuzņēmās, paziņojot, ka visa atbildība par vandāļu darbībām esot pašiem izstādes organizētājiem, kuri neesot noorganizējuši tai apsardzi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Tāpat tika apgalvots, ka iekšlietu iestādes nemaz neesot bijušas laikus informētas par plānoto izstādi un tās "provokatīvo" raksturu.
Taču, kā liecina Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, patiesībā jau 1. oktobrī - nekavējoties pēc izstādes rīkošanas atļaujas izsniegšanas un četras dienas pirms tās atklāšanas - Rīgas pašvaldība par to ir oficiāli informējusi virkni tiesībsargāšanas un kārtības uzturēšanas iestāžu, tostarp pašvaldības policiju un Valsts policiju.
Tāpat oficiālu informāciju ir saņēmusi arī Drošības policija, - Pietiek šodien publisko gan pašu atļauju, gan arī telefaksa atskaišu lapiņu, kas rāda, ka šī atļauja 1. oktobrī ir nosūtīta un arī saņemta šajā iestādē, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir visādos veidos jārūpējas par konstitucionālās iekārtas drošību visos tās aspektos.
Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, vismaz šajā gadījumā Drošības policija nav likusies ne zinis par saņemto informāciju saistībā ar plānoto provokatīvo informāciju, - tā nav uzdevusi nekādus jautājumus pašvaldībai par gaidāmo izstādi, arī organizētāji nekādu šīs iestādes interesi nav manījuši.
Savukārt tagad no Drošības policijas atbildes uz Pietiek jautājumu - kādas tieši darbības Drošības policija atbilstoši tās normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām šajās četrās dienās veica, lai nepieļautu dažādas provokācijas saistībā ar šo izstādi - izriet, ka tās vadības izpratnē varētu būt bijusi runa tikai par izstādes aizliegšanu vai tās satura maiņu.
"Rīgas dome informēja Drošības policiju (DP) jau par saskaņotu izstādes Maidana cilvēki rīkošanu, neprasot DP vērtējumu par izstādes materiāliem un norisi," skaidro Drošības policija.
Nelikšanos ne zinis par gaidāmo izstādi Drošības policija tradicionāli skaidro ar atsauci uz valsts noslēpumu: "Informācija par DP kā pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta veiktajām darbībām tiek aizsargāta likuma "Par valsts noslēpumu" noteiktajā kārtībā un nav izpaužama."
Savukārt savu izpratni, kas drošības iestādei būtu jādara provokāciju laicīgai nepieļaušanai šādās situācijās, Drošības policija demonstrē ar norādi, ka "izstādes pieteikšana notiek saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu. Minētā likuma izpratnē DP nav kārtības uzturētājs, proti, sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana nav DP kompetence".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
