Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija atteikusi atzīt par cietušajiem astoņas personas, kas, iespējams, tikušas nesankcionēti noklausītas Starptautiskajā lidostā Rīga, par ko aizvadītajā decembrī uzsākts kriminālprocess. Šis un citas šīs izmeklēšanas dīvainības rada aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu no amata atstādinātā lidostas Drošības departamenta direktora, skandalozā drošībnieka Raimonda Lazdiņa interesēs.

Drošības policijas darbības, jau vairāk nekā septiņus mēnešus izmeklējot kriminālprocesu par noklausīšanos Starptautiskajā lidostā Rīga, rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām skandalozajam drošībniekam Raimondam Lazdiņam, kuru šī skandāla dēļ pērnajā decembrī atstādināja no lidostas Drošības departamenta vadītāja amata.

Par to liek domāt gan maniere, kādā Drošības policijas izmeklētāji veic lidostas amatpersonu pratināšanas, gan atsevišķi lēmumi, kas jau pieņemti kriminālprcesa izmeklēšanas gaitā.

Pēdēja gada laikā jau plašu ievērību guvušais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis pirms dažām nedēļām kriminālprocesa ietvaros par noklausīšanos lidostā Rīga pieņēmis lēmumu atteikt astoņām personām atzīt tās par cietušajiem šajā kriminālprocesā, kas kopš 2013. gada 14. decembra tiek izmeklēts pret Lazdiņu un vēl diviem no amatiem atstādinātajiem lidostas Drošības departamenta darbiniekiem Intu Rubezi un Andri Savko.

"Izvērtējot iesniegumā minētus apstākļus un kriminālprocesa materiālus kopumā nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums," - šādu atbildi astoņām personām, starp kurām piecas ir augstistāvošas lidostas Rīga amatpersonas, sagatavojis un 7. jūlijā nosūtījis Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis.

Šīs astoņas personas 9. jūnijā bija vērsušās Drošības policijā ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot tās atzīt par cietušajiem tā dēvētajā kriminālprocesā par noklausīšanos lidostā Rīga. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, iekšējā izmeklēšanā pirms vēršanās Drošības policijā pērnā gada nogalē konstatēts, ka šīs lidostas amatpersonas un lidostā darbojošos uzņēmējus nesankconēti nolausījušies lidostas drošībnieki, tam izmantojot Drošības departamenta vajadzībām iepirkto aparatūru.

Ar kolektīvo iesniegumu Drošības policijā bija vērsušies lidostas Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševičs, šī paša departamenta Kohēzijas fonda fnansēto projektu koordinators Vladimirs Krasausks, lidostas Personāla departamenta direktore Inga Rame, Kvalitātes departamenta Drošības pārvaldības sistēmas direktors Ingus Krūmiņš, lidostas Būvniecības projektu vadītājs Jānis Bračs, kā arī vēl trīs personas - Jānis Jurševskis, Arnis Seidāns un Jānis Šolis.

Jau pirms šī lēmuma pieņemšanas iesnieguma autoru pratināšanās Drošības policijas izmeklētājs Boronovskis bija uzdevis jautājumus, kas radīja aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu Lazdiņam labvēlīgā gultnē. Drošības policiju vairāk interesējuši nevis apstākļi, kuros lidostas amatpersonas, iespējams, cietušas no nesankcionētas noklausīšanās, bet, piemēram, jautājums, kuras personas viņus pamudinājušas vērsties ar šādu iesniegumu.

Tas atbilst Lazdiņa aizstāvības taktikai - savu atstādināšanu no amata tulkot kā iekšēju konfliktu un ietekmes pārdali lidostā, nevis nesankcionētas noklausīšanās sekas. Boronovska lietotais formulējums, ka, izvērtējot kriminālprocesa materiālus kopumā, nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums, rada aizdomas, ka tiek likti pamati noklausīšanās lietas izbeigšanai Lazdiņa interesēs.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par spīti tam, ka Drošības policija jau septīto mēnesi izmeklē kriminālprocesu, kas tieši saistīts ar Lazdiņa un divu viņa bijušo padoto Savko un Rubeža iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir - nesankcionētu noklausīšanos, nevienam no šīs trijotnes vēl aizvien nav atņemta pielaide valsts noslēpumam. No Lazdiņa neformālajiem kontaktiem arī zināms, ka viņš vēl aizvien lielās ar savu ietekmi Drošības policijā. Skandalozais drošībnieks, piemēram, solījis "sakārtot" pielaides jautājumu pirmdien demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība).

Ar drošības struktūrām saistītās aprindās neoficiāli jau kopš izmeklēšanas pirmsākumiem tiek spriests, ka Lazdiņš ar nelikumīgi iegūto informāciju dalījies ar Drošības policiju un nesakncionētā noklausīšanās notikusi tostarp saimnieciskās interesēs, lai ietekmētu iepirkumus un notieiktu uzņēmēju intereses, kurām drošībnieki nodrošina "legālo jumtu". Par labu šai versijai runā arī amati, kādus ieņem vairāki, iespējams, noklausītie - vismaz trīs no viņiem saistīti ar lidostas infrastruktūras attīstības projekta daudzmiljonu iepirkumiem, ko daļēji finansē no Kohēzijas fonda.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...