Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija atteikusi atzīt par cietušajiem astoņas personas, kas, iespējams, tikušas nesankcionēti noklausītas Starptautiskajā lidostā Rīga, par ko aizvadītajā decembrī uzsākts kriminālprocess. Šis un citas šīs izmeklēšanas dīvainības rada aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu no amata atstādinātā lidostas Drošības departamenta direktora, skandalozā drošībnieka Raimonda Lazdiņa interesēs.

Drošības policijas darbības, jau vairāk nekā septiņus mēnešus izmeklējot kriminālprocesu par noklausīšanos Starptautiskajā lidostā Rīga, rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām skandalozajam drošībniekam Raimondam Lazdiņam, kuru šī skandāla dēļ pērnajā decembrī atstādināja no lidostas Drošības departamenta vadītāja amata.

Par to liek domāt gan maniere, kādā Drošības policijas izmeklētāji veic lidostas amatpersonu pratināšanas, gan atsevišķi lēmumi, kas jau pieņemti kriminālprcesa izmeklēšanas gaitā.

Pēdēja gada laikā jau plašu ievērību guvušais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis pirms dažām nedēļām kriminālprocesa ietvaros par noklausīšanos lidostā Rīga pieņēmis lēmumu atteikt astoņām personām atzīt tās par cietušajiem šajā kriminālprocesā, kas kopš 2013. gada 14. decembra tiek izmeklēts pret Lazdiņu un vēl diviem no amatiem atstādinātajiem lidostas Drošības departamenta darbiniekiem Intu Rubezi un Andri Savko.

"Izvērtējot iesniegumā minētus apstākļus un kriminālprocesa materiālus kopumā nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums," - šādu atbildi astoņām personām, starp kurām piecas ir augstistāvošas lidostas Rīga amatpersonas, sagatavojis un 7. jūlijā nosūtījis Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis.

Šīs astoņas personas 9. jūnijā bija vērsušās Drošības policijā ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot tās atzīt par cietušajiem tā dēvētajā kriminālprocesā par noklausīšanos lidostā Rīga. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, iekšējā izmeklēšanā pirms vēršanās Drošības policijā pērnā gada nogalē konstatēts, ka šīs lidostas amatpersonas un lidostā darbojošos uzņēmējus nesankconēti nolausījušies lidostas drošībnieki, tam izmantojot Drošības departamenta vajadzībām iepirkto aparatūru.

Ar kolektīvo iesniegumu Drošības policijā bija vērsušies lidostas Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševičs, šī paša departamenta Kohēzijas fonda fnansēto projektu koordinators Vladimirs Krasausks, lidostas Personāla departamenta direktore Inga Rame, Kvalitātes departamenta Drošības pārvaldības sistēmas direktors Ingus Krūmiņš, lidostas Būvniecības projektu vadītājs Jānis Bračs, kā arī vēl trīs personas - Jānis Jurševskis, Arnis Seidāns un Jānis Šolis.

Jau pirms šī lēmuma pieņemšanas iesnieguma autoru pratināšanās Drošības policijas izmeklētājs Boronovskis bija uzdevis jautājumus, kas radīja aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu Lazdiņam labvēlīgā gultnē. Drošības policiju vairāk interesējuši nevis apstākļi, kuros lidostas amatpersonas, iespējams, cietušas no nesankcionētas noklausīšanās, bet, piemēram, jautājums, kuras personas viņus pamudinājušas vērsties ar šādu iesniegumu.

Tas atbilst Lazdiņa aizstāvības taktikai - savu atstādināšanu no amata tulkot kā iekšēju konfliktu un ietekmes pārdali lidostā, nevis nesankcionētas noklausīšanās sekas. Boronovska lietotais formulējums, ka, izvērtējot kriminālprocesa materiālus kopumā, nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums, rada aizdomas, ka tiek likti pamati noklausīšanās lietas izbeigšanai Lazdiņa interesēs.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par spīti tam, ka Drošības policija jau septīto mēnesi izmeklē kriminālprocesu, kas tieši saistīts ar Lazdiņa un divu viņa bijušo padoto Savko un Rubeža iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir - nesankcionētu noklausīšanos, nevienam no šīs trijotnes vēl aizvien nav atņemta pielaide valsts noslēpumam. No Lazdiņa neformālajiem kontaktiem arī zināms, ka viņš vēl aizvien lielās ar savu ietekmi Drošības policijā. Skandalozais drošībnieks, piemēram, solījis "sakārtot" pielaides jautājumu pirmdien demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība).

Ar drošības struktūrām saistītās aprindās neoficiāli jau kopš izmeklēšanas pirmsākumiem tiek spriests, ka Lazdiņš ar nelikumīgi iegūto informāciju dalījies ar Drošības policiju un nesakncionētā noklausīšanās notikusi tostarp saimnieciskās interesēs, lai ietekmētu iepirkumus un notieiktu uzņēmēju intereses, kurām drošībnieki nodrošina "legālo jumtu". Par labu šai versijai runā arī amati, kādus ieņem vairāki, iespējams, noklausītie - vismaz trīs no viņiem saistīti ar lidostas infrastruktūras attīstības projekta daudzmiljonu iepirkumiem, ko daļēji finansē no Kohēzijas fonda.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi