Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija atteikusi atzīt par cietušajiem astoņas personas, kas, iespējams, tikušas nesankcionēti noklausītas Starptautiskajā lidostā Rīga, par ko aizvadītajā decembrī uzsākts kriminālprocess. Šis un citas šīs izmeklēšanas dīvainības rada aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu no amata atstādinātā lidostas Drošības departamenta direktora, skandalozā drošībnieka Raimonda Lazdiņa interesēs.

Drošības policijas darbības, jau vairāk nekā septiņus mēnešus izmeklējot kriminālprocesu par noklausīšanos Starptautiskajā lidostā Rīga, rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām skandalozajam drošībniekam Raimondam Lazdiņam, kuru šī skandāla dēļ pērnajā decembrī atstādināja no lidostas Drošības departamenta vadītāja amata.

Par to liek domāt gan maniere, kādā Drošības policijas izmeklētāji veic lidostas amatpersonu pratināšanas, gan atsevišķi lēmumi, kas jau pieņemti kriminālprcesa izmeklēšanas gaitā.

Pēdēja gada laikā jau plašu ievērību guvušais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis pirms dažām nedēļām kriminālprocesa ietvaros par noklausīšanos lidostā Rīga pieņēmis lēmumu atteikt astoņām personām atzīt tās par cietušajiem šajā kriminālprocesā, kas kopš 2013. gada 14. decembra tiek izmeklēts pret Lazdiņu un vēl diviem no amatiem atstādinātajiem lidostas Drošības departamenta darbiniekiem Intu Rubezi un Andri Savko.

"Izvērtējot iesniegumā minētus apstākļus un kriminālprocesa materiālus kopumā nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums," - šādu atbildi astoņām personām, starp kurām piecas ir augstistāvošas lidostas Rīga amatpersonas, sagatavojis un 7. jūlijā nosūtījis Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis.

Šīs astoņas personas 9. jūnijā bija vērsušās Drošības policijā ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot tās atzīt par cietušajiem tā dēvētajā kriminālprocesā par noklausīšanos lidostā Rīga. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, iekšējā izmeklēšanā pirms vēršanās Drošības policijā pērnā gada nogalē konstatēts, ka šīs lidostas amatpersonas un lidostā darbojošos uzņēmējus nesankconēti nolausījušies lidostas drošībnieki, tam izmantojot Drošības departamenta vajadzībām iepirkto aparatūru.

Ar kolektīvo iesniegumu Drošības policijā bija vērsušies lidostas Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševičs, šī paša departamenta Kohēzijas fonda fnansēto projektu koordinators Vladimirs Krasausks, lidostas Personāla departamenta direktore Inga Rame, Kvalitātes departamenta Drošības pārvaldības sistēmas direktors Ingus Krūmiņš, lidostas Būvniecības projektu vadītājs Jānis Bračs, kā arī vēl trīs personas - Jānis Jurševskis, Arnis Seidāns un Jānis Šolis.

Jau pirms šī lēmuma pieņemšanas iesnieguma autoru pratināšanās Drošības policijas izmeklētājs Boronovskis bija uzdevis jautājumus, kas radīja aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu Lazdiņam labvēlīgā gultnē. Drošības policiju vairāk interesējuši nevis apstākļi, kuros lidostas amatpersonas, iespējams, cietušas no nesankcionētas noklausīšanās, bet, piemēram, jautājums, kuras personas viņus pamudinājušas vērsties ar šādu iesniegumu.

Tas atbilst Lazdiņa aizstāvības taktikai - savu atstādināšanu no amata tulkot kā iekšēju konfliktu un ietekmes pārdali lidostā, nevis nesankcionētas noklausīšanās sekas. Boronovska lietotais formulējums, ka, izvērtējot kriminālprocesa materiālus kopumā, nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums, rada aizdomas, ka tiek likti pamati noklausīšanās lietas izbeigšanai Lazdiņa interesēs.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par spīti tam, ka Drošības policija jau septīto mēnesi izmeklē kriminālprocesu, kas tieši saistīts ar Lazdiņa un divu viņa bijušo padoto Savko un Rubeža iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir - nesankcionētu noklausīšanos, nevienam no šīs trijotnes vēl aizvien nav atņemta pielaide valsts noslēpumam. No Lazdiņa neformālajiem kontaktiem arī zināms, ka viņš vēl aizvien lielās ar savu ietekmi Drošības policijā. Skandalozais drošībnieks, piemēram, solījis "sakārtot" pielaides jautājumu pirmdien demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība).

Ar drošības struktūrām saistītās aprindās neoficiāli jau kopš izmeklēšanas pirmsākumiem tiek spriests, ka Lazdiņš ar nelikumīgi iegūto informāciju dalījies ar Drošības policiju un nesakncionētā noklausīšanās notikusi tostarp saimnieciskās interesēs, lai ietekmētu iepirkumus un notieiktu uzņēmēju intereses, kurām drošībnieki nodrošina "legālo jumtu". Par labu šai versijai runā arī amati, kādus ieņem vairāki, iespējams, noklausītie - vismaz trīs no viņiem saistīti ar lidostas infrastruktūras attīstības projekta daudzmiljonu iepirkumiem, ko daļēji finansē no Kohēzijas fonda.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Atkal par kristieti Aldi

FotoNav noslēpums, ka Aldis Gobzems sevi uzskata par ticīgu kristieti. Aldis par to savā Facebook lapā ir vairākkārt rakstījis kopā ar lūgšanām, kurās viņš lūdz Dievam daudz dažādu lietu. 
Lasīt visu...

12

To visu es ar saviem atbalstītājiem, bet šī partija nav “Gobzema partija”, šī partija ir mūsu

FotoUz šo ierakstu mani pamudināja periodiski komentāros lasāmā doma “Gobzems neko nedara”. Esmu par šo tēmu jau izteicies un ne reizi vien, bet, acīmredzami jautājums kādam, kurš nesaprot, ir aktuāls, kas arī ir saprotami.
Lasīt visu...

21

Kāda ir atšķirība starp antidemokrātisko, totalitāro režīmu Latvijā un normālu Rietumu demokrātisku valsti

FotoManas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais Tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94.pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!
Lasīt visu...

18

Uzticēšanos un naudu ārstiem, nevis ierēdņiem, – tā ir atslēga vakcinācijas procesa uzlabošanai

FotoLatvijā pakāpeniski atkal pieaug COVID-19 izplatība, un valdība, nespējot panākt vakcinācijas aptveres rādītāju uzlabošanos, ķeras pie piespiedu mēriem. Saeimā iesniegts likumprojekts par obligātu vakcināciju atsevišķām strādājošo kategorijām: izglītības, veselības aprūpes un sociālās jomas darbiniekiem. Tos, kuri nevarēs uzrādīt atbilstošu sertifikātu, draud atlaist no darba.
Lasīt visu...

21

Ārstu biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu

FotoLatvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.
Lasīt visu...

12

Tauta NAV ēzelis!

FotoMūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.
Lasīt visu...

21

Nomenklatūras valsts un nomenklatūras vara

FotoJau sākumā teicu, ka Juris Stukāns ar prokuratūru galā netiks. Precīzi un pamatīgi aprakstīta viņa darbība šajā rakstā, bet nekad nevar uzrakstīt tik labi, lai nevarētu papildināt vai uzrakstīt labāk.
Lasīt visu...

12

Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?

FotoLIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Lasīt visu...

12

Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes

Foto2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Lasīt visu...

Lursoft