Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus
Ivo Leitāns15.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura esot notikusi pagājušā gada jūlijā - LŽA biedres Indras Sprances rakstā žurnālā "Ir" un manis gatavotajā sižetā LTV "Panorāmā". Vienīgās jaunās ziņas, kuras es pratināšanas laikā uzzināju no DP izmeklētāja, kura vārds esot noslēpums, ir uzsāktā kriminālprocesa numurs, tāpēc to šeit neminēšu.
Taču es izmeklētāju arī informēju, ka publiski paudīšu viedokli, kas man izveidojās pēc komunikācijas ar DP, tāpēc to arī daru.
Lai gan lieciniekam saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir pienākums liecināt par visu, "kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu", konkrētais noziedzīgais nodarījums man joprojām nav skaidrs. Kas tieši ir bijis izpaustais valsts noslēpums, ar kuru konkrēti sižetā skanējušo citātu vai aizkadra tekstu noslēpums ir izpausts, vismaz uz kuru sadaļu "Valsts noslēpuma objektu sarakstā" tas attiecas? To DP vai nu nespēja vai nevēlējās paskaidrot.
Norādes uz likumā "Par valsts noslēpumu" paredzēto, ka aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību, DP pārstāvis noraidīja, nepaskaidrodams, kāpēc. Galvenais arguments - žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus.
Vienīgais, ko es paudu savā pratināšanā, bija tas, ka sižetā izskanējusī informācija ir atspoguļota korekti, pamatojoties uz avotu pausto. I.Sprance jau iepriekš paziņoja, ka arī viņas liecība aprobežojās ar to pašu. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc šādas formālas liecības ir tik būtiskas, lai sauktu žurnālistus uz valsts drošības iestādi septiņus mēnešus pēc materiāla publicēšanas. Arguments, ka aizdomās turētais nākotnē varētu noliegt savus publiski izskanējušos vārdus un tad jau žurnālisti būs jāsauc tāpat, manuprāt, nav nopietns un neliecina par saprātīgu un lietderīgu valsts drošības iestādes resursu izmantošanu.
Ticama versija varētu būt uzraugošā prokurora sniegtie norādījumi izmeklētājam, jo nav izslēgts, ka bez prokuratūras uzdevumiem process jau sen būtu izbeigts. Taču vēlme izsaukt uz pratināšanu žurnālistus kriminālprocesā tiešā saistībā ar viņu profesionālo darbību var tikt iztulkota arī kā mājiens. Tik nenoteiktā situācijā, kad valsts drošības iestāde atsakās atklāt, kas tieši bija valsts noslēpums, bet piesauc Preses likuma normas, kas aizliedz valsts noslēpumu publicēt, var radīt stindzinošu efektu. Atsevišķi mediji varētu izlemt strīdīgos gadījumos tomēr neriskēt un noklusēt sabiedriski nozīmīgu informāciju.
Ja atceramies, ka pirms nepilna gada aktīvi tika virzīti valsts drošības iestāžu iecere kriminalizēt arī valsts noslēpuma iegūšanu, neslēpjot, ka šīs normas varētu attiekties arī uz žurnālistiem, aina veidojas vēl nepatīkamāka. Krimināllikumā šādu izmaiņu vismaz pagaidām nav, tāpēc individuāli pret žurnālistiem vērsties nevar. Tomēr Preses likums paredz ģenerālprokuroram tiesības ierosināt tiesā izskatīt jautājumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Pamats tam var būt tostarp tas, ka medijs publicējis informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzīta par valsts noslēpuma izpaušanu.
Var runāt, ka šajā komentārā ir nepamatoti sabiezinātas krāsas un vēršanās pret medijiem nevienam neesot padomā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt par atsevišķu Ģenerālprokuratūras, KNAB un Saeimas Nacionālās drošības komisijas amatpersonu izteikumiem (dažos gadījumos pat publiskiem), kas liecina par pretējo.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
