Drošības policijas informācija plašsaziņas līdzekļu ievērībai
Drošības policija02.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par plāniem rīkot preses konferenci pie Drošības policijas ēkas, Drošības policija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus būt saprotošiem un nefilmēt un nefotografēt personas un transportlīdzekļus, kas ieiet/iziet vai iebrauc/izbrauc no Drošības policijas teritorijas.
Drošības policija ir valsts drošības iestāde un dati par tās personālsastāvu ir valsts noslēpumu saturoša informācija. Nofotografējot vai nofilmējot Drošības policijas amatpersonas, kuras nav publiskas dienesta amatpersonas, un vēlāk publicējot viņu attēlus, tiek radīti šķēršļi amatpersonu turpmākajai profesionālajai darbībai, apdraudēti šo personu informācijas avoti, kuri sniedz valsts drošībai nozīmīgu informāciju, un radīti papildus riski šo amatpersonu personīgajai drošībai. Drošības policija vērš uzmanību, ka ārvalstu specdienesti veic mērķtiecīgas darbības nolūkā iegūt šāda veida informāciju par Latvijas valsts drošības iestāžu amatpersonām, tāpēc šādas informācijas publiskošana tikai atvieglo ārvalstu specdienestu darbu, vienlaikus apgrūtinot Latvijas valsts drošības iestāžu darbību.
Drošības policija arī atgādina, ka nepārtraukta un ilglaicīga valsts drošības iestādes ēkas fotografēšana un filmēšana var atklāt fiziskās drošības pasākumus, kas ir valsts noslēpumu saturoša informācija. Drošības policija nekad nav likusi žurnālistiem šķēršļus īslaicīgai ēkas filmēšanai, ja tā tiek iepriekš saskaņota ar Drošības policiju un tās laikā netiek fiksētas Drošības policijas amatpersonas, apmeklētāji un transportlīdzekļi, kas iebrauc vai izbrauc no Drošības policijas teritorijas. Ja šādas filmēšanas vai fotografēšanas darbības pie Drošības policijas ēkas tiek veiktas regulāri, mērķtiecīgi un nolūkā vienlaikus arī fiksēt Drošības policijas amatpersonas, apmeklētājus vai transportlīdzekļus, var tikt atklāts fiziskās drošības pasākumu un valsts drošības iestāžu amatpersonu kopums. Līdz ar to šāda regulāra filmēšanas un fotografēšanas aktivitāte ir kvalificējama kā mērķtiecīga informācijas vākšana par valsts drošības iestādes amatpersonām un tās fiziskās drošības režīmu. Bez tam šādas aktivitātes kavē Drošības policijas darbību, jo regulāras un ilglaicīgas filmēšanas apstākļos ir jāveic papildus darbības, lai nodrošinātu Drošības policijas amatpersonu identitātes neizpaušanu.
Minēto iemeslu dēļ Drošības policija informēja L.Lapsu, kurš pēdējo nedēļu laikā atkārtoti filmēja un fotografēja Drošības policijas amatpersonas, ka šādas darbības ir aizliegtas. Jāatzīmē, ka Drošības policijas amatpersonu fotografēšanai un filmēšanai pie Drošības policijas ēkas L.Lapsa pievērsās pēc tam, kad š.g. 17.aprīlī atteicās iziet pārbaudi iekļūšanai Drošības policijas ēkā, uz kurieni viņš bija izsaukts saistībā ar Drošības policijas lietvedībā esošu kriminālprocesu. Iespējams, šis atteikums bija saistīts ar faktu, ka L.Lapsa nevēlējās, ka pārbaudes rezultātā tiek atklāts viņa atkārtots mēģinājums ienest Drošības policijas telpā paslēptu ierakstīšanas ierīci.
Savukārt 29.aprīlī L.Lapsa tika īslaicīgi aizturēts Drošības policijas ēkā un vēlāk nodots Valsts policijai. L.Lapsa tika aizturēts, jo pastāvēja pamatotas aizdomas, ka viņš mēģina atkārtoti veikt audio ierakstu un nepakļāvās Drošības policijas amatpersonu likumīgajām prasībām. Minētās aizturēšanas laikā L.Lapsa sniedza nepatiesu informāciju par viņa izvietošanu izolatorā (šādas telpas Drošības policijas teritorijā vienkārši nav) un turpināja veikt Drošības policijas amatpersonu fotografēšanu un viņu foto publicēšanu.
Drošības policija arī turpmāk izmantos visus likumā paredzētos līdzekļus, lai aizsargātu Drošības policijas amatpersonu identitāti un novērstu Drošības policijas ēkā veikto fizisko drošības pasākumu izpaušanu.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
