Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jo vairāk lasu juridisko literatūru un iedziļinos mūsu lietu niansēs, jo labāk saprotu, cik neadekvāta, netaisnīga un arī prettiesiska ir bijusi Latvijas tiesu sistēmas represīvā rīcība attiecībā pret mani un citiem apsūdzētajiem [saistībā ar 13. janvāra notikumiem]. Šādā situācijā, kad tiesas darbojas netaisnīgi un prettiesiski, turklāt augstākas instances šīs problēmas nevis novērš, bet piesedz, Valsts prezidents un tā apžēlošanas institūts ir vienīgā taisnīguma atjaunošanas iespēja.

Tas, ka līdz šim ignorējāt aicinājumus atjaunot taisnīgumu attiecībā pret mani, nepārsteidza: gandrīz visas amatpersonas labprāt izvairās no atbildīgu lēmumu pieņemšanas. Tomēr šopavasar sabiedrības sašutums sasniedza tādu intensitāti, ka ignorēt to vairs nevarēja – bija jāreaģē. Jo nav vairs runa par Ansi Ataolu Bērziņu, bet par desmitiem netaisni vajāto un notiesāto, desmitiem salauztu likteņu, un sabiedrība to arvien skaidrāk apzinās. Tas, ka šoreiz reaģējāt izvairīgi, mani pārsteidza – biju cerējis uz lielāku iedziļināšanos un izpratni.

Tāpēc esmu uzrakstījis duci jautājumu, uz kuriem ļoti vēlētos saņemt atbildi no Jums kā no sava Prezidenta un līdzpilsoņa.

1. Par tiesiskumu un orveliskumu.

Viens no tiesiskuma pamatprincipiem ir visu personu vienlīdzība likuma priekšā. Savukārt tādas iekārtas, kur "noteiktu sugu" dzīvnieciņi ir par citiem "vienlīdzīgāki", mēdz saukt par orveliskām – pazīstamā romāna autora vārdā.

Diemžēl 13. janvāra paraugprāvā vienlīdzība netika ievērota, turklāt no paša sākta gala, cik noprotams, – tīši un apzināti. Pats savām acīm redzēju, kā policisti trijatā kājām atspārda vīrieti, kurš pat nepretojas. Pats savām ausīm dzirdēju, kā policists saka: "Tagad paguli zem akmeņiem!" Arī mani tīši noguldīja, nesegtu galvu un sasietām rokām, akmeņu krišanas joslā. (Viens nokrita sprīža attālumā man no galvas.) Publiski izskanēja policijas vadības meli, ka gumijas lodes netika izmantotas, – tie vēlāk tika atmaskoti ar ierindas policistu liecībām. Kā zināms, Edgara Gorbaņa acs tika izšauta tieši ar gumijas lodi. Tad kālab visi apsūdzētie bija tikai civilpersonas, visi liecinieki – tikai policisti? Kālab par amatpersonu pārkāpumiem netika ierosināta neviena lieta – pat disciplināra?

Vai uzskatāt to par normālu un pieņemamu valstī, kura vēlas būt tiesiska, Prezidenta kungs?

2. Par liecībām, kas organizētas ar mērķi veidot Krimināllikuma pantam atbilstošu noziedznieka tēlu.

Daudzas minētās policistu "liecības" sakrita veselām rindkopām – burts burtā, kļūda kļūdā! Es uz to norādīju gan savā tiesas runā, gan publikācijā internetā, tomēr tas neko neietekmēja – nedz tiesas iznākumu, nedz kādu publisku vai nepublisku varas reakciju.

Prezidenta kungs! Vai tad var uzskatīt par tiesiskā valstī pieņemamu situāciju, kad spēka struktūru darbinieki ar "copy&paste" metodi izgatavo un tiesai iesniedz liecības, un tiesa tic tām?

3. Par formālo un substanciālo.

Pirmais ir atbilstība kādiem noteiktiem kritērijiem, tostarp likuma burtam. Otrais – atbilstība būtībai, likuma garam, sabiedrības mērķiem un pasūtījumam. Pat ja nodarījums atbilst formālajiem kritērijiem – likuma pantam, bet nenonāk pretrunā ar likumos definētajām sabiedrības interesēm un ideāliem, tiesai tas būtu "jāsubstancionalizē", proti, jākonstatē, vai tas ir vai nav uzskatāms par noziedzīgu, jo nav tāds pēc savas būtības. Diemžēl Latvijas tiesneši dažkārt grēko, formāli vērtējot nodarījumus, bet substanciālo pusi – tātad sabiedrības pasūtījumu – faktiski ignorējot.

Godātais Prezidenta kungs! Vai Jūs uzskatāt, ka tiesiskā sabiedrībā atzīstams un pieļaujams šāds juridisks formālisms?

4. Par 13. janvāra notikumu kontekstu un piespriestā soda būtību.

Arī vērtējot 13. janvāra notikumus, tiesas rīkojās izteikti formāli: tās nevērtēja substanci – nedz ekonomisko, nedz politisko kontekstu ("Parex" bankas afēru, krīzi-dižķibeli, tautas ignorēšanu no valdības un Saeimas puses, 13. janvāra notikumu vērtējumu sabiedrībā, kā arī to pozitīvo ietekmi gan uz Latvijas ekonomiku, gan politisko kultūru).

XIX gs. izcilais krievu jurists Arkādijs Koni rakstīja, ka daudzi cilvēki nesaprot, kā var atzīt par nevainīgu cilvēku, kurš "atzinies rīcībā", taču var! – ja šo rīcību neuzskata par vainu ("не вменяют в вину"). Tieši tāda bija mana aizstāvības pozīcija: atzinu, ka izsitu Saeimas logu, bet neatzinu tajā vainu, jo rīkojos tautas interesēs.

Tiesa bija tiesīga lemt, ka rīkojos pretlikumīgi un pretēji tautas interesēm, un sodīt mani atbilstoši nodarījuma apjomam. Taču patiesībā mani sodīja manas attieksmes dēļ, sodīja par manu pilsonisko pārliecību, manu aizstāvības pozīciju. Protams, sods izrādījās "demonstratīvi" smagāks par nodarīto – "sargieties runāt to pašu, ko šis"!

Prezidenta kungs, vai Jums šķiet pieņemama šāda tiesu prakse, kas noliedz un izkropļo juridiskās problēmas pašu būtību?

5. Par nosacītā soda un probācijas būtību un sūtību.

Formālā un substanciālā puse vērtējama arī šādā kontekstā. Tā sauktā nosacītā soda jeb pilnā vārdā "soda nosacītās atlikšanas" pamatideja salīdzināma ar Damokla zobenu pār notiesātā galvu, tādējādi viņu motivējot dzīvot bez pārkāpumiem. Savukārt probācijas uzraudzības uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem, kuriem var rasties grūtības šādu dzīvi dzīvot patstāvīgi.

Ir valstis (arī, piemēram, Čehija), kurās nosacīta soda atlikšana iespējama gan bez, gan ar probācijas uzraudzību. Ja tiek piespriests nosacīts sods bez uzraudzības, cilvēkam nav jādara pilnīgi nekas, tikai godīgi jādzīvo; ja notiek pārkāpums, tad tiesa izvērtē soda izpildes iespējas.

Divos spriedumos bija rakstīts, ka man nav jāpiedalās Probācijas dienesta programmās, respektīvi, tas bija nosacīts sods bez uzraudzības. Bet, pat ja pieņemam, ka Sodu izpildes kodekss, kurš paģērē visiem nosacīti notiesātajiem reģistrēties probācijas dienestā, ir stiprāks par individualizētu spriedumu, vienalga saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu 9. daļu tiesa tikai "var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu".

Tātad tiesai nebija jāpieiet jautājumam formāli, virzoties rāmjos "iet – neiet" uz Probācijas dienestu. Tai bija jāizvērtē, vai persona dzīvo godīgu dzīvi un ir integrēta sabiedrībā, respektīvi, vai tiek sasniegts nosacītas atlikšanas un probācijas mērķis. Visi materiāli par manu darbību sabiedrības labā tiesai bija iesniegti, tomēr tiesa tos nevērtēja.

Vai Jums, Prezidenta kungs, liekas pieņemama šāda formāla pieeja, kura noved pie nosacītās atlikšanas un probācijas mērķiem gluži pretēja rezultāta?

6. Par soda samērīgumu.

ES Pamattiesību hartas 49. pantā teikts: "Soda smagums nedrīkst būt nesamērīgs ar noziedzīgā nodarījuma smagumu." Šis princips jāievēro vienmēr neatkarīgi no tā, vai cilvēks atzīst vai neatzīst vainu, iet vai neiet uz kādiem dienestiem. Protams, soda apmērs var svārstīties, bet tikai samērīguma robežās. Arī nosacīts sods ir cietumsods, tas nav "vieglāka veida" sods, respektīvi, tiesa atzīst, ka cilvēks ir pelnījis ieslodzījumu, bet, tā kā "tā ir pirmā reize", to pagaidām neizpilda.

Sakiet, vai par divu sniega piku, tukšas plastmasas pudeles un 2 akmeņu iemešanu pa valsts iestādes ēkas fasādi, kā rezultātā izsista viena loga rūts (nodarījuma skāde apmēram 20–30 LVL), Jūs uzskatāt par samērīgu sākumā 18 mēnešu, vēlāk 20 mēnešu cietumsodu?

7. Par kvalifikāciju un smaguma pakāpi.

Tagadējais LR Krimināllikuma 225. pants – Masu nekārtības – ieviests Staļina laikā, lai institucionalizētu tā saukto kolektīvo vainu un pamatotu represijas. 225. panta jēga ir konkrētus cilvēkus padarīt par sevišķi bīstamiem kriminālnoziedzniekiem. Tā sankcija atšķirībā no citiem pantiem saglabājusies teju sākotnējā apmērā, un pēc šā panta jebkura darbība tiek kvalificēta kā "sevišķi smags noziegums". No tā savukārt izriet arī soda smagums – cietuma slēgtais režīms, kā arī laiks, kad var lūgt apžēlošanu vai priekšlaicīgu atbrīvošanu.

Vai Jūs, Prezidenta kungs, uzskatāt par samērīgu vienas loga rūts izsišanas valsts iestādei, pret kuru oficiāli atļautā mītiņā tovakar izskanēja tik daudz pamatotu (vai nepamatotu) apsūdzību, kvalificēšanu par sevišķi smagu kriminālnoziegumu?

8. Par piekritīgumu un tiesisko paļaušanos.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 641. pantu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu vai pārbaudes laika pagarināšanu, pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta iesniegumu, lietu skata rajona tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu dzīvesvieta ir personas izvēlēta un noteiktā kārtībā deklarēta adrese. Savlaicīgi un paredzētā kārtībā deklarēju dzīvesvietu Rudzātu pagastā, tātad Preiļu rajona tiesas teritorijā. Informēju par to gan Probācijas dienestu, gan Latgales priekšpilsētas tiesu. Tiesiski paļāvos, ka Latgales priekšpilsētas tiesa nepārkāps likumu un nosūtīs lietu pēc piekritības. Tomēr tā nenotika: tiesa izskatīja lietu, kuru tai skatīt nebija tiesību (un lēma mani ieslodzīt).

Vai Jūs, Prezidenta kungs, uzskatāt par pieņemamu, ka tiesa spriež lietu, kuru saskaņā ar likumu tai nav tiesību spriest, respektīvi, pati sev piešķir "pārlikumīgas" pilnvaras?

9. Par izvēli starp godu un brīvību.

Tā kā 13. janvāra process bija "pārlieku ieildzis", tad tiesai bija iespēja pēc tā paša panta piespriest vieglāka veida sodu – naudas sodu, piespiedu darbu vai īslaicīgu arestu. Tomēr tiesa šādi rīkojās tikai "vainas atzīšanas" gadījumos, tādējādi izveidojot soda disproporciju (starp "atzinušajiem" un "neatzinušajiem") vairāk nekā 25 reizes (cietuma "atsēdes" ekvivalentā).

Tā kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju atbalstīja 13. janvāra oficiāli atļautā mītiņa notikumu dalībniekus, tad faktiski tiesas rīcība bija apsūdzēto piespiešana atteikties no sava goda, pievilt to tautas slāni, kas viņus atbalstīja un viņu politiskajai pozīcijai uzticējās. Pretējā gadījumā cilvēks saņēma nesamērīgi bargu sodu...

Vai Jūs uzskatāt šādu pieeju par pieņemamu?

10. Par atbildību un izvairīšanos no tās.

Manuprāt, tieši tie, kuri piekrita nepamatotajām apsūdzībām un netaisnajiem tiesas spriedumiem, lai glābtu savu mieru un labklājību, taisni viņi vairījās no atbildības gan savas tautas, gan sirdsapziņas priekšā.

Reiz, kad jau biju trimdā, runāju ar A.M. – vīru, kurš tiesā ilgi turējās pie taisnības, bet pie beigām pateica: "Labi, labi, atzīstu vainu un atzīstu kvalifikāciju," kā rezultātā tika cauri ar 1000 latu naudas sodu.

Es viņam teicu: "Varbūt tomēr man vajadzēja rīkoties kā tev? Šobrīd varētu dzīvot dzimtenē, būt ar bērniem un ar darbiem..." Viņš atbildēja: "Ansi, vai tu domā, ka es ar šo sirdsapziņas nastu labi jūtos?"

Kā Jūs uzskatāt, Prezidenta kungs, vai nepakļaušanās netaisnībai ir izvairīšanās no atbildības vai, tieši otrādi, – atbildības uzņemšanās?

11. Par "paša roku darbu".

Jūs intervijā izteicāties, ka tā manis "mocīšana" esot "manis paša roku darbs", paša izvēle. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēkam ir jābūt sistēmas līdzvērtīgam partnerim, nevis bailēs jāpielāgojas tās neadekvātumam. Jā, man bija iespēja izvairīties no dzīves izpostīšanas, pakļaujoties netaisnai un nesamērīgai sistēmas rīcībai. Tomēr uzskatu, ka pamatcēlonis šai situācijai ir tieši sistēmas neadekvātā rīcība, nevis mana atteikšanās tai pielāgoties. Vai – un kādā aspektā – es kļūdos, Prezidenta kungs?

12. Apžēlot vai neapžēlot?

Rodas ļoti daudz jautājumu, kuri liek apšaubīt ne tikai šā tiesas procesa samērīgumu un taisnīgumu, bet pat tiesiskumu. Vai Jūs, Prezidenta kungs, neuzskatāt, ka šādi problēmjautājumi, turklāt diezgan lielā skaitā, ir pietiekams pamats uzņemties iniciatīvu un apžēlot mani un citus 13. janvāra procesa dalībniekus?

Novērtē šo rakstu:

56
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...