Dūklava ministrija atsakās piešķirt zemi Valkas novadam industriālā parka izveidei, Latvija var zaudēt desmitiem miljonu investīcijas

Pietiek jau ziņoja, ka ZZS pārstāvja Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), kas gandrīz piecus mēnešus vilcinājās ar atbildes sniegšanu Valkas novada domei par zemes piešķiršanu lietošanā industriālā parka izveidei, kurā atrastos gan olu ražotne, gan graudu pieņemšanas punkts un tālākā nākotnē arī gaļas pārstrādes uzņēmums un kur tiktu radītas vairāk nekā 160 jaunas darbavietas, investējot 50-60 miljonus eiro, atbildes nesniegšanā vainoja pašu Valkas pašvaldību, kura neesot sniegusi precīzu informāciju.

Tomēr pēc publikācijas Pietiek ZM naski nosūtīja atbildi Valkas pašvaldībai. Atbildē ZM atsaucas uz Meža likumu, kas nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā „Par pašvaldībām” noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai - ceļu būvniecība, kapsētu izveidošana vai paplašināšana, parku ierīkošana un uzturēšana un mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās.

“Valkas novada domes 2017. gada 28. decembra lēmumā (protokols Nr.16, 2.§) un 2018. gada 25. janvāra lēmumā (protokols Nr.1, 44.§) norādītā un no abām iepriekšminētajām Valkas novada domes vēstulēm izrietošā pašvaldības autonomā funkcija – uzņēmējdarbības veicināšana neatbilst Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktā minētajām pašvaldības funkcijām, kuru izpildei var tikt atsavināta valsts meža zeme. Valsts meža zemes atsavināšanas kārtību pašvaldību autonomo funkciju veikšanai reglamentē 2006. gada 19. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.776 „Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība”. Atbilstoši šo noteikumu 9.3.1.apakšpunktam, ja tiek konstatēts, ka valsts meža zemes atsavināšana nav paredzēta šo noteikumu 1.punktā noteikto funkciju veikšanai, ministrija pašvaldībai sniedz atteikumu,” skaidro ZM.

Kā jau ziņots, Ukrainas investors jau pirms trim gadiem sācis interesēties par olu ražotnes izveidi Valkā. Pirmā versija bijusi ražotni izvietot uz pašvaldībai piederošas zemes pie Lugažu stacijas. Tā kā ražotne plānota ļoti liela, tai ir svarīgi atrasties tuvu dzelzceļam, kur būtu arī pievedceļi.

“Tā ir plānota integrēta ražotne, kas no cālīša ražo līdz gala produktam, kas ir ne tikai ola, bet arī olu izstrādājumi – olu pulveri utt. 90% paredzēts eksports. Arī barību viņi plāno gatavot uz vietas. Iepirkt lopbarības graudus, kuri tiek audzēti Vidzemē. Tā kā ne vienmēr graudu ražas ir stabilas, ir vajadzīgs, lai pa dzelzceļu var piegādāt barību,” projekta sākotnējo ideju izklāsta Valkas mērs Vents Krauklis, piebilstot, ka līdz ar to dzelzceļa nepieciešamība būtiski samazina iespējas izvēlēties vietu.

Kad bijis skaidrs, ka iecere ir nopietna, vēlreiz veikta nopietna analīze un secināts, ka pašvaldības zemei ir viens mīnuss. “Zeme ir salīdzinoši tuvu privātmāju rajonam, pa starpu gan ir mežiņš. Atsevišķās reizēs, kad ir vējš no ražotnes puses uz šo dzīvojamo rajonu, šie iedzīvotāji justu nepatīkamu aromātu. Zinot, kā tas ir Latvijā, ka ir sabiedriskā apspriešana, mēs sapratām, ka tur arī viss iesprūdīs,” atceras Valkas mērs.

Tieši tādēļ sākts meklēt alternatīvu, skatoties dzelzceļa malu un A3 šoseju. Šāda zeme atrasta pretī Saules stacijai, kas ir dažus kilometrus no Valkas. Šī zeme gan pieder valstij, un to apsaimnieko AS Latvijas Valsts meži.

Valkas novada galva izrunājies gan ar Latvijas Valsts mežu vadītāju Robertu Strīpnieku, gan ar zemkopības ministru Dūklavu, lai noskaidrotu, kāda varētu būt nostāja, ja Valkas novads iet tādu ceļu, kādu jau ir izgājusi Valmiera, izveidojot industriālo parku un šo zemi nododot pašvaldības īpašumā, kura to iznomā investoram.

Pēc Kraukļa teiktā, šī projekta attīstīšanā ieinteresēti ir arī vietējie zemnieki, kuriem būtu papildu graudu nodošanas vieta un nevajadzētu tos eksportēt uz Āfriku, bet tepat Latvijā varētu radīt pievienoto vērtību un dot pienesumu Latvijas ekonomikai. Ar laiku šajā vieta būtu arī kāds gaļas pārstrādes uzņēmums. “Tas būtu īsts industriālais parks,” secina Valkas mērs.

Pagājušā gada 20.oktobrī pašvaldība uzrakstījusi attiecīgu vēstuli Latvijas Valsts mežiem, 15.novembrī saņēmusi atbildi, ka kopumā tā varētu būt. Līdztekus Valkas pašvaldība sazinājusies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai saprastu, vai tas ir iespējams. Dabas aizsardzības pārvalde atbildējusi, ka, ievērojot nosacījumus, tas ir iespējams. Jau 28.decembra domes sēdē pieņemts lēmums pieprasīt šo zemi un vērsties Zemkopības ministrijā.

“Jautājums tika pacelts arī premjera līmenī, jo 50-60 miljonu eiro investīcijas, 160 darbavietas, vairāk nekā divi miljoni nodokļos katru gadu – tas nav pat lokāla mēroga projekts, tas ir visai Latvijai nozīmīgs, Vidzemei ļoti nozīmīgs projekts. Tad mēs sajutām, ka Zemkopības ministrija ir mainījusi nostāju,” atceras Krauklis.

Sarunā ar Dūklavu parādījusies argumentācija, ka ar ukraiņiem Latvijai jau ir pieredze, redz, Liepājas metalurgs utt., ka Latvijā olu pietiek. “Īsti neviena argumenta nav. Šo jautājumu ar premjeru pārrunāja arī Ukrainas premjers. Vēlreiz sarunā ar premjeru viņš teica – sameklējiet privātu zemi, kādēļ jums vajag šīs visas problēmas,” situāciju izklāsta Valkas mērs.

Kopā ar visiem investoriem cītīgi izskatīti visi citi iespējamie varianti, sazīmētas vēju kartes, izpētītas visas iespējamās citas alternatīvas. “Izskatot visu, mēs secinājām, ka faktiski šis ir vienīgais risinājums, kur ir ievērotas iedzīvotāju intereses, kur ir loģistikas nepieciešamības utt.,” norāda  Krauklis.

Pašvaldība gan vienlaikus meklē citus risinājumus vērienīgā projekta realizēšanai. “Esmu uzrunājis Romānu Naudiņu kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju. Iesim uz Tautsaimniecības komisiju ar domes aicinājumu. Vēlamies pacelt Saeimas līmenī,” uzsver Valkas novada pašvaldības vadītājs.

Pēc viņa domām, situācija nav normāla, ja kuluāros tiek teikts, ka „Latvijas nozare ir pret”. “Skaidrs, ka nozares nozīmīgākais spēlētājs, kas ir dominējošā stāvoklī, ir Balticovo, kuriem ir vistas būros. Šajā projektā nebūtu vistu būros. Pašreiz Latvijā tiek saražots mazāk nekā 2% olu, kas nav dētas būros. Līdz ar to tirgus pat nepārklājas. Protams, vienmēr būs pircējs, kuram vajag lētāko produktu, tam būs sava niša, bet ir pircējs, un ir veikalu ķēdes, kas grib augstākas klases produktu. Un šis ir tas produkts. Tas jebkurā gadījumā Latvijā būtu ļoti izdevīgi,” uzskata Krauklis.

Viņam radusies sajūta, ka šauras interešu grupas intereses tiek stādītas augstāk par Latvijas, Vidzemes un Valkas novada interesēm, jo neapšaubāmi šī ir ražotne, kur varētu atrast darbu arī cilvēki, kas ir ilgstoši bezdarbnieki, kuriem ir pāri par 50 gadiem. “Mums Valkā un Valgā trūkst cilvēku pie konveijera, kur ir ļoti smalkas detaļas jāražo Vācijas autobūvei. Manis nosauktā vecuma cilvēks vairs tādu darbu nevar veikt. Te tas būtu iespējams. Daudzi pagasta cilvēki iegūtu darbu. 160 darbavietas nav maz.”

Ukrainas investors pats ir iesniedzis pieteikumu ārvalstu lielajām investīciju atbalstam Ekonomikas ministrijā. Viņus interesē uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide. “Mēs visu laiku prasījām – kad tad virzīs uz valdību? Teica, ka martā. Ir maijs. Es prasu vēlreiz – nu jau tiek saukts septembris. Iemesls – ZM nav devusi savu atzinumu. Kur mēs dzīvojam?” neizpratnē ir Krauklis.

Pēc Valkas mēra domām, tas jau robežojas ar lielas Latvijas daļas interešu ignorēšanu vai darbošanos pret. “Vislabākā pretdarbība ir tad, kad neko nedara. Tā taktika pašlaik tiek izmantota. Tas nav iedzīvotāju, ne patērētāju, ne pašvaldības, ne valsts interesēs. Šis projekts ir visām šīm grupām izdevīgs. Tas liktu saspringt esošajiem olu ražotājiem, kur atkal iegūtu patērētājs,” uzsver Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs.

Novērtē šo rakstu: